Foto: F64
Ņemot vērā nākamgad plānotās izmaiņas sociālo iemaksu iekasēšanā, SIA "Latvijas propāna gāze" paredzējusi veikt kolektīvo atlaišanu, pārtraucot darba attiecības ar aptuveni 185 darbiniekiem.

Rīgas domes mērs Nils Ušakovs (S) sociālajā portālā "Twitter" publicējis "Latvijas propāna gāzes" valdes locekļa Aleksandra Siņegubova Rīgas domei iesniegto vēstuli, kurā norādīts, ka uzņēmums plāno pārtraukt darba attiecības ar aptuveni 185 tajā strādājošiem tirdzniecības aģentiem.

Kā pamatojums šādiem plāniem minēti Saeimas apstiprinātie grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", kas nosaka, ka no nākamā gada 1.janvāra par katru darba ņēmēju, kam atlīdzība ir mazāka par minimālo algu, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas būs jāveic no valstī noteiktās minimālās algas.

Siņegubovs raksta, ka pašlaik uzņēmums nodarbina tirdzniecības aģentus, ar kuriem ir noslēgti darba līgumi un kuri nodarbojas ar sadzīves gāzes balonu tirdzniecību (pārdošana pēc nepieciešamības), ļaujot savā privātajā teritorijā uzstādīt uzņēmumam piederošo gāzes balonu glabāšanas konteinerus un pārdodot sadzīves gāzes balonus apkārtējiem iedzīvotājiem.

Minēto tirdzniecības aģentu mēneša atlīdzības diapazons ir no viena līdz 100 eiro atkarībā no mēnesī pārdoto gāzes balonu daudzuma. Siņegubovs gan uzsver, ka no kopējo tirdzniecības aģentu skaita 60% tas ir papildu ienākumu gūšanas veids, tāpēc, iespējams, bezdarbnieku skaits nepieaugs.

Uzņēmums pašlaik aktīvi izvērtē tirdzniecības aģentu darba rezultātus un meklē alternatīvas, norāda uzņēmuma valdes loceklis.

Uzņēmumā vidēji nodarbināti 497 darbinieki.

Jau ziņots, ka Saeima trešdien nolēma noraidīt priekšlikumu atteikties no minētās prasības. Latvijas Reģionu apvienības (LRA) deputāte Nellija Kleinberga uzsvēra, ka LRA aicina atcelt izmaiņas likumā, kas paredz noteikt minimālās sociālās iemaksas no pilnas minimālās algas, pat ja cilvēks saņem mazāku algu un strādā nepilnu laiku. Viņa norādīja, ka sabiedrība šīm izmaiņām nav gatava un satraukumu par gaidāmo regulējumu pauduši lauku novadu pārstāvji.

Politiķe uzsvēra, ka tas būs papildu slogs biedrībām, uzņēmējiem, kā arī tiks radīta neziņa darba ņēmējiem. Tas negatīvi skars arī cilvēkus, kuri piedalās Latvijas simtgades pasākumu gatavošanā.

Savukārt finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) pauda, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas darba grupa jau šogad strādās pie iespējas, lai paplašinātu to sabiedrības grupu skaitu, uz kurām izmaiņas neattieksies. Viņa norādīja, ka jau tagad likumā ir minētas vairākas grupas, kuras grozījumi neskars, piemēram, pensionāri un cilvēki ar invaliditāti.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!