Latvijas rūpniecība šobrīd lielā mērā ir atkopusies no Covid-19 sākotnējā šoka, tomēr spēcīga izaugsme pagaidām vēl neseko. Šā gada augustā, salīdzinot ar pērnā gada augustu, apstrādes rūpniecības produkcijas apjoms samazinājās par 1,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Ražošanas apjoma kritums bija arī elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 11,7%, bet ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē bija kāpums par 1,8%. Kopējā rūpniecības produkcijas izlaide samazinājās par 3%. Ekonomistu ieskatā, lai arī nav lielu bažu par septembra skaitļiem, tomēr piesardzību raisa jaunu inficēšanās gadījumu skaita pieaugums gan Latvijā, gan arī tirdzniecības partnervalstīs. Turklāt pirmajā vilnī inficēšanās incidents Latvijā notika tikai vienā ražošanas uzņēmumā, bet dažu pēdējo nedēļu laikā šādi gadījumi ir bijuši vismaz trīs.
"Augustā apstrādes rūpniecību ietekmēja uzņēmumu sadarbības partneru un darbinieku atvaļinājumi (jūlijā un augustā), kad tika apstādināts ražošanas process rūpnīcās un tā atsākšana noritēja lēnāk nekā pirms gada. Taču septembrī kopējais veikums varētu atkal kļūt pozitīvs. Uz to norāda noskaņojuma uzlabošanās septembrī līdz -3,2 un augustā aizturētā izlaides izpilde, kas sniegs papildu impulsu," norāda "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.
Runājot par galvenajām Latvijas rūpniecības nozarēm, bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš teic, ka mēneša laikā aina nav daudz mainījusies. Lielāko pozitīvo ietekmi uz rūpniecību rada kokapstrāde (+6,9% gada griezumā), pārtika spēlē tai ierasto ražošanas stabilizētāja lomu (-0,8%), savukārt inženierijas nozarēs (metālapstrāde, mašīnbūve un elektronika) aina ir krasi atšķirīga dažādos sektoros, bet kopumā labvēlīga uz kopējā fona. Vēl nav pieejama pilna aina par apstrādes rūpniecības 3. ceturkšņa datiem, taču nav lielu bažu par septembra skaitļiem – ja būtu notikusi kāda liela ķibele, par to jau būtu zināms.
"Tirdzniecības partnervalstu ražotāji arī vēl ir optimistiski. Iepirkumu menedžeru aptaujas rāda, ka straujš izlaides un jauno pasūtījumu kāpums palīdzēja eiro zonas apstrādes rūpniecībai septembrī uzrādīt straujāko pieaugumu pēdējo divu gadu laikā. Eiro zonas rūpnieku galvenā lokomotīve bija Latvijas tirdzniecībā svarīgā Vācija, ko uz priekšu dzina straujš pieprasījuma kāpums pēc investīciju precēm, kas sāka jau būtiskāk atgūties no pandēmijas sekām. Arī citā nozīmīgā tirdzniecības galamērķī – Zviedrijā aptaujas liecina par apstrādes rūpniecības izaugsmes sasparošanos. Arī Apvienotajā Karalistē nozares sniegums turpināja iepriecināt, aptaujām liecinot vien par nelielu izaugsmes atslābumu. Pieprasījuma atgūšanos veicina atliktais patēriņš un preču plūsmu virzības atjaunošanās līdz ar ierobežojumu mīkstināšanu iepriekšējos mēnešos," skaidro "Swedbank" vecākā ekonomiste Agnese Buceniece.
"Taču ir atklāts jautājums, cik noturīgs būs pašreizējais pieprasījums rūpniecībā. Salīdzinājumā ar gada sākumu bezdarbs visā pasaulē ir pieaudzis, un mājsaimniecību ienākumu kritumu ne visur ir kompensējis valsts atbalsts. Papildus tam jaunus riskus izaugsmei rada arī Covid-19 atkārtotā izplatība Eiropā. Tomēr priecē, ka ražotāju noskaņojums gan Latvijā, gan pasaulē turpina uzlaboties, un tādēļ atkārtotu lielu rūpniecības izlaides kritumu, visticamāk, neredzēsim. Drīzāk turpmākajos mēnešos Latvijas rūpniecības rādītāji turpinās svārstīsies ap nulli, un pie noturīgākas izaugsmes nozare, visticamāk, atgriezīsies tikai nākamgad," vērtē bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.
"Līdzīgi kā kopējā ekonomikā, arī apstrādes rūpniecības perspektīvas ir neskaidras. Epidēmija būtiski ietekmē pasaules un Latvijas ekonomikas, bet tās ietekmes amplitūda joprojām ir grūti nosakāma. Lai arī turpmākajos mēnešos arvien vairāk nozarēs atgriezīsies izaugsme, tomēr apstrādes rūpniecības izaugsmi turpinās ierobežot ārējais pieprasījums," piebilst Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta analītiķis Edmunds Gergelevičs.
Dainis Gašpuitis: Rūpniecība – piesardzīgi optimistiskas perspektīvas
Augustā Latvijas apstrādes rūpniecība saruka par 1,5%. Izlaides apjoms samazinājās elektroenerģijas un gāzes apgādē par 11,7%, bet ieguves rūpniecībā bija kāpums par 1,8%. Augustā apstrādes rūpniecību ietekmēja uzņēmumu sadarbības partneru un darbinieku atvaļinājumi (jūlijā un augustā), kad tika apstādināts ražošanas process rūpnīcās un tā atsākšana noritēja lēnāk nekā pirms gada. Taču septembrī kopējais veikums varētu atkal kļūt pozitīvs. Uz to norāda noskaņojuma uzlabošanās septembrī līdz -3,2 un augustā aizturētā izlaides izpilde, kas sniegs papildu impulsu. Nozares, kurās izaugsmei labvēlīgāki apstākļi saglabāsies, ir ķīmijas, elektrisko iekārtu, poligrāfijas un papīra un tā izstrādājumu ražošana. Patīkami redzēt arī kokrūpniecības atgūšanos, kam ir liels svars uz kopējiem rādītājiem. Savukārt apjomu samazinājums saglabāsies ar autobūvi saistītajās nozarēs.
Turpmākās perspektīvas ir piezemēti pozitīvas. Septembra globālo apstrādes rūpniecības PMI indeksu virzieni turpina norādīt uz atgūšanās turpināšanos, lai arī lēnāk nekā ceturkšņa sākumā. Indekss pieauga līdz 52,3, kas ir augstākais līmenis divu gadu laikā. Tomēr izlaides apakšindekss, liecina, ka atveseļošanās temps ir piebremzējies. Parādās arī izteiktas atšķirības dažādu valstu vidū. Eirozonas apstrādes rūpniecības PMI septembrī bija spēcīgāks nekā gaidīts, galvenokārt pateicoties ievērojamiem uzlabojumiem Vācijā. Arī Centrāleiropas apstrādes rūpniecības PMI indeksi liecina, ka aktivitātes atjaunošanās 3. ceturkšņa beigās sākusi buksēt. Atveseļošanās procesus apdraud vīrusa izplatības palielināšanās un pieaugošā nenoteiktība. Tā kā arvien vairāk valstu sāk pastiprināt ierobežojumus, lai apkarotu vīrusu, rūpnieciskā atveseļošanās, visticamāk, saskarsies ar jauniem sarežģījumiem. Taču pasākumi pamatā tiek vērsti uz pakalpojumiem un to ietekmei uz apstrādes rūpniecību nevajadzētu būt kritiskai. Spēcīgā mazumtirdzniecības izaugsme un vērienīgie stimuli rada apstākļus apstrādes rūpniecības tālākai izaugsmei.
Agnese Buceniece: Apstrādes rūpniecībai vēl pilnībā uz kājām nostāties neizdodas
Pēc trīs mēnešu izaugsmes augustā apstrādes rūpniecības izlaidē atgriezās kritums. Ražošanas apjomi pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem samazinājās par 2,7%, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, un atkal noslīdēja zem iepriekšējā gada līmeņa (-1,5% pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem). Viens no iemesliem atgūšanās fāzes pārtraukumam apstrādes rūpniecībā varētu būt saistīts ar ražošanas procesa apstādināšanu vai ierobežošanu vasaras mēnešos, kas ir skaidrojams ar atvaļinājumu laiku. Tomēr šogad darbības atjaunošanās pēc atvaļinājumiem notiek lēnāk nekā pērn.
Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada augustu, kopējo ražošanas apjomu visbūtiskāk pavilka uz leju krituma turpināšanās gatavo metālizstrādājumu (-8,2%), automobiļu (pus)piekabju (‑27,4%) un nemetālisko minerālu izstrādājumu (-9,5%, galvenokārt būvmateriāli) ražošanā, kā arī iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā (-18,1%). Kopējo sniegumu būtiski deldēja arī farmaceitisko produktu ražošanas kritums, par ko atsevišķi dati nav pieejami. Koksnes produktu izlaide turpināja pozitīvi ietekmēt kopējo sniegumu, lai gan kāpums mazliet atslāba (+6,9%%),
CSP dati rāda, ka jaudas izmantošana apstrādes rūpniecībā jūlijā palielinājās, bet atpalika no iepriekšējā gada līmeņa. Visgrūtāk jaudas atjaunot bija mazajiem ražotājiem, savukārt lielajos uzņēmumos jaudas izmantošana jau pārsniedza pērnā gada līmeni. Būtiskākais ražošanu ierobežojošais faktors visos uzņēmumos neatkarīgi no lieluma, bet it īpaši mazajos uzņēmumos bija nepietiekams pieprasījums. Būtiski audzis arī to uzņēmumu īpatsvars, kuru darbību ierobežoja citi, visticamāk, ar pandēmijas risku saistīti faktori, piemēram, darbinieku plūsmu nodalīšana.
Latvijas ražotāju aptaujās pārliecības līmenis par nozares attīstību turpināja uzlaboties septembrī, bet no pirms pandēmijas līmeņa vēl atpalika. Visstraujāk auga optimisms par ražošanas apjomiem nākamo trīs mēnešu laikā. Pieauga arī to uzņēmumu daļa, kuru vērtējums par kopējo pasūtījumu pietiekamību uzņēmumā ražotajai produkcijai uzlabojās. Tas liek domāt, ka turpmākajos mēnešos izaugsme nozarē atgriezīsies.
Tirdzniecības partnervalstu ražotāji arī vēl ir optimistiski. Iepirkumu menedžeru aptaujas rāda, ka straujš izlaides un jauno pasūtījumu kāpums palīdzēja eiro zonas apstrādes rūpniecībai septembrī uzrādīt straujāko pieaugumu pēdējo divu gadu laikā. Eiro zonas rūpnieku galvenā lokomotīve bija Latvijas tirdzniecībā svarīgā Vācija, ko uz priekšu dzina straujš pieprasījuma kāpums pēc investīciju precēm, kas sāka jau būtiskāk atgūties no pandēmijas sekām. Arī citā nozīmīgā tirdzniecības galamērķī – Zviedrijā aptaujas liecina par apstrādes rūpniecības izaugsmes sasparošanos. Arī Apvienotajā Karalistē nozares sniegums turpināja iepriecināt, aptaujām liecinot vien par nelielu izaugsmes atslābumu. Pieprasījuma atgūšanos veicina atliktais patēriņš un preču plūsmu virzības atjaunošanās līdz ar ierobežojumu mīkstināšanu iepriekšējos mēnešos.
Tomēr piesardzību raisa jaunu inficēšanās gadījumu skaita pieaugums gan Latvijā, gan arī tirdzniecības partnervalstīs. Tas ir risks gan pieprasījumam, jo apdraud ekonomikas atveseļošanos, gan arī ražošanas nepārtrauktībai, jo infekcijas uzliesmojumi uzņēmumā var apstādināt tā darbību.
Pēteris Strautiņš: Vai ražotspēja būs tikpat stipra kā ražotgriba?
Apstrādes rūpniecības izlaides samazināšanās augustā par 2,7% salīdzinājumā ar jūliju ir nepatīkams pārsteigums globālo tendenču kontekstā. Taču Igaunijas dati, kur ražošana augustā mēneša griezumā samazinājās par 3,2%, bet gada griezumā pat par 6,4%, bija brīdinājums. Latvijā kritums augustā gada griezumā ir tikai 1,5%. Ir jābūt piesardzīgiem, izdarot secinājumus uz atsevišķu mēnešu datu bāzes. Turklāt jāņem vērā, ka vīruss varētu būt "izšūpojis" no ierastā ritma atvaļinājumu grafikus, tas var izskaistināt vai aptumšot atsevišķu vasaras mēnešu rezultātus, neko nepavēstot par lielajām ekonomikas tendencēm. Runājot par galvenajām Latvijas rūpniecības nozarēm, mēneša laikā aina nav daudz mainījusies. Lielāko pozitīvo ietekmi uz rūpniecību rada kokapstrāde (+6,9% gada griezumā), pārtika spēlē tai ierasto ražošanas stabilizētāja lomu (-0,8%), savukārt inženierijas nozarēs (metālapstrāde, mašīnbūve un elektronika) aina ir krasi atšķirīga dažādos sektoros, bet kopumā labvēlīga uz kopējā fona. Vēl nav pieejama pilna aina par apstrādes rūpniecības 3. ceturkšņa datiem, taču nav lielu bažu par septembra skaitļiem – ja būtu notikusi kāda liela ķibele, par to jau būtu zināms.
Tikko ir sācies šī ļoti īpašā gada pēdējais ceturksnis, un ir jācenšas saprast, kas tajā varētu notikt ar apstrādes rūpniecību – svarīgāko Latvijas eksporta nozari. Šis laiks būs, diplomātiski izsakoties, diezgan sarežģīts. Ja pandēmijas sākumposmā lielākās ražošanas praktiķu un teorētiķu bažas radīja iespējamais pieprasījuma kritums, tad šobrīd lielākais nezināmais ir vīrusa ietekme uz ražošanas procesiem.
Vispirms paskaidrošu, kāpēc ir pamats relatīvam sirdsmieram par pieprasījumu. Reģistrēto koronavīrusa jauno gadījumu skaits pasaulē jau kopš jūlija beigām svārstās bez noteikta virziena, nāves gadījumu skaits pakāpeniski samazinās. Žurnāls "The Economist" vērtē, ka faktisko gadījumu skaits (ieskaitot nereģistrētos) kopš aprīļa varētu būt samazinājies apmēram desmitkārtīgi. Rūpniecības uzņēmumu noskaņojuma dati pasaulē līdz septembra sākumam bija diezgan labvēlīgi. Eirozonas rūpniecības PMI indekss septembrī pieauga no 51,7 līdz 53,7, tas ir augstākajā punktā kopš 2018. gada augusta. Īpaši iepriecina tas, ka jauno pasūtījumu indekss ir ļoti augstā līmenī (57,1). Norvēģijas bankas "DNB" ekonomistu aprēķinātais pasaules makro rādītāju saliktais indekss "Global Macro Score" septembrī bija labākais kopš 2019. gada janvāra. Koronavīrusa pilnīga apturēšana tuvākā gada laikā nav gaidāma. Taču ierobežotās iespējas tērēt naudu par pakalpojumiem mudina tos patērētājus, kuru ienākumi nav cietuši, vairāk tērēt par precēm.
Arī nākotnes vēstneši galvenajām Latvijas rūpniecības nozarēm izskatās diezgan cerīgi. Pārtikas pārstrādē lielas problēmas ar pieprasījumu nav bijušas, nav gaidāmas un visdrīzāk nav pat iespējamas. Kokapstrādē par labvēlīgu pasūtījumu portfeli ziņo nozares asociācija un uzņēmumi. Inženierija turpina baudīt pandēmijas apstākļos labvēlīga produktu portfeļa sniegtos labumus. To pašu var teikt par poligrāfiju, kurai augt palīdz specializācija grāmatu ražošanā un eksportā. Ķīmijai un farmācijai pandēmija kopumā ir bijis ieguvums, nevis zaudējums.
Taču Latvijā otrā viļņa risks ir nozīmīgs. Pandēmijas pirmais vilnis pie mums skāra ļoti nelielu iedzīvotāju daļu. Bailes no koronavīrusa ir mazinājušās, sniedzot iespējas tam uzbrukt vēlreiz. Lielākie sarežģījumi būs saistīti ar darba procesu organizēšanu, infekcijas uzplaiksnījumi atsevišķos uzņēmumos var likt samazināt vai pat apturēt ražošanu. Ja pirmajā vilnī šāds incidents notika tikai vienā (mēbeļu) ražošanas uzņēmumā, tad dažu pēdējo nedēļu laikā šādi gadījumi ir bijuši vismaz trīs – pārtikas pārstrādē, apģērbu ražošanā, mašīnbūvē.
Vai, kur un kāds būs nākamais incidents, to nevar zināt. Taču riski jau šobrīd ietekmē ražošanas organizāciju. Lielā daļā uzņēmumu jau kopš pavasara tiek veidotas divas darbinieku plūsmas, kas nesatiekas. Šī pieeja ļauj saglabāt ražošanu ar samazinātu jaudu, ja kāds saslimst. Taču šai risku pārvaldīšanai ir cena. Ja pāreja no vienas maiņas uz otru notiek, vienam darbiniekam uzsitot otram uz pleca, ražošana var notikt nepārtraukti. Turpretī divu plūsmu modelis nozīmē nošķirtību ne tikai cehā, bet arī ģērbtuvēs, ēdnīcā un auto stāvlaukumā. Ja uzņēmumam ir jaudas rezerve, šie nosacījumi nozīmē tikai lielākus algu izdevumus. Taču, ja tiek strādāts uz iespēju robežas, tad rezultāts var būt ražotspējas samazināšanās par 10-15%. Tāpēc izlaide var samazināties pat uzņēmumos, kam produktus, tā teikt, rauj no rokām laukā, – mūsu rūpniecībā tā ir diezgan tipiska situācija par spīti globālajai krīzei vai pat tās dēļ. Divu plūsmu modelis arī palielina risku, ka ražošanā var pietrūkt darbinieki ar unikālām zināšanām.
Pandēmijas radītie sanitārie riski ir ļoti atšķirīgi dažādās nozarēs. Vieglajā rūpniecībā strādājošo cilvēku blīvums telpās var būt augsts, šī un arī citu iemeslu dēļ vispārzināma "riska zona" visā pasaulē ir dzīvnieku produktu pārstrāde. Arī mēbeļu ražošanai raksturīgs liels darbinieku blīvums telpās. Uzņēmumos ar augstu ražošanas automatizāciju darbinieki strādā izkliedēti, viņu pārvietošanās maršruti ir viegli plānojami un var savstarpēji nepārklāties. No otras puses, uzņēmumi ar lielu darbinieku blīvumu mēdz būt nelieli. To apstāšanās risks ir augsts, bet tā ir tikai lokāla nelaime, kamēr mazāk ticamā, taču iespējamā lielu ražotņu apturēšana makro datus var ietekmēt jūtami.
Edmunds Gergelevičs: Augustā apstrādes rūpniecības izlaide samazinājās par 4,1%
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem apstrādes rūpniecības izlaides apjomi 2020. gada augustā pēc neizlīdzinātajiem datiem bija par 4,1% mazāki nekā pirms gada. Pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem apstrādes rūpniecības izlaide samazinājās mērenāk – par 1,5%.
Lai arī pēc Covid-19 izraisītās krīzes augustā gada griezumā vairākām nozarēm bija vērojamas pozitīvas tendences, taču kopumā izlaides apjomi saruka. Būtiski samazinājumi rūpniecības izaugsmē bija vērojami automobiļu un piekabju (samazinājums par 29%) un gatavo metālizstrādājumu (-10,6%) ražošanā. Saruka arī nemetālisko minerālu (-11,3%) un pārtikas produktu (-2,7%) ražošanas apjomi. Nelieli samazinājumi bija vērojami arī citās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs.
Savukārt negatīvās tendences apstrādes rūpniecībā augustā gada griezumā daļēji kompensēja pieaugumi kokapstrādē (+4,1%) un poligrāfijā (+3,8%).
Kopumā gada astoņos mēnešos apstrādes rūpniecības produkcijas apjomi bija par 3,5% mazāki nekā pirms gada (pēc neizlīdzinātiem datiem).
Augustā par 2,5% samazinājās arī apstrādes rūpniecības apgrozījums faktiskajās cenās. Lielāks kritums bija vērojams vietējā tirgū realizētās produkcijas apjomiem, savukārt mēreni samazinājās eksportā realizētās produkcijas apjomi, attiecīgi -5,3% un -1%.
Apstrādes rūpniecības attīstībā joprojām ir jūtama koronavīrusa Covid-19 negatīvā ekonomiskā ietekme. Līdzīgi kā kopējā ekonomikā, arī apstrādes rūpniecības perspektīvas ir neskaidras. Epidēmija būtiski ietekmē pasaules un Latvijas ekonomikas, bet tās ietekmes amplitūda joprojām ir grūti nosakāma. Lai arī turpmākajos mēnešos arvien vairāk nozarēs atgriezīsies izaugsme, tomēr apstrādes rūpniecības izaugsmi turpinās ierobežot ārējais pieprasījums.
Mārtiņš Āboliņš: Situācija rūpniecībā ir labāka nekā citās nozarēs
Pēc viena pozitīva pieauguma mēneša apstrādes rūpniecība Latvijā augustā atkal ir ieslīdējusi nelielos mīnusos, taču ražošanas apjomi rūpniecībā jau ir tuvu pirms krīzes līmenī, un kopējā situācija nozarē noteikti ir labāka nekā citās nozarēs. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā informācija, augustā, salīdzinājumā ar 2019. gada augustu, Latvijas apstrādes rūpniecības izlaide ir samazinājies par 1,5%. Lai arī salīdzinājumā ar jūliju ražošanas apjomi Latvijā ir nedaudz sarukuši, tomēr Latvijas ražotāju noskaņojums septembrī ir ievērojami uzlabojies, ražošanas un nodarbinātības gaidas kļūst pozitīvākas, savukārt ārējos tirgos aug jauno pasūtījumu apjoms. Tās ir pozitīvas ziņas. Tomēr Covid-19 vīrusa atkārtotā izplatība Eiropā rada jaunu nenoteiktību un piesardzību, un tādēļ strauju rūpniecības izaugsmi tuvākajos mēnešos es nesagaidu.
Priecē, ka apstrādes rūpniecībā jau otro mēnesi pēc kārtas vairāk nekā pusē no apkašnozarēm ir pozitīvs pieaugums, savukārt vairāk nekā 10 % kritums šobrīd vērojams vairs tikai auto detaļu ražošanā. Augstā Latvijā visstraujāk ir augusi poligrāfijas un koka izstrādājumu ražošana, kas, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, ir palielinājusies par attiecīgi 7,6 % un 6,9 %. Šīs nozares noteikti ir ieguvušas no pandēmijas laikā patēriņa pārmaiņām. Cilvēki vairāk laika pavada mājās un izmanto šo laiku, lai veiktu dažādus mazus remontus un labiekārtotu savu dzīvesvietu, savukārt, samazinoties izklaides iespējām, populārāka ir kļuvusi grāmatu lasīšana. Tikmēr nozarēm, kuras vairāk ir atkarīgas no investīcijām, piemēram, metālizstrādājumu vai nemetālisko minerālu ražošana, izlaides apjomi augustā samazinājās.
Latvijas rūpniecība šobrīd lielā mērā ir atkopusies no Covid-19 sākotnējā šoka, tomēr strauja un spēcīga izaugsme pagaidām vēl neseko. Līdz ar dažādiem fiziskās distancēšanās ierobežojumiem gan Latvijā, gan citur pasaulē patēriņš no pakalpojumiem ir pārvirzījies uz precēm. To labi redzam tirdzniecības apgrozījumā, kas Latvijā gada griezumā jau ir atgriezies pie pozitīvas izaugsmes. Vienlaikus ražošanas pārrāvumi pavasara mēnešos radīja nepieciešamību atjaunot preču krājumus, un tas kopā dod pozitīvu impulsu rūpniecībai gan Latvijā, gan citur pasaulē.
Taču ir atklāts jautājums, cik noturīgs būs pašreizējais pieprasījums rūpniecībā. Salīdzinājumā ar gada sākumu bezdarbs visā pasaulē ir pieaudzis, un mājsaimniecību ienākumu kritumu ne visur ir kompensējis valsts atbalsts. Papildus tam jaunus riskus izaugsmei rada arī Covid-19 atkārtotā izplatība Eiropā. Tomēr priecē, ka ražotāju noskaņojums gan Latvijā, gan pasaulē turpina uzlaboties, un tādēļ atkārtotu lielu rūpniecības izlaides kritumu, visticamāk, neredzēsim. Drīzāk turpmākajos mēnešos Latvijas rūpniecības rādītāji turpinās svārstīsies ap nulli, un pie noturīgākas izaugsmes nozare, visticamāk, atgriezīsies tikai nākamgad.
