Otrajā ceturksnī Latvijas IKP palielinājies par 10,3%
Foto: Evija Trifanova/LETA

2021. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2020. gada 2. ceturksni, Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem ir palielinājies par 10,3 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pēc provizoriskām aplēsēm, IKP ietekmēja pieaugums ražojošajās nozarēs par 6,7 % un pakalpojumu nozarēs par 11,3 %.

Salīdzinot ar 2021. gada 1. ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem IKP palielinājies par 3,7 %.

Latvijas ekonomika ir sasniegusi pirms Covid-19 līmeni

"Šā gada otrajā ceturksnī Latvijas ekonomika ir negaidīti ātri sasniegusi pirms Covid-19 pandēmijas līmeni, un mūsu IKP šobrīd ir par 0,1 % lielāks nekā pirms Covid-19 pandēmijas sākuma 2019. gada 4. ceturksnī," atsaucoties uz Centrālās statistikas pārvaldes informāciju, norāda bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš. "Neskatoties uz joprojām spēkā esošajiem ierobežojumiem, Latvijas ekonomika šā gada otrajā ceturksnī ir augusi par 10,3% salīdzinājumā ar 2020. gada otro ceturksni. Tas ir nedaudz straujāk kā gaidīts, un līdz ar to Latvijas ekonomikas izaugsme šogad, visticamāk, pārsniegs 4%. Vienlaikus gan jāatzīmē, ka straujš IKP pieaugums otrajā ceturksnī jau bija gaidāms, jo ekonomiskā aktivitāte tiek salīdzināta ar Covid-19 pirmo vilni pērnā gada pirmajā pusē, kas bija Covid-19 pandēmijas izraisītās ekonomiskās krīzes zemākais punkts," skaidro Āboliņš.

Ekonomists stāsta, ka straujā ekonomikas izaugsme Latvijā otrajā ceturksnī ir saistīta ar pakāpenisku ierobežojumu mazināšanu ekonomikā, vienreizējiem pabalstiem un ievērojamu valsts atbalstu ekonomikai, augstāku patērētāju pārliecību Latvijā, kā arī ļoti labvēlīgu ārējo ekonomisko vidi. Pasaules rūpniecībā pieprasījums šobrīd pārsniedz piedāvājumu, savukārt ASV, eirozonas, kā arī citu lielo ekonomiku monetārā un fiskālā politika ir ļoti stimulējoša. Tā rezultātā ražojošo nozaru izlaide otrajā ceturksnī ir augusi par 6,7 %, savukārt pakalpojumu nozaru izlaide – par 11 %.

"Šā gada otrā ceturkšņa Latvijas ekonomikas rādītāji ir negaidīti pozitīvi, taču kopumā tie maz pasaka par Latvijas ekonomikas spēku un noturību, kā arī izaugsmes potenciālu pēc valsts atbalsta pasākumu izbeigšanas. Tas ir būtiski, jo, neskatoties uz Covid-19 otro vilni un būtiskiem ierobežojumiem ekonomikā, kopš pērnā gada rudens Latvijas lielo ekonomikas rādītāju prognozes, piemēram, IKP, inflācija vai bezdarbs, nav būtiski mainījušās. Taču plānotais budžeta deficīts 2021. gadā ir pieaudzis no 3,7% līdz aptuveni 9%, un valsts parāda pieaugums šogad būs tuvu 2 miljardiem eiro," norāda "Citadeles" pārstāvis.

"Līdz šim Latvijas ekonomika Covid-19 pandēmijas laikā ir atpalikusi no kaimiņiem un cerams, ka otrā ceturkšņa labais pieaugums ļaus vismaz daļēji atgūt zaudēto. Vienlaikus Covid-19 pandēmija joprojām ir risks ekonomikai, lai arī citu valstu pieredze rāda, ka vakcīnas ievērojami samazina smagas saslimšanas un mirstību. Diemžēl Covid-19 vakcinācijas aptvere Latvijā ir viena no zemākajām Eiropā un būtiski atpaliek arī kaimiņiem, tādēļ rudenī ir ļoti iespējami jauni vīrusa uzliesmojumi un ierobežojumi ekonomikā. Tas bremzētu kopējo ekonomikas izaugsmi, tomēr lielākais risks tas noteikti ir pakalpojumu nozarēm, kuras joprojām nav atkopušās no Covid-19 iepriekšējiem viļņiem," piebilst Āboliņš.

Taču, neskatoties uz šiem riskiem, Latvijas ekonomikas izaugsmes prognozes šā gada otrajai pusei un 2022. gadam joprojām esot gana pozitīvas. Pēc ekonomista prognozēm, Latvijas IKP pieaugums šogad varētu pārsniegt 4%, savukārt 2022. gadā izaugsme, visticamāk, būs ap 5%. Latvijas mājsaimniecības Covid-19 pandēmijas laikā ir uzkrājušas ievērojamus līdzekļus, kas, mazinoties ierobežojumiem, varētu ieplūst ekonomikā. Tāpat nākamgad Latvijā sāks ieplūst ES ekonomikas atveseļošanas fonda investīcijas un, mazinoties ierobežojumiem, pakalpojumu nozares varētu dot vienreizēju 3-3,5 % IKP pieaugumu. Ārī ārējais pieprasījums joprojām ir spēcīgs. Taču pasaules ekonomikas izaugsmes maksimums, visticamāk, jau ir sasniegts, savukārt negaidīti straujš inflācijas pieaugums varētu likt mazināt ekonomikas atbalsta pasākumus. Un Latvijai nākamgad ir nepieciešams būtiski mazināt fiskālo deficītu, tādēļ ekonomikas attīstības perspektīvas joprojām ir ļoti neskaidras, norāda Āboliņš.

Atkopusies agrāk nekā prognozēts

"Pērnā gada dziļā bedre, vīrusa atkāpšanās šajā pavasarī un ekonomikas dalībnieku strauja atgriešanās teju "normālā" dzīvē nesusi izcilus pieauguma tempus 2. ceturkšņa iekšzemes kopproduktā (IKP). Tas nozīmē, ka Latvijas ekonomikai pēc vīrusa šoka jau izdevies pārsniegt pirms-krīzes līmeni – mazliet vēlāk nekā kaimiņiem, taču ātrāk nekā gaidījām," Latvijas ekonomikas sniegumu slavē arī "Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija.

Ražojošajās nozarēs veicies ļoti labi, izlaidei palielinoties par 6.7% pret pērno gadu. Te visdrīzāk palīdzējusi gan apstrādes rūpniecība, gan arī būvniecība, kurā pavasara mēnešos - pēc bargās ziemas – aktivitāte strauji atsākusies, viņa piebilst.

"Tomēr šoreiz līderos ir pakalpojumu nozares, kur pērn redzējām milzīgu kritumu Covid-19 pirmā viļņa dēļ. Salīdzinājumā ar 2020. gada 2. ceturksni, pakalpojumu nozarēs pievienotā vērtība augusi par 11,3%. Te roku pielikušas teju visas cietušās nozares. Mazumtirdzniecībā kāpums 2. ceturksnī bijis 8,8% apmērā, kamēr izmitināšanā un ēdināšanā un pat gaisa transportā pieauguma tempi pret pērnā gada teju-apstāšanos visdrīzāk bijuši mērāmi vismaz iespaidīgos divciparu ja ne – trīsciparu – skaitļos. Tas gan nenozīmē, ka visās šajās nozarēs izdevies atgūties līdz pirms-krīzes līmenim. Lai gan mazumtirdzniecībā tas jau pārsniegts, smagāk cietušajos sektoros pilnīgu atkopšanos neredzēsim vēl vairāk nekā gadu," viņa prognozē.

Gan uzņēmēju un patērētāju noskaņojuma rādītāji, gan arī "Swedbank" karšu dati liecinot par to, ka atkopšanās turpinās arī vasaras vidū. "Swedbank" klientu tēriņi turpina augt, un kopējais Latvijas ekonomikas noskaņojuma rādītājs jūlijā joprojām bija virs ilgtermiņa vidējā. "Taču jāatzīmē, ka sarucis ir patērētāju noskaņojums, kas varētu būt saistāms ar nodokļu izmaiņu stāšanos spēkā no 1. jūlija un ar šīm izmaiņām saistīto paaugstināto neskaidrību," norāda ekonomiste.

"Lai gan gada otrais ceturksnis arī visā Eiropā būs bijis veiksmīgs, diemžēl nevaram paļauties uz turpmāku netraucētu izaugsmi. No vienas puses, straujākus tempus sasniegt liedz piegāžu ķēžu pudeles kakli. Piemēram, lai gan pasūtījumi aug, Vācijā jau šobrīd apstrādes rūpniecībā izlaides kāpums bremzējas izejmateriālu trūkuma dēļ. No otras puses, pandēmija vēl nav galā. Melnāki mākoņi pēdējā mēneša laikā parādījās atsevišķās Eiropas valstīs, kā, piemēram, Lielbritānijā, Nīderlandē, Spānijā, Portugālē, Francijā. Saslimstības līmeņi ļoti spēji kāpuši delta varianta lipīguma un iedzīvotāju plašākas pulcēšanās dēļ. Valdības vairākās valstīs pastiprinājušas ierobežojošos mērus un dažādos veidos rada spiedienu uz sabiedrību ar mērķi audzēt vakcinācijas aptveri," pauž Zorgenfreija.

"Ir pilnīgi skaidrs, ka, tuvojoties rudenim un pasliktinoties laikapstākļiem, riski piedzīvot kārtējo Covid-19 uzliesmojumu pastiprināsies, it īpaši tādās valstīs kā Latvija, kur vēlme vakcinēties ir salīdzinoši ļoti zema. Tādēļ šobrīd jādara viss, lai cilvēki Latvijā tomēr vakcinētos. Tā ne tikai pasargāsim savu un sabiedrības veselību, bet arī ļausim augt Latvijas ekonomikai, un līdz ar to – iedzīvotāju maciņiem. Pieņemot, ka vakcinācijas aptvere būs pietiekama, lai ekonomika gada nogalē var turpināt darboties bez būtiskiem ierobežojumiem, IKP izaugsme šogad varētu būt ap vai pat virs 4%," viņa teic.

Ekonomika ir investīciju skrejceļa sākumā

"Ienākošās ziņas par nozarēm un uzņēmumiem liecina, ka IKP pieaugums 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2.ceturksni, varētu būt mērenāks, visdrīzāk ap 2%. Ir pašsaprotami, ka daudz pieticīgāks būs pieaugums gada griezumā, jo ir krasi atšķirīgs bāzes efekts. Visu šā gada otro pusi varētu aptumšot vēl viens pandēmijas vilnis. Taču nemainīga paliek prognoze par lielisku izaugsmi nākamgad, bet skatījums uz tālāku nākotni kļūst drīzāk optimistiskāks, arvien precīzāk iezīmējoties sabiedriskā sektora investīciju plāniem. Gada sākums kopumā bija labāks par gaidīto, turpretim gada otrajā pusē aktivitātes kāpums uz brīdi var piebremzēties," uzskata "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

"Šodien, 29. jūlijā, ir publiskoti jaunākie patērētāju un nozaru noskaņojuma indeksi, tajos ieskanas piesardzības notis. Dažādu nozaru uzņēmēju noskaņojuma indeksi ir skalas saulainajā pusē. Taču jūlijā ir krasi pasliktinājies patērētāju noskaņojums, tai skaitā ekonomiskās situācijas prognozes ir sliktākas nekā februārī. Ja ES kopumā optimisms jūlijā ir sasniedzis rekordaugstu līmeni, tad Latvijā tas ir knapi virs vēsturiski vidējā, turklāt kopš jūnija ir ievērojami samazinājies," viņš piebilst.

Mājsaimniecību bažām varot saskatīt divus izskaidrojumus: "Medijos runā par vēl vienu pandēmijas vilni, iespējamiem jauniem ierobežojumiem. Nevar izslēgt, ka tādi būs, lai arī politiskā diskusija virzās drīzāk uz izvairīšanos no pasākumiem, kas var nozīmīgi un nelabvēlīgi ietekmēt ekonomiku. To var panākt, veidojot smalki strukturētu pozitīvo diskrimināciju par labu tiem, kas ir vakcinējušies. Taču neviens nevar garantēt, ka koronavīrusa delta variants atstās ekonomiku neskartu.

Cits bažu iemesls – paziņojumi par siltuma, gāzes un elektrības cenu kāpumu. Šajā gadījumā reakcija gan ir pārspīlēta. Cenu kāpums seko ievērojamam samazinājumam pērn, mājokļos patērētās enerģijas cenas aizvadītajā desmitgadē kopumā ir bijušas stabilas, notiekošās izmaiņas iekļaujas šajā svārstību diapazonā, kamēr ienākumi ir kāpuši. Savukārt kultivētajām bažām par pārtikas cenu krasu kāpumu trūkst faktos balstīta pamata. Ļoti pārspīlētas ir jūlijā krasi pieaugušās bažas par bezdarba pieaugumu, jo vienlaikus uzņēmumu pārstāvji aptaujās pauž nodomus palielināt darbinieku skaitu, šķiet, ka viņi tomēr zina labāk, kas patiesībā notiks."

Strautiņš teic, ka svarīgs signāls par ekonomisko aktivitāti tuvākajā laikā ir sarūkošie nodomi veikt lielus pirkumus, tai skaitā auto. Tāpēc sagaidāms, ka patēriņa kāpums turpinās atpalikt no kaimiņvalstīm. Cilvēku vēlme tērēt izveidotos papildu uzkrājumus acīmredzot nav liela, papildu rezerves galvenokārt ir cilvēkiem, kuru ienākumi ir labi un vajadzības ir visumā apmierinātas. Ekonomikas izaugsmē patēriņš un mājokļu tirgus vēl kādu laiku spēlēs mazāku lomu nekā kaimiņvalstīs.

"Tas ietekmēs IKP datus, bet ne tas ir svarīgākais. Svarīgi ir neatpalikt eksporta pieaugumā un citos ilglaicīgu izaugsmi virzošajos faktoros. Piesardzība patēriņā drīzāk ir labvēlīga eksporta nozarēm, jo netiek tik ļoti karsēts darba tirgus. Tāpat patērētāju piesardzība var palīdzēt mazināt bažas, ka nelīdzsvarotu attīstību veicinās gaidāmais sabiedriskā sektora investīciju vilnis, kas būs patiešām varens. ES naudas plūsmas augs no vidēji 700 miljoniem eiro iepriekšējos trīs gados, līdz apmēram pusotram miljardam 2024. gadā, turklāt šajā summā vēl nav ieskaitīta lielākā daļa "Rail Baltica" investīciju, kuras vēl nevar precīzi ieplānot. Turklāt nav šaubu, ka valsts ieguldījumi veicinās arī privāto aktivitāti. Uzlabojot infrastruktūru, tiks radīti priekšnosacījumi ieguldījumiem gan eksporta nozaru ražošanas jaudās, gan mājokļos," paskaidro ekonomists.

Tā kā gan eksporta, gan investīciju kāpums notiks neatkarīgi no Latvijas iedzīvotāju nebeidzamajām bažām par nākotni, par izaugsmi turpmākajos gados varam būt optimistiski, viņš uzskata. Taču šobrīd esot jāpārdzīvo periods, kad mūsu IKP pieauguma skaitļi atpaliek no kaimiņvalstīm, vēl vairāk palielinot starpību starp IKP uz iedzīvotāju.

"Latvijai vēl priekšā dažu gadu traks skrējiens, lai mazinātu ienākumu starpību, panāktu noturīgu pozitīvu migrācijas bilanci, tādējādi nodrošinātu nācijas nākotni. Vēl nevaram sākt relaksēties, pirms tam vajag panākt konverģenci," pauž "Luminor" pārstāvis.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.