Krievija savas intereses Latvijā īsteno dažādos veidos – izmantojot lielo krieviski runājošo populāciju, partijas "Saskaņa" nepieciešamību izpatikt vēlētājiem, bet, jo īpaši, atsevišķu Latvijas politiķu un uzņēmēju personīgās biznesa intereses Krievijas biznesā.
Tā secina ASV privātā Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra pētījuma autori. Kā ziņots, šajā pētījumā atklāts, kā Krievija ir izvērsusi kampaņu, lai ar slēptiem politiskiem un ekonomiskiem līdzekļiem manipulētu ar piecām Centrālās un Austrumeiropas valstīm, tostarp Latviju.
Krievijas mērķis ir tādā veidā diskreditēt Rietumu liberālās demokrātijas modeli un graut transatlantiskās saites.
Pētījuma laikā tā autori izmērījuši Krievijas ekonomisko ietekmi katrā no piecām valstīm. Tā aplēsta, ņemot vērā Krievijas uzņēmumu klātbūtni valstī, tiešās investīcijas, tirdzniecības attiecības, kā arī privātus īpašumus un investīcijas. Pētnieki secinājuši, ka valstis, kur Krievijas ekonomiskā ietekme pārsniedza 12 % no iekšzemes kopprodukta, ir ievainojamākas un uzņēmīgākas pret ekonomisku ietekmēšanu. Savukārt tajās valstīs, kur šis rādītājs bija mazāks par 12 %, ir lielāks politiskas ietekmēšanas risks.
Tomēr Latvijas situācija atšķiras – lai gan Krievijas ekonomiskā ietekme mērāma virs 12 % robežas, kas valsti padara "ekonomiski pārņemamu", pēdējos gados tā demonstrē lielāku pretestību pret Krievijas ietekmi.
Valstīs, kur Krievija attīsta savu ietekmi, tā vienmēr varējusi paļauties uz prokrieviskiem uzņēmējiem, kuri kļuvuši par politiķiem, lai tie virzītu Krievijas intereses. Daudziem no šiem cilvēkiem ir personīgas biznesa intereses Krievijā. Latvijā atsevišķi uzņēmēji, kam ir "sarežģītas, bet bieži pragmatiskas un uz sadarbību virzītas attiecības ar Krieviju'', strādājuši arī valdībā. Kā vienu no šādiem gadījumiem pētījuma autori izceļ faktu, ka pēc Krievijas invāzijas Gruzijas teritorijā 2008. gadā tā laika satiksmes ministrs Ainārs Šlesers aicināja apsvērt iespējamu Tbilisi lomu Krievijas agresijas provokācijā. Šāds aicinājums izskanējis pēc iespējamas tikšanās ar Krievijas vēstnieku.
Citi īpaši izcelti politiķi un uzņēmēji, kam ir intereses saglabāt Krievijas labvēlību, pēc pētījuma autoru domām, ir Ventspils mērs Aivars Lembergs un bijušais premjerministrs Andris Šķēle. Krievijas ietekmes tīklā, iespējams, ir arī bijušais "Latvijas Dzelzceļa" vadītājs Uģis Magonis, pie kura atrastais 500 000 eiro kukulis varētu būt paredzēts Krievijas dzelzceļa vadītājam.
Ar Krievijas interesēm saistīti uzņēmēji, piemēram, apgalvo, ka vietējā valdība nespēj pildīt savus pienākumus, tādēļ ciešāk jāsadarbojas ar Krieviju gan ekonomikā, gan politikā. Tā rīkojas "Itera Latvija" vadītājs Juris Savickis, kuram no 80. gadiem esot labas attiecības ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un kurš savulaik bijis viens no kandidātiem uz "Gazprom" valdes priekšsēdētāja amatu.
Lai gan Krievijai izdevies aizkavēt gāzes tirgus liberalizāciju, kā arī ietekmēt citus lēmumus, tomēr kopumā valsts aizvien ir Eiroatlantiski orientēta, atbalsta sankcijas pret Krieviju, konsekventi atbalsta NATO nostāju Ukrainas jautājumā, mudinājusi palielināt NATO klātbūtni Latvijā, uzsver pētījuma autori.
Lai pasargātu savus ietekmes tīklus, ieinteresētās personas gatavas pieņemt ļoti nopietnus mērus. 2011. gadā Latvijas tiesībsargājošās iestādes atklāja Krievijas kontrabandistu plānus nogalināt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja vietnieci Jutu Strīķi. Šie plāni sakrita ar laiku, kad birojs nāca klajā ar tā saucamo oligarhu lietu. Grupa, kas, visticamāk, organizējusi slepkavības plānu ir "Solntsevo" – viens no Krievijas spēcīgākajiem grupējumiem, ko, iespējams, sargā Krievijas Federālais drošības birojs.
Kopumā gan pētījuma autori norāda, ka Latvijas gadījumā ir gūstamas pozitīvas mācības, jo, neraugoties uz augošo ekonomisko ietekmi, Latvijai labāk nekā pārējām četrām valstīm veicies pretkorupcijas politikā, kā arī saglabājusies spēcīgāka demokrātiskā pārvaldība. Kā viens no iemesliem minēts lielāks vēsturiskais jūtīgums, tāpat valstij labāk veicies korupcijas apkarošanā, lai gan situācija nebūt neesot perfekta.
Ar pētījumu iespējams iepazīties šeit.
