Latvijā ostu saimniecība ir palikusi viena no pēdējām nozarēm, kurā lēmumus pieņem atbilstoši vēl 20. gadsimta 90. gadu regulējumam, intervijā aģentūrai LETA sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP), runājot par ostu reformas nepieciešamību.
Viņš norādīja, ka likums "Par ostām" pieņemts 90.gadu sākumā un kopš tiem laikiem nav īpaši mainīts.
Linkaits teica, ka likumprojekts par izmaiņām, kas pašlaik iesniegts Valsts kancelejā izskatīšanai valdībā, paredz ļaut Ministru kabinetam lemt par ostu maksu noteikšanu. Rosinātais regulējums ļautu administratīvos lēmumus pieņemt tā, lai tos varētu pārsūdzēt un tas būtu atbilstoši administratīvajam procesam. Grozījumos iekļauts nosacījums, ka katrā ostā būs jāveido konsultatīvā padome ar ostā strādājošajiem uzņēmējiem, lai Latvija varētu īstenot Eiropas Savienības (ES) Ostu regulas nosacījumus, kā arī iestrādāti nosacījumi ostu pakalpojumiem.
Ministrs skaidroja, ka likumprojekta izskatīšanu paildzinājis fakts, ka valdības koalīciju veido piecas partijas, jo izskatīšanai likumprojektam nepieciešams arī politisks atbalsts.
Vienlaikus, jautāts par nozares pretenzijām pret likumprojektu, Linkaits teica, ka regulāri notiek savstarpējas tikšanās ar konkrētiem uzņēmējiem, gan ar viņu pārstāvjiem, un ir arī advokātu biroji, kas uzņēmēju vārdā tiekas ar Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvjiem un izsaka savus priekšlikumus.
"Es gribētu teikt, ka viena daļa no, nesaukšu tos par iebildumiem, bet par satraukumiem, rodas no iepriekšējās pieredzes. Es tikai varu apliecināt, ka, ja būs profesionāla ostu pārvaldība, tad tādiem "piedzīvojumiem", kādi ir bijuši iepriekšējās desmitgadēs, uzņēmējiem nevajadzētu atkārtoties," sacīja politiķis.
Linkaits kā vienu no nozares izceltajām aktualitātēm par likumprojektu norādīja jautājumu par komerciālajām interesēm, kuras uzņēmējiem ir ostās. Tāpat novērota arī vēlme, lai ostās strādājošie uzņēmēji vienlaikus būtu arī ostu padomēs vai valdēs, kas, pēc satiksmes ministra teiktā, būtu būtu pilnīgi jauna veida regulējums kopumā attiecībā uz kapitālsabiedrību darbību.
"Pašlaik iecere ir, ka ostu pārvalda kapitālsabiedrības valde, kurā darbojas profesionāļi un kura nav saistīta ne ar vienu uzņēmumu, kurš darbojas ostas teritorijā. Savukārt padomē strādā akcionāru pārstāvji. Līdz ar to ir jautājumi, kurus mēs nevaram atrisināt tās tiesiskās sistēmas ietvaros, kāda pastāv attiecībā uz valsts kapitālsabiedrībām," minēja Linkaits.
Izteikto jautājumu loks no nozares puses raksturo arī uzņēmēju grupu, kas ir pret pārmaiņām kopumā saistībā ar labu darbību esošajā regulējumā, un modernākas struktūras veidošana šādā cilvēku grupā rada satraukumu, skaidroja ministrs.
Tāpat Linkaits atzīmēja, ka jautājumā par pašvaldībām un to turpmāku iesaisti ostu pārvaldībā ir skaidrs, ka starp ostas un pašvaldības vadību ir nepieciešama ikdienas komunikācija, kā arī tas, ka osta var attīstīties saistībā ar pašvaldības ilgtermiņa attīstības stratēģiju.
Pēc ministra teiktā, pašvaldībai šajā gadījumā ir ļoti daudz instrumentu, sākot no teritorijas plānojuma un zonējuma, beidzot ar politiku attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokli. Ir arī pašvaldību īpašumi, kuri atrodas ostas teritorijā un par kuriem pašvaldībai ir teikšana. Līdz ar to pašvaldībām ir instrumenti, lai iedarbotos uz ostu.
"Mēs arī redzam, ka šie instrumenti veiksmīgi tiek lietoti. Ja ir vēlme piedalīties pašas ostas teritorijas pārvaldīšanā, tad tāda iespēja likumprojektā tiek piešķirta. Pašvaldība var nākt ar vienu trešdaļu kapitāla, tostarp ar saviem īpašumiem, un piedalīties ostas pārvaldības uzņēmumā. Iespējams, var runāt arī par citu kapitāla īpatsvaru, tas ir sarunu jautājums. Likumprojektā ir paredzēts, ka deviņu mēnešu laikā ir jānotiek sarunām par pašvaldības līdzdalību, un es ceru, ka tādas sarunas notiks," sacīja satiksmes ministrs.
Savukārt Ventspils gadījumā redzams, ka viena daļa īpašumu, kuri vēsturiski ir bijuši ostas īpašumi, dažādu darbību rezultātā pēdējos 30 gados ir nonākuši pašvaldības īpašumā. "Ja nav šīs labās sadarbības, tad ir iespējami arī dažādi konflikti. Skaidrs, ka tie agri vai vēlu būs jāatrisina," teica Linkaits.
Tāpat politiķis skaidroja, ka pēc tam, kad grozījumi likumā būs pieņemti un stājušies spēkā, būs pārejas periods, kura laikā būs jāveic noteiktas darbības, kuras ir saistītas ar nekustamā īpašuma uzskaiti, ieguldījumiem, uzņēmējsabiedrību dibināšanu un citiem tehniskiem jautājumiem. Tāpat aktuāla būs saruna ar pašvaldību par tās līdzdalību ostas apsaimniekošanas kapitālsabiedrības veidošanā.
Jau ziņots, ka ar izmaiņām ostu likumā SM rosina Rīgas un Ventspils brīvostu, kā arī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldīšanai izveidot valsts kapitālsabiedrības, kurās iespēja iegūt akcijas būtu arī pašvaldībām.
Grozījumos likumā par ostām un Liepājas SEZ likumā paredzēts, ka kapitālsabiedrībās kapitāldaļu turētāja no valsts puses būs SM, Finanšu ministrija (FM), Ekonomikas ministrija (EM) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Valstij piederošās akcijas paredzēts nodot turējumā šādās proporcijās - 40% SM, 20% - FM, 20% - EM un 20% - VARAM.
Ņemot vērā ostas darbības ietekmi uz pašvaldību, kā arī pašvaldībai piederošo īpašumu skaitu, kas jau šobrīd ir nodoti ostu pārvaldēm pārvaldīšanai, gan likumā par ostām, gan Liepājas SEZ likumā paredzēts, ka kapitālsabiedrībā, kas veic ostas pārvaldes funkcijas arī pašvaldībai ir tiesības iegūt akcijas ar nosacījumu, ka valstij paliek ne mazāk kā divas trešdaļas akciju. Tādējādi pašvaldība arī turpmāk saglabātu aktīvu līdzdalību ostās, kontrolētu tās īpašuma lietošanu un pašvaldības interešu ievērošanu.
Savukārt Liepājas SEZ, lai sekmētu privātā sektora līdzdalību SEZ pārvaldībā, paredzētas tiesības Liepājas pilsētas domei deleģēt Liepājas SEZ komercsabiedrību pārstāvi darbam kapitālsabiedrības padomē.
Visus īpašumus, kas patlaban pieder Rīgas brīvostas pārvaldei un Ventspils brīvostas pārvaldei kā atvasinātām publisko tiesību juridiskām personām, paredzēts ieguldīt jaunizveidotās kapitālsabiedrības pamatkapitālā kā ieguldījumu no valsts puses (Rīgas ostas gadījumā) un AS "Ventas osta" pamatkapitālā (Ventspils ostas gadījumā). Īpašumus, ko valsts vai pašvaldība iepriekš bija nodevusi valdījumā osta pārvaldei, plānots arī turpmāk nodot pārvaldīšanai kapitālsabiedrībai, kas veiks ostas pārvaldes funkcijas attiecīgajā ostā.
SM norādīja, ka galvenais mērķis ostu pārvaldības modeļa izmaiņām ir ieviest valsts kapitālsabiedrību pārvaldības principus, balstoties uz starptautisku praksi un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) rekomendācijām, tādējādi padarot Latvijas ostu pārvaldības struktūru labāk saprotamu partneriem starptautiskā līmenī.
