OECD netic Latvijas solījumiem; iestāšanos var atlikt pat par gadu
Foto: Publicitātes foto

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) netic Latvijas politiķu solījumiem, un iestāšanos var atlikt par pus gadu vai gadu, savukārt ārlietu ministrs paudis cerību, ka Latvija iestāšanās sarunas pabeigs šā gada laikā, svētdien vēstī TV3 raidījums "Nekā Personīga".

15. martā arī portāls "Delfi" ziņoja, ka Latvijas iestāšanās OECD ieķērusies.

Tikmēr, ka liecina TV3 informācija, lielākās starptautiskās organizācijas bažas ir par to, ka atjaunotās uzņēmumu padomes būs politizētas.

Latvijas jau pēdējos trīs gadus cenšas iestāties OECD, un līdz šim bija cerības, ka Latviju OECD uzņems 1. jūnijā ministru padomes sanāksmē. Tomēr mērķis var attālināsies par pusgadu vai pat gadu, jo OECD dalībvalstīm ir aizdomas, ka Latvijas politiķi varētu nepildīt dotos solījumus. Atsevišķas rekomendācijas Latvija līdz šim ieviesusi vien uz papīra, ziņo "Nekā Personīga".

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) raidījumam sacījis, ka "negribētu šobrīd teikt, ka jau kaut kur skan, ka viss cauri, līdz 18 gadam neiestāsimies". "Es domāju, ka mēs labi apzināmies, kas mums ir jāizdara. Turklāt man ļoti negribētos radīt iespaidu, ka mēs atkal kaut ko, kaut kā darām tikai tāpēc, ka šoreiz Parīzē diktē. Gan finanšu sektora, gan korupcijas jomas jautājumu sakārtošana, gan valsts kapitālsabiedrību pārvaldības sakārtošana ir mūsu pašu interesēs," skaidrojis ministrs.

OECD Ekspertu komitejas pagājušajā gadā pārbaudīja veselības aprūpes, izglītības, dabas aizsardzības un daudzu citu nozaru atbilstību organizācijas standartiem. Lielākajā daļā jau saņemti pozitīvi vērtējumi. Šonedēļ Parīzē Latvijas delegācija OECD Kukuļošanas novēršanas darba grupai stāstījusi par paveikto, tostarp par KNAB neatkarības nostiprināšanu un banku uzrauga nomaiņu. Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (NA) komentē, ka Latvijas delegācijai ļoti veiksmīgi izdevies visu koncentrētā veidā izklāstīt. Rezultāts gaidāms pēc divām nedēļām, bet iespaidus viņš vērtējis kā pozitīvus. "Gaisotne pozitīva, jautājumi precīzi, par lietu kā saka, atbildes arī precīzas. Tas viens tāds liels eksāmens bija, un es domāju, ka mēs startējām ļoti labi," klāstīja tieslietu ministrs.

Kā vēstī raidījums, lielākās problēmas sagaidāmas OECD Korporatīvās pārvaldes komitejā. Latvijas uzdevums ir lielākajiem valsts uzņēmumiem izveidot uzraudzības padomes. Tās paredzētas "Latvijas dzelzceļam", "Latvenergo", "Latvijas Pastam" un vēl deviņiem citiem uzņēmumiem. Iepriekš uzņēmumu padomes 2009. gadā likvidēja Valda Dombrovska (V) valdība, jo padomēs labas algas saņēma caurkrituši politiķi un partijām pietuvināti cilvēki. OECD gan paredz, ka padomēm būs jābūt profesionālām. Cilvēkiem jābūt ar izglītību, pieredzi attiecīgajā jomā, labu reputāciju. Bez atklātiem konkursiem padomes veidot nedrīkstēs. Katrā padomē būs trīs cilvēki. Alga virs 2000 eiro, vēstī "Nekā Personīga".

Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Pēteris Vilks skaidrojis, ka OECD ļoti rūpīgi vērtējot kapitālsabiedrību pārvaldības reformu, un padomju veidošana ir viena no sastāvdaļām, pēc kāda kritērija arī vērtēs vai Latvija rekomendācijas izpilda vai nē.

Patlaban Satiksmes ministrijā, Zemkopības ministrijā un Ekonomikas ministrijā izveidotas nominācijas komisijas, kam jāatlasa pretendenti padomju locekļu amatiem. Vistālāk tikusi Satiksmes ministrija ar "Latvijas Pasta" padomi. Satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) raidījumam atklāj, ka "Latvijas Pastam" bijis jāiesniedz līdz 14. martam piedāvājumi uz padomes locekļiem. Nominācijas komisija izvērtēs priekšlikumus un aicinās uz intervijām potenciālos kandidātus. Satiksmes ministrs gan piebilst, Latvijā nav speciālistu, kas atbilstu stingrajiem kritērijiem, un pauž cerību, ka fakts kandidātu biogrāfijās par darbību kādā partijā nediskvalificēs tos kā profesionāļus.

Līdz 24. martam var pieteikties darbam Rīgas lidostas padomē, līdz 31. martam – "Latvijas dzelzceļā", bet līdz 8.aprīlim ministrijā gaida gribētājus uz amatiem "Latvijas autoceļu uzturētāja" padomē.

Lai arī atbildīgās amatpersonas skaidro, ka padomes uzdevums primāri būs palīdzēt kapitāla daļu turētājam vērtēt kapitālsabiedrības valdes darbu un veidot stratēģiju, dažas ietekmīgākās OECD valstis, tostarp ASV, šauboties, vai Latvija to spēs un padomju locekļi beigās netiks izvelēti vadoties no politiskām simpātijām, vēstī raidījums. ASV un citi organizācijas biedri gribot sagaidīt un paskatīties, kādas būs padomes un kā tās strādās.

ASV vēstniecības Latvijā pagaidu pilnvarotā lietvede Šārona Hadsone-Dīna raidījumam neslēpj, ka ASV valdību iepriecina Latvijas panāktais progress, pildot iestāšanās sarunu prasības OECD, jo īpaši cenšoties uzlabot banku sektora pārraudzību.

OECD jau esot pieredze ar valstīm, kas pirms iestāšanās sola ievērot standartus, taču pēc tam apņemšanos piemirst. Līdzīgi notika arī ar Latvijas dalību NATO. Aizsardzībai solītos divus procentus no iekšzemes kopprodukta valdības desmit gadu garumā tā arī nepiešķīra. Par to politiķi spēja vienoties tikai tad, kad radās draudi valsts drošībai, atgādina "Nekā Personīga". Arī Rinkēvičs atzīst, ka dažām dalībvalstīm šobrīd šaubas, vai iestājoties mēs šo apņemšanos pildīsim. Viņš skaidro, ka ir arī ar OECD saskaņots grafiks, kas paredz, ka padomes jāizveido līdz gada beigām.

Skaidrojot iestāšanās procedūru, Rinkēvičs raidījumam norādījis, ka šobrīd negribētu saukt konkrētus datumus, kad varētu noslēgties sarunu process un pieņemts formāls lēmums. "Es gribu cerēt, ka tas notiks šī gada laikā," rezumēja ministrs.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Dzintars Rasnačs Edgars Rinkēvičs KNAB Kukuļošana Latvenergo NATO OECD Pēteris Vilks Satiksme Satiksmes ministrija Uldis Augulis
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form