Obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sadārdzinājums ir nopietns apgrūtinājums starptautiskajai konkurencei, tikšanās laikā ar Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS) un Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieku enerģētikas jautājumos Jāni Patmalnieku, pauda Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) padomes.
Tikšanās laikā tika diskutēts arī par OIK ietekmi uz tautsaimniecību un konkurētspēju, portālu "Delfi" informēja LDDK pārstāve Sana Stūre.
"Lai noturētu IKP pieauguma tempu, valdības darba kārtībā jābūt arī tādām prioritātēm kā obligātā iepirkuma izmaksu samazināšanai un elektroenerģijas cenu kāpuma novēršanai, lai samazinātu uzņēmēju izdevumus un iedzīvotāju maksājumus. Darba devējiem ir ļoti svarīgi, kāda būs enerģētikas politika tieši saistībā ar rūpniecību, jo tieši apstrādes rūpniecība ir tā, kura virza tautsaimniecības attīstību," uzsver LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.
Kā norāda LDDK ģenerāldirektore, elektrības sadārdzinājums OIK veidā daudzus gadus ir bijis nopietns apgrūtinājums starptautiskajai konkurencei pakļautajām Latvijas ekonomikas nozarēm. Tas var kalpot par pamatu lēmumam meklēt investīciju iespējas citās valstīs vai kavēt ārvalstu investīciju ienākšanu Latvijā, portālam "Delfi" atzīmē LDDK.
"Signāls mums visiem ir arī nesen publicētais "Doing Business" reitings, kur arī ir norādes uz vairākiem svarīgiem faktoriem, kuros Latvija atpaliek no Baltijas kaimiņvalstīm un kuri apgrūtina gan investīciju piesaisti, gan uzņēmumu eksportspēju, gan arī ražošanu," pauda LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs, atzīmējot, ka viens no tiem ir elektrības pieejamība un dārdzība. "Tādēļ svarīgi kopā meklēt iespējami labākos risinājumus, izveidojot darba grupu," apgalvoja Gavrilovs.
Darba devēji uzskata, ka jāveido pilnvērtīga diskusija, lai pieņemtu pragmatiskus lēmumus. Uzņēmēji ir ieinteresēti ilgtermiņā vērstos risinājumos, kas veicinās Latvijas tautsaimniecības izaugsmi un konkurētspējas attīstību nākotnē. Tādēļ sagaida politisko gribu un proaktīvu rīcību uzņēmējdarbībai labvēlīgākas vides radīšanā, līdz 2020. gadam panākot Latvijas ikgadējā iekšzemes kopprodukta pieaugumu vismaz līdz 5% apmērā.
