OECD: Latvijas progress vides jautājumos ir ierobežots
Foto: LETA

Latvijas progress klimata pārmaiņu un vides jautājumos pēdējā laika bijis ierobežots, turklāt gaisa piesārņojums valstī ir liels, secināts Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) jaunākajā pārskatā par Latviju.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Tajā pausts, ka divas trešdaļas sabiedrības Latvijā joprojām ir pakļauti kaitīgam sīko daļiņu gaisa piesārņojuma līmenim, lai gan salīdzinājumā ar 2020.gadu tas ir sarucis par 30%. Tas veicina sagaidāmā dzīves ilguma saīsināšanos un augstu nāves līmeni saistībā ar gaisa piesārņojumu.

Lai gan līdz 2000.gadam Latvija bija gandrīz sasniegusi mērķi par 65% samazināt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu izmešu apmēru, pēc tūkstošgades mijas Latvijas radītais izmešu daudzums ir pieaudzis, lai gan tas joprojām mazāks nekā vidēji OECD gan rēķinot uz vienu iedzīvotāju, gan attiecībā uz iekšzemes kopproduktu.

Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027.gadam dabas un vides sadaļā ir noteikti 18 attīstības virzieni, savukārt Latvijas Nacionālajā enerģijas un klimata plānā 2021.-2030.gadam izklāstīts, kā samazināt izmešus un labāk izmantot oglekļa piesaistītājus, lai līdz 2050.gadam panāktu klimata neitralitāti.

Tomēr OECD norāda, ka šo mērķu sasniegšanai pēc 2030.gada būs nepieciešams straujāks izmešu apmēra kritums nekā šajā desmitgadē. Turklāt Rīga ir apņēmusies klimata neitralitāti sasniegt jau 2030.gadā.

Īpašu uzmanību OECD aicina pievērst lauksaimniecības radītajam piesārņojumam, kuru īpatsvars Latvijā ir daudz lielāks nekā vidēji pasaulē. Kā vienu no risinājumiem OECD eksperti piedāvā pārorientēšanos uz labības kultūrām, kurām nepieciešams mazāk mēslojuma.

Transporta jomā OECD uzteic nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" flotes modernizēšanu, dzelzceļa līnijas "Rail Baltic" attīstīšanu un nacionālo dzelzceļa maršrutu elektrificēšanu, kā arī Rīgas sabiedriskā transporta sistēmas pārveidi.

Savukārt transportlīdzekļu piesārņojuma nodokli, kas tiek piemērots jaunākām automašīnām atkarībā no to radītajiem izmešiem, OECD kritizē kā nepilnīgu, jo lielākā daļa automašīnu Latvijā ir vismaz desmit gadus vecas. Turklāt automašīnās izmantotās dabasgāzes nodokļa samazinājums ir pretrunā centieniem atteikties no ogļskābās gāzes izmešiem transportā.

Latvijā no atjaunojamajiem resursiem tiek ražoti apmēram 60% elektrības, kas ir daudz vairāk nekā vidēji OECD. Lielu daļu veido hidroelektrostacijas, tomēr pēdējā laikā attīstās arī iepriekš novārtā atstātā saules enerģijas izmantošana. Latvijas valdība kopā ar Igauniju plāno piedalīties vēja enerģijas iepirkuma izsolēs, tomēr, kā norāda OECD, iepriekšējo obligātās iepirkuma komponentes sistēmas kļūdu un necaurskatāmības dēļ sabiedrībā ir niecīgs atbalsts instrumentiem, kas varētu sadārdzināt enerģiju.

OECD aicina Latvijas varasiestādes vairāk censties mudināt iedzīvotājus pāriet no koksnes kurināmā uz videi draudzīgākiem apkures veidiem.

"Ūdens attīrīšanā Latvijā ir panākts progress, tomēr atkritumu apsaimniekošana un bioloģiskā daudzveidība arī nākotnē būs problēmjautājumi," teikts pārskatā, kurā pausts, ka arī ūdens attīrīšanā vēl ir iespējami uzlabojumi, lai nodrošinātu kvalitatīva dzeramā ūdens pieejamību un ūdensapgādes uzticamību.

Norādīts uz to, ka retās apdzīvotības un nabadzības dēļ daudzām mājsaimniecībām nav iespējams pieslēgties centralizētai kanalizācijas sistēmai, turklāt nereti sistēma ir pievilkta līdz īpašuma robežai, bet iedzīvotājiem nav līdzekļu tās pievienošanai.

Tāpat organizācija aicina izvērtēt izmaksas un ieguvumus no vienas nacionālas ūdensapgādes kompānijas izveides, jo vietējām ūdensapgādes kompānijām bieži trūkst efektivitātes. OECD norāda, ka administratīvi teritoriālās reformas rezultātā šajā jomā varētu notikt konsolidācija.

Divas trešdaļas atkritumu Latvijā netiek šķiroti, un OECD norāda, ka dabas resursu nodoklis dažādiem iepakojuma veidiem ir mazāks nekā, piemēram, Igaunijā un tā celšana varētu mudināt ražotājus meklēt alternatīvus iepakojumus.

Latvijā par aizsargājamu atzīti apmēram 18% valsts teritorijas, kas ir mazāk nekā 24,6% vidēji Eiropā. Eiropas Komisija savā Bioloģiskās dažādības stratēģijā 2030.gadam rosina par aizsargājamu atzīt 30% valsts teritorijas, bet OECD secina, ka Latvijā tas varētu negatīvi ietekmēt mežrūpniecību.

OECD iesaka Latvijai atteikties no nodokļu atvieglojumiem dīzeļdegvielai, vienlaikus atzīstot, ka to ierobežo pārējo Baltijas valstu politika, kā arī palielināt akcīzes nodokli kurināmajam. Rīgai ieteikts vairāk mudināt iedzīvotājus atteikties no privāto automašīnu izmantošana, kā iespējamos risinājumus piedāvājot vairāk autobusu joslu pilsētā, par kuru izmantošanu privātajām automašīnām būtu jāmaksā.

Šādi OECD pārskati tiek publicēti reizi divos gados. 2022.gada ekonomikas pārskats par Latviju ir ceturtais - pirmais pārskats tika publicēts 2015.gada februārī. OECD mērķis ir sniegt valdībām palīdzību, nodrošinot tās ar iespējami labāko analīzi, pētījumiem, rekomendācijām un risinājumiem gandrīz ikvienā ekonomiskās politikas jomā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.