Energoresursu pieprasījuma pieaugums, pasaules ekonomikai atveseļojoties pēc Covid-19 pandēmijas, kā arī Krievijas Federācijas uzsāktais karš Ukrainā 2022. gadā veicinājis energoresursu cenu eskalāciju. Salīdzinot 2021. gada sešu mēnešu cenas ar 2022. gada sešiem mēnešiem, redzam, ka tās Eiropā ir pieaugušas vēl vairāk nekā Latvijā, un to ietekmējis vairāku faktoru kopums, norāda AS "Latvenergo" Tirdzniecības daļas vadītājs Ingus Štūlbergs.
Latvijas vidējā elektroenerģijas cena 2022. gada pirmajā pusgadā bija 151,27 EUR/MWh, kas ir par 180% lielāka nekā 2021. gada sešos mēnešos – 54,08 EUR/MWh. Tomēr elektroenerģiju pieaugums bija vērojams ne tikai Latvijā un Baltijas valstīs, bet arī citur Eiropā.
Piemēram, Francijā vidējā elektroenerģijas cena 2022. gada sešos mēnešos sasniedza 228,50 EUR/MWh, kas ir kāpums par 291%, salīdzinot ar šo periodu pērn.
Nīderlandē šī gada pirmajā pusgadā vidējā cena bija 200,95 EUR/MWh jeb par 257% lielāka nekā 2021. gada sešos mēnešos – 56,35 EUR/MWh. Vācijā elektroenerģijas cena pieauga par 237% no vidēji 54,95 EUR/MWh 2021. gada pirmajā pusē līdz 184,95 EUR/MWh attiecīgā periodā šogad.
Elektroenerģijas cenu kāpumu, kas aizsākās vēl 2021. gadā, šogad saasināja vairāku faktoru kopums. Ziemeļvalstu hidrobilancei novērots straujš kritums –2021. gada pirmajā pusē tā bija 4,4 TWh virs normas robežas, savukārt šajā periodā 2022. gadā hidrobilance vidēji bija – 10,0 TWh zem normas līmeņa, kas atspoguļojās arī hidroizstrādes samazinājumā par 12,5 TWh attiecīgajos periodos.
Energoresursu pieprasījuma pieaugums, pasaules ekonomikai atveseļojoties pēc Covid-19 pandēmijas, arī Krievijas uzsāktais karš Ukrainā 2022. gadā veicināja energoresursu cenu eskalāciju. Dabasgāzes (Dutch TTF) nākamā mēneša kontraktu vidējā cena 2022. gada sešu mēnešu periodā bija 99,89 EUR/MWh, kas kāpa par 364% pret cenu attiecīgajā periodā 2021. gadā – 21,52 EUR/MWh. Ogļu (API2) nākamā mēneša kontraktu cenas kāpa par 241 % no 77,51 USD/t 2021. gada pirmajā pusē līdz 264,05 USD/t 2022. gadā. Eiropas oglekļa emisiju kvotu (EUA) Dec.22 kontrakta cena 2021. gada pirmajā pusgadā bija 43,81 EUR/t, savukārt 2022. gada sešos mēnešos tā pieauga par 91% līdz vidēji 83,66 EUR/t. Nākotnes kontraktu cenu pieaugums bija vērojams arī jēlnaftai (Brent Crude) no vidēji 65,02 USD/bbl 2021. gada pirmajā pusē līdz 104,53 USD/bbl šajā periodā 2022. gadā.
Šī gada sešos mēnešos Latvijas 2023. gada elektroenerģijas nākotnes kontrakta vidējā cena bija 130,98 EUR/MWh, kas ir par 180% lielāka nekā kontrakta cena šajā periodā 2021. gadā. Līdzīga tendence bija arī Zviedrijas nākamā gada kontraktam. Savukārt sistēmas (Nordic Futures) 2023. gada kontrakta cena pieauga par 118% no vidēji 27,36 EUR/MWh 2021. gada sešos mēnešos līdz 59,56 EUR/MWh attiecīgajā periodā šogad. Somijas nākamā gada kontrakta vidējā cena pieauga par 106% no 32,08 EUR/MWh 2021. gada pirmajā pusē līdz 65,97 EUR/MWh šajā periodā pērn.
Laikapstākļi ir faktors, kas ir izšķirošs vairākos energotirgus aspektos. Tie ietekmē elektroenerģijas, kā arī energoproduktu pieprasījuma izmaiņas atkarībā no gaisa temperatūras un apgaismojuma. Nokrišņu daudzums atstāj ietekmi uz pieteces līmeņa upēs, sniega krājumiem kalnos, hidrorezervuāru aizpildījuma līmeņa. Vēja intensitāte nosaka vēja elektrostaciju izstrādes apjomu. Šogad energoproduktu un elektroenerģijas cenas asi reflektē uz ģeopolitiskajiem apstākļiem, īpaši Krievijas uzsāktā kara Ukrainā dēļ, kuru attīstības scenāriji ir grūti prognozējami. Šobrīd, ņemot vērā cenu kustību nākotnes tirgos, cenu kritiens līdz pirmskara līmenim nav sagaidāms.
Tajā pašā laikā situācija var mainīties atkarībā no diviem minētajiem pamatfaktoriem, laikapstākļiem un ģeopolitikas, un tieši tie noteiks energoresursu un elektroenerģijas cenas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
