Viņš stāstīja, ka visas prognozes liecina, ka lidojumu skaits Rīgas lidostā turpinās pieaugt.
Jautāts, vai Latvija tam ir gatava un pietiek kapacitātes, Gorodcovs atbildēja - "jā un nē". "Ja mēs raugāmies uz kopējo Eiropas aviācijas tīklu, tad Rīgā problēmu nav," skaidroja CAA direktors, piebilstot, ka problēmas ir Viduseiropā, kur atrodas lielās lidostas.
"No otras puses, kad ir rīta sastrēgumstunda, visus izlidotgribētājus Rīgā apkalpot nav iespējams. Pulkstenī vienkārši vairs nav tik daudz minūšu, lai varētu nodrošināt drošības apsvērumu dēļ nepieciešamo intervālu starp lidojumiem. Ja šī tendence turpināsies un, ja uzsāktie projekti šo problēmu nerisinās, tad mums, tāpat kā Eiropas lielajās lidostās, būs jāievieš tā saucamais "slot" princips, kad sastrēgumstundās izlidotgribētāju skaits tiek mākslīgi ierobežots," stāstīja Gorodcovs.
Viņš norādīja, ka to īsti neviens nevēlas darīt, tādēļ ir uzsākts projekts starp "Latvijas gaisa satiksmi" (LGS), Rīgas lidostu, aviokompānijām un virszemes apkalpošanas dienestiem, lai tos savienotu vienotā sistēmā un daudz elastīgāk izmantotu laiku.
"Piemēram, lidosta jau zina, ka tuvojas lidmašīna un nodrošina vietu pie perona. Ja izlidojot paredzama aizkavēšanās, pasažierus nesāk sēdināt lidmašīnā, lai viņiem pirms pacelšanās tur nav jāsēž ilgs laiks utt. Mērķis ir, lai visi procesi tiek koordinēti vienotā sistēmā un vadīti centralizēti," skaidroja Gorodcovs. "Tas ir liels projekts, lai šo "pudeles kaklu" rīta un vakara sastrēgumstundās labi vadītu un nevienam neradītu kavējumus," viņš piebilda.
Jau ziņots, ka lidostā "Rīga" pērn apkalpoti 83 500 lidojumi, kas ir par 11,5% vairāk nekā 2017.gadā, savukārt šogad pirmajos piecos mēnešos lidostā apkalpoti 33 503 lidojumi, kas ir par 3,5% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā. LGS statistika liecina, ka Latvijas gaisa telpā pērn apkalpoti 292 475 lidojumus, kas ir 8,7% vairāk nekā gadu iepriekš, bet šogad piecos mēnešos apkalpoti 116 132 lidojumi, kas ir par 6,9% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.
