Galvenie izaicinājumi Latvijai ir ienākumu nevienlīdzības samazināšana, produktivitātes palielināšana, kā arī atkārtota "burbuļa" risku mazināšana, liecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pirmais ekonomikas pārskats par Latviju.
Pēc krīzes Latvija spēja veiksmīgi atgūt konkurētspēju, kas ļāvis pievienoties eirozonai un radīt spēcīgu pamatu turpmākai izaugsmei, skaidroja OECD galvenā ekonomiste Ketrīna Mana. Taču, lai spēcīga ekonomikas izaugsme turpinātos pāris tuvākos gadus, Latvijai jāveic vairāki mājasdarbi.
Viena no jomām, uz ko Latvijai jākoncentrējas, ir produktivitātes palielināšana un noturīgas konverģences nodrošināšana.
"Kopumā Latvijas biznesa vide ir labā stāvoklī, taču, ja domā par specifiskām lietām, jānorāda konkurences trūkums valstij piederošo uzņēmumu pārstāvētajās nozarēs," sacīja Mana.
Kā iespējamos uzlabojumus viņa minēja formalitātes un administratīvā sloga mazināšanu, valstij piederošo uzņēmumu pārvaldības uzlabošanu, kā arī enerģijas tīklu savienojamību ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm.
Latvijai arī jāturpina profesionālās izglītības reformas. Tāpat svarīgas ir investīcijas pētniecībā un attīstībā (R&D), cilvēkresursos, kā arī biznesa izaugsmē.
Mana skaidroja, ka Latvijā patiesībā ir ļoti dārgi algot darbiniekus, īpaši zemāk atalgotajiem amatiem. "Atšķirība starp to, ko par darbinieku maksā uzņēmējs un algu, ko saņem darbinieks, ir 40%. Tā ir ļoti liela plaisa, daudz vairāk nekā vidēji OECD," viņa teica.
Tāpat OECD ekonomiste vērsa uzmanību uz ēnu ekonomikas ietekmi – strādājot ēnu ekonomikā, darbiniekiem ir mazākas apmācību iespējas, viņiem nav sociālo garantiju, kā arī samazinās valsts nodokļu ieņēmumu kopumā.
Otra joma ir ienākumu nevienlīdzības mazināšana, veicinot iekļaušanu.
"Nepieciešams, lai labumu no izaugsmes izjustu visi iedzīvotāji," sacīja Mana.
Pašlaik OECD ieskatā izdevumi sociālajām programmām ir zemi un atbalsts nav pietiekami mērķēts. Turklāt nodokļu sistēma lielā mērā balstās uz darbaspēka nodokļiem un to vājina ēnu ekonomika. "Valdība ēnu ekonomikas dēļ zaudē 3,5% no iekšzemes kopprodukta," viņa vērtēja.
OECD rosina izveidot tādus sociālos pabalstus, kas būtu vairāk vērsti uz mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem, samazināt nodokļus zemāk atalgotajiem darbiniekiem, kā arī aktīvāk cīnīties ar ēnu ekonomiku un uzlabot nodokļu iekasēšanu.
"Nodokļi cilvēkiem ar zemiem ienākumiem ir ļoti lieli," sacīja Mana, skaidrojot, ka sociālo pabalstu struktūra Latvijā esot ļoti plaši "izkaisīta".
Tāpat Latvijai jādomā, kā samazināt risku, ka atkārtojas ekonomikas burbulis. "Latvijas ekonomika ir nepastāvīga un ārējie triecieni to var ievainot," skaidro OECD.
Lai to novērstu, Latvija atsevišķus ieņēmumus varētu novirzīt rezerves fondā. Tādējādi tad, kad būs nākamā krīze, būtu pieejams šāds fonds.
Kopumā OECD ir optimistiska par Latvijas ekonomikas izaugsmi – šogad iekšzemes kopprodukta pieaugums prognozēts 3,2% apmērā, bet 2016.gadā – 3,9% apmērā. Tiesa gan, šīs prognozes veidotas pērnā gada nogalē, taču pašlaik situācija mainās pa mēnešiem, piebilda ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Mana savukārt atgādināja, ka krīze Latvijas ekonomiku skāra ļoti smagi, un, salīdzinot ar šo zemo bāzi, "atsitiens" ir ievērojams.
"Ir potenciāls ļoti spēcīgai izaugsmei," viņa teica.
No OECD dalībvalsts augstākā ienākumu līmeņa (uz vienu iedzīvotāju) Latvija pašlaik atpaliek par 55%.
