Padome nolemj palielināt 'airBaltic' pamatkapitālu
Foto: AFI

Nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" padome otrdien nolēmusi atbalstīt lidsabiedrības valdes priekšlikumu kompānijas pamatkapitāla palielināšanai, informē aviokompānijas vadītājs Bertolts Fliks.

Viņa paziņojumā gan nav norādīts, par kādu summu pamatkapitāls tiks palielināts.

Jau otrdien sasaukta "airBaltic" akcionāru pilnsapulce par šo jautājumu, bet pēcpusdienā "airBaltic" valde sniegs plašāku informāciju par turpmāko rīcību kapitāla palielināšanas jautājumā.

Fliks norāda, ka atbildība par šo jautājumu šobrīd pārgājusi pie Ministru prezidenta Valda Dombrovska (V), kura vadībā valdībai jālemj par valsts kā akcionāra rīcību "airBaltic" pamatkapitāla sakarā.

Fliks uzsver, ka kapitāla palielināšana ir priekšnosacījums "airBaltic" stabilas attīstības un ilgtspējīgas darbības nodrošināšanai. Pamatkapitāla palielināšana ir nepieciešama "airBaltic" turpmākai izaugsmei, tostarp lidmašīnu flotes atjaunošanai.

No neoficiāliem avotiem portāls "Delfi" uzzināja, ka pamatkapitāls varētu tikt palielināts par 30 miljoniem latu. Tiesa, kompānijas maksātspējas nodrošināšanai būtu nepieciešami vēl 30 miljoni latu – tātad kopumā 60 miljoni latu. Neoficiāla informācija liecina, ka patlaban tiek diskutēts, vai papildus summu pamatkapitāla palielināšanā nodrošinātu abi akcionāri, vai tikai "Baltijas Aviācijas Sistēmas" (BAS). Valdības koalīcijā esot domstarpības par to, vai valstij būtu jāiegulda vēl papildus nauda lidsabiedrībā.

Jau vēstīts, ka pērn 13.aprīlī valdība slēgtā sēdē nolēma palielināt nacionālās aviosabiedrības "airBaltic" pamatkapitālu par 30 miljoniem latu, no valsts puses ieguldot 15,6 miljonus latu. Atlikušo summu solīja ieguldīt otrs uzņēmuma līdzīpašnieks "Baltijas Aviācijas Sistēmas" (BAS), kura vadītājs un "airBaltic" prezidents Fliks tolaik apstiprināja, ka "palielinās savu kapitāla daļu, iemaksājot "airBaltic" pamatkapitālā 14,4 miljonus latu".

Toreizējais satiksmes ministrs Kaspars Gerhards apliecināja, ka pamatkapitālā ieguldītos līdzekļus izmantos jaunu lidaparātu iegādei, palielinot aviokompānijas konkurētspēju. Savukārt ekonomikas ministrs Artis Kampars (V) norādīja, ka valdība līdz ar pamatkapitāla palielināšanu iegūs arī tiesības vairāk kontrolēt finanšu līdzekļu plūsmu aviokompānijā. Tomēr ministrs uzsvēra, ka viņam nav bijis iepriekš skaidrs, no kurienes Fliks grasās iegūt līdzekļus pamatkapitāla palielināšanai un no kurienes viņš tos iegūs šoreiz.

Jautājums par "airBaltic" finanšu stabilitāti atkal aktualizējās šogad, pēc tam, kad Kampars vasaras sākumā publiski pauda bažas par lidsabiedrības maksātspēju un "naudas izpumpēšanu". Pēc Kampara paziņotā valdība izveidoja starpministriju darba grupu, lai koordinētu savstarpējo darbību un izbēgtu no atkārtotiem publiskiem paziņojumiem par iespējamajām negācijām kompānijā. Savukart "airBaltic" pauda sašutumu par Kampara pausto un vērsās prokuratūrā par šo izteikumu nodarīto zaudējumu piedziņu.

Pašreizējais satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) pēc iepazīšanās ar provizoriskajiem aviokompānijas pagājušā gada darbības rezultātiem jūnija beigās atzina, ka situācija "airBaltic" nav "īpaši laba", tāpēc valdība vērtē iespējas, kā uzlabot uzņēmuma likviditāti tālākās darbības nodrošināšanai.

Ministrs norādīja, ka cita starpā tiek vētīta iespēja palielināt kompānijas pamatkapitālu, un šim nolūkam varētu būt vajadzīgi 14 miljoni latu. Šis jautājums tika iekļauts lidsabiedrības akcionāru sapulcē 25.jūlijā. Taču līdz šim brīdim nekādi lēmumi šajā ziņā nav pieņemti, jo kompānijas valde kavējās ar nepieciešamo finansiālo dokumentu iesniegšanu. Iespējams, aviokompānijas padome par to lems nākamnedēļ.

"airBaltic" dibināta 1995.gadā, tās lielākie akcionāri ir Latvijas valsts ar 52,6% akciju un "Baltijas aviācijas sistēmas" (BAS) ar 47,2% akciju, kas tās 2009.gada sākumā iegādājās no SAS. BAS 50% kapitāldaļu pieder lidsabiedrības prezidentam Bertoltam Flikam, bet vēl 50% - Bahamu salās reģistrētai kompānijai "Taurus Asset Management". Bahamu kompānija kļuva par BAS daļu īpašnieku pērn decembrī.

Source

www.DELFI.lv
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form