OECD: Lauksaimniecības izaugsmes sekmēšanai Latvijai jāiegulda izglītībā, inovācijās un kvalifikācijā
Foto: AFP/Scanpix/LETA

Lai sekmētu ražīgas un ilgtspējīgas lauksaimniecības izaugsmi, Latvijai ir jāiegulda profesionālajā izglītībā, jaunajās tehnoloģijās un inovācijās, kā arī kvalifikācijas paaugstināšanā, ceturtdien, prezentējot pētījumu "Inovācijas, lauksaimniecības produktivitāte un ilgtspējība Latvijā", sacīja Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Tirgus un lauksaimniecības direktorāta direktors Kens Ašs.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Viņš norādīja, ka situācija lauksaimniecības nozares struktūras un uzbūves ziņā Latvijā būtiski neatšķiras citām valstīm, tostarp Latvijā ir liels skaits mazu saimniecību, kā arī mazāks skaits lielu, augstražīgu un uz eksportu orientētu saimniecību. Taču politikas instrumentiem jārada izvēles un iespēju brīvība strādāt gan lielajām, gan mazajām saimniecībām.

Tāpat Ašs minēja – lai apturētu cilvēku aizbraukšanu no lauku apvidiem uz pilsētām, un piesaistītu jaunus cilvēkus reģioniem, darbība lauksaimniecībā jāpadara viņiem interesantāka un ienesīgāka. Jaunajiem saimniekiem jānodrošina labākas saimniekošanas iespējas, nekā līdz šim, piemēram, iespējas produktīvi vadīt saimniecības arī kādu laiku esot prombūtnē, izglītojoties. "Valstij resursi ir jāiegulda cilvēkos, tātad jāinvestē profesionālajā izglītībā, jaunajās tehnoloģijās un inovācijās, kā arī kvalifikācijas paaugstināšanā. Zinātne rokrokā ar tehnoloģijām nodrošinās augsti ražīgas lauksaimniecības attīstību. Tas rada pamatu, lai cilvēki savu izvēli izdarītu par labu dzīvošanai laukos un strādāšanai lauksaimniecības nozarēs," viņš sacīja.

Ašs piebilda, ka OECD Latvijai rekomendē transformēt subsīdijas ieguldījumos produktivitātes vairošanā, jaunākajās tehnoloģijās, kas nodrošina lielāku produktivitāti. "Tādējādi varam raidīt signālu lauksaimnieku kopienai, ka jāturas līdzi laikam, izmantojot jaunākos tehnoloģijas zinātnes atklājumus, inovācijas, lai padarītu saimniekošanu augstvērtīgāku un ražīgāku," viņš teica.

Pētījumā teikts, ka līdz šim Latvijā veiktās reformas ir sekmējušas progresu, lai gan kopumā tas ir lēnāks nekā tautsaimniecībā kopumā.

Tāpat pētījumā secināts, ka starp valsts attīstību būtiskākajiem bremzējošajiem faktoriem ir mazais tirgus apmērs un nepietiekamas inovācijas. Starp Latvijas tautsaimniecības problēmām ir emigrācija, sarūkošais iedzīvotāju skaits, kā arī iedzīvotāju un pakalpojumu koncentrācija pilsētās un prasmju nepietiekamība. Vēl viena problēma lauksaimniecībā Latvijā ir samērā augsts neapmaksātā darbaspēka līmenis lauku saimniecībās, kā arī atbalsta maksājumu izmantošana nekomercionālu saimniecību atbalstam – puse saimniecību nerealizē lauksaimniecības preces, kas būtiski bremzē attīstību.

Starp problēmām ir arī samērā zemais darba ražīgums Latvijā, un lielais īpatsvars lauksaimniecībā strādājošo ar zemu kvalifikāciju salīdzinājumā ar citam Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm. Liela daļa Latvijas lauksaimnieku saražotās produkcijas ir ar zemu pievienoto vērtību vai bez tās, tāpēc jāpalielina atbalsts augstākas vērtības produktu ražošanai. Lai Latvijas lauku saimniecības attīstītos un būtu konkurētspējīgākas, tām vairāk jāsadarbojas un jākooperējas. Lai zemes tirgus Latvijā labi darbotos, Latvijā būtu jāvienkāršo zemes īpašuma un nomas regulējumu.

Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK) teica, ka pētījums atklāj virkni svarīgu izaicinājumu, kuru risinājums lielā mērā noteiks Latvijas lauksaimniecības un lauku attīstības iespējas, tostarp nepieciešamību orientēt nekomerciālās saimniecības uz tirgu, kāpināt saimniecību produktivitāti, veicināt inovāciju pārņemšanu, zinātnes attīstību un izglītības pieejamību.

Pēc viņa teiktā, pētījums būs labs pamats turpmākajai diskusijai un palīdzēs veidot nākotnes lauksaimniecības politiku.

Savukārt Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) rektore Irina Pilvere norādīja, ka Latvija ir salīdzinoši jauna valsts, jo pēc tās neatkarības atgūšanas nav pagājis daudz laika un denacionalizācija nav ļāvusi tai strauji attīstīties. Tomēr pēc Latvijas iestāšanās ES lauksaimniecības izaugsmes potenciāls tiek īstenots labāk nekā laikā no 1991.-2004.gadam. Līdz ar to salīdzinājumā ar vecajām ES dalībvalstīm Latvijas lauksaimniekiem vēl ir iespējas celt savu produktivitāti, ražību, vēl sekmīgāk izmantojot zemi.

Pilvere atzina, ka Latvijā ir ļoti dažādas lauku saimniecības - ir tādas, kas spējušas attīsties strauji un ir mazāk attīstītas. Tostarp jāņem vērā to vēsturiskās īpatnības, visi izaicinājumi, kas izriet no ES Kopējās lauksaimniecības politikas.

Tāpat Pilvere pauda cerību, ka sekos tiešmaksājumu izlīdzināšanu ES dalībvalstu starpā un tas palīdzēs attīstīt dažāda izmēra saimniecības, kas, ražojot un pārdodot produktus, spēj nodrošināt ģimeni ar iztiku, kas ir galvenais lauksaimniecības attīstības ilgtspējas indikators.

Pētījumu divus gadus izstrādāja OECD sadarbībā ar LLU un Zemkopības ministriju. Tajā apskatītas Latvijas lauksaimniecības un pārtikas nozares un to ekonomikas un sociālās politikas jomas un izvērtēti inovāciju radīšanu un ieviešanu, kā arī lauksaimniecības produktivitāti un ilgtspējīgu dabas resursu izmantošanu stimulējošie un kavējošie faktori. Pētījumā sniegtas OECD rekomendācijas lauksaimniecības un pārtikas nozari ietekmējošu politiku uzlabošanai Latvijā.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form