Latvijai ir ievērojamas iespējas virzīties uz zaļāku, zemu oglekļa emisiju ekonomiku, bet tam ir vajadzīgi spēcīgāki cenu signāli, vairāk ekoinovāciju un apjomīgas investīcijas ilgtspējīgā infrastruktūrā un pakalpojumos, norāda OECD ģenerālsekretārs Anhels Gurija (Angel Gurría), trešdien, 29. maijā, Rīgā prezentējot OECD vides raksturlielumu pārskatu par Latviju.
Kopš 21. gadsimta pirmās desmitgades vidus ilgtspējīgas ekonomikas izaugsmes apstākļos Latvijas vides raksturlielumi un iedzīvotāju labklājība ir būtiski uzlabojušies. Attīstības galvenie virzītājspēki bija saskaņošana ar Eiropas Savienības prasībām attiecībā uz vidi un lielās investīcijas, tomēr vēl ir daudz darāmā, lai panāktu vides konverģenci ar ekonomiski vairāk attīstītām OECD valstīm. Mežsaimniecība un lauksaimniecība ir visai nozīmīgas no ekonomiskā un sociālā viedokļa, bet tās arvien vairāk ietekmē bioloģisko daudzveidību. Ar bioloģisko daudzveidību saistīto jautājumu iekļaušanai ekonomiskās attīstības politikā jākļūst par prioritāti. Lai paātrinātu pāreju uz mazoglekļa un aprites ekonomiku, būs nepieciešamas nozīmīgas investīcijas ilgtspējīgā infrastruktūrā, plašāka atkritumu rašanās novēršana un pārstrāde un spēcīgāki cenas signāli.
Pārskatā norādītas Latvijas iespējas:
Saskaņota ilgtspējīgas attīstības plānošanas sistēma;
Vērienīgi vides nodokļi;
ES finansējums transportam, enerģētikai un ar vidi saistītai infrastruktūrai;
Arvien vairāk investīciju vides pētījumiem un vides uzlabošanai;
Liela un pieaugoša no atjaunojamiem resursiem iegūstamās enerģijas daļa;
Arvien plašāka atkritumu atkārtota izmantošana;
Plašs aizsargājamo dabas teritoriju tīkls.
Savukārt kā problēmas uzsvērti vairāki faktori, piemēram, vāji oglekļa cenas signāli un liels atbalsts fosilā kurināmā izmantošanai, uzņēmumu mazā vēlme ražot videi draudzīgākus izstrādājumus, pieaugošas siltumnīcefekta gāzu emisijas no lauksaimniecības un zemes izmantošanas, maza ēku un transportlīdzekļu energoefektivitāte, nevienāda transporta, ūdensapgādes un atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu kvalitāte, pastāvīgs gaisa piesārņojums ar smalkajām daļiņām, nepietiekami stimuli atkritumu rašanās novēršanai un aprites ekonomikas pieejām, arvien lielāks apdraudējums biotopiem un sugām.
Pārskatā norādīts, ka dabiskā vide ir nozīmīga tautsaimniecības vērtība. Latvijas meži, mitrāji un jūrmala piesaista daudz tūristu. Galvenās ražošanas un eksporta nozares ir kokapstrāde un pārtikas rūpniecība. Latvijai ir panākumi ekonomikas izaugsmes nošķiršanā no ietekmes uz vidi, kādu, piemēram, rada siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas un lielākā daļa gaisa piesārņotāju. Ir uzlabojusies ūdenssaimniecības un atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu kvalitāte un to pieejamība, tomēr daži vidi ietekmējoši faktori, visticamāk, saglabāsies līdz ar turpmāku ekonomikas izaugsmi un ienākumu kāpumu.
Tāpat tiek norādīts, ka Latvijai ir centralizēta vides pārvaldības sistēma ar spēcīgu uzsvaru uz sabiedrības līdzdalību. Tiesisko regulējumu, īpaši atkritumu apsaimniekošanas un dabas aizsardzības jomā, ir stiprinājusi valsts normatīvo aktu saskaņošana ar ES direktīvām, tomēr labas prakses pārņemšana vides jomu regulējošo normatīvo aktu īstenošanā ir bijusi nevienmērīga.
Pēdējā desmitgadē ilgstošas ekonomikas izaugsmes rezultātā ir palielinājušies ienākumi uz vienu Latvijas iedzīvotāju, tomēr joprojām saglabājas nabadzība, nevienlīdzība un lielas reģionālās atšķirības. Latvijai ir ievērojamas iespējas paātrināt pāreju uz videi draudzīgāku un vairāk ietverošu mazoglekļa ekonomiku. Lai to panāktu, ir labāk jāizmanto vides nodokļi un nodevas, jāuzlabo ar vidi saistītās infrastruktūras un pakalpojumu kvalitāte un jāinvestē novatoriskās iespējās. Attīstības plānošanas periods pēc 2020. gada dod iespēju labāk saskaņot vides un ekonomikas attīstības mērķus.
Pārskata galvenie atzinumi ir pieejami šeit.
