'Palink' maksātnespējas lieta: TM vērtēs EK paskaidrojumu prasību un likuma normas
Foto: LETA

Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš ir uzdevis izvērtēt Eiropas Komisijas pārstāvju prasību paskaidrot veikalu "Iki" un "Cento" operatora, SIA Palink maksātnespējas lietu, kā arī izvērtēt iespējas uzlabot Maksātnespējas likuma normas, informēja Tieslietu ministrija.

Bērziņš ir saņēmis Eiropas Komisijas (EK) pārstāvju vēstuli, kurā izteikts lūgums izvērtēt Maksātnespējas likuma piemērošanu Latvijā un sniegt viedokli līdz šā gada 14. februārim.

Tieslietu ministrs jau ir uzdevis ekspertu grupai izvērtēt priekšlikumus Maksātnespējas likuma (MNL) regulējumam, analizējot SIA "Palink" gadījumu un izvērtējot iespēju MNL paredzēt to, ka atsevišķos gadījumos tiesa varētu vērtēt parādnieka maksātspēju. Maksātnespējas ekspertu grupa tieslietu ministra vadībā tikies jau nākamnedēļ.

Tieslietu ministrs uzdevis "Maksātnespējas administrācijai" rūpīgi sekot SIA "Palink" administratora darbībai un maksātnespējas procesa norisei. Tāpat viņš norāda, ka jautājums par to, vai tiesas spriedumā ir pārkāptas materiālās un procesuālās tiesību normas, ir nodots izvērtēšanai Augstākās tiesas Senātam.

Taču ministrs uzsver, ka jaunais Maksātnespējas likums ir spēkā no 2010. gada 1.novembra un tas tika izstrādāts, balstoties uz pasaules labās prakses un starptautisko ekspertu priekšlikumiem. Regulējums paredz, ka maksātnespēju uzņēmumam var pasludināt, ja tas neapmaksā parādus un nav cēlis pamatotus iebildumus pret prasījumu. Aizdevuma programmas ietvaros likumprojekta izstrādi uzraudzīja arī Eiropas Komisijas pārstāvji.

Tāpēc Bērziņš apsver iespēju vērsties pie ārvalstu ekspertiem ar lūgumu sniegt skaidrojumu par konkrētiem jautājumiem, kas pašlaik izraisījuši asu diskusiju par likuma piemērošanas normām.

Jau ziņots, ka Eiropas Savienības (ES) komisāri nosūtījuši vēstuli tieslietu ministram Gaidim Bērziņam, kurā līdz 14.februārim pieprasa paskaidrojumus par veikalu "IKI" un "Cento" apsaimniekotāja "Palink" maksātnespējas lietu, liecina aģentūras BNS rīcībā esošā ES komisāru vēstule.

"Mēs gribētu cik ātri vien iespējams novērtēt, vai Latvijas likumi nodrošina aizsardzības līdzekļus pret lēmumiem pasludināt kompāniju par maksātnespējīgu. Īpaši mēs gribētu zināt, kādi efektīvi tiesiski un legāli aizsardzības līdzekļi, ņemot vērā ES Pamattiesību hartas, ir pieejami kompānijām saistībā ar maksātnespējas procesiem un situācijām, kas, iespējams, ietekmē uzņēmumu subjektīvās tiesības saskaņā ar iekšējā tirgus brīvību," teikts vēstulē.

"Palink" akcionārs "Rewe Group" iesniedza sūdzību EK par Latvijas Maksātnespējas likumu un "Palink" maksātnespējas procesu Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā.

Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa 5.janvārī nolēma pasludināt "Palink" par maksātnespējīgu. "Palink" tiesas spriedumu neatzina un vērsās pie ģenerālprokurora ar lūgumu iesniegt protestu par tiesas spriedumu, kas arī tika izdarīts.

Tiesā ar maksātnespējas pieteikumu vērsās privātpersona Sergejs Guščins, kuram it kā cedētas atsevišķas būvkompānijas "Landekss" prasījuma tiesības pret "Palink".

"Palink" kategoriski noraidīja jebkādas "Landeksa" prasības un pauda uzskatu, ka nav nekāda tiesiska pamata pirms galīgā tiesas lēmuma minētajā strīdā izvirzīt apgalvojumus, ka "Palink" nav izpildījis parādsaistības pret "Landeksu" vai tā cesionāriem.

Savukārt "Landeksa" pārstāvji norādīja, ka "Palink" ilgstoši nav norēķinājies ar trešajām pusēm par padarīto darbu.

Tags

Eiropas Komisija Gaidis Bērziņš IKI Palink Tieslietu ministrija

Comment Form