Par "zombiju" kompānijām tiek dēvēti uzņēmumi, kas knapi spēj vai pat nespēj ar peļņu segt aizdevuma procentu maksājumus. Šādu uzņēmumu dzīvotspēja lielā mērā atkarīga no banku politikas un patlaban - arī no valdību ieviestajiem atbalsta pasākumiem. Kaut arī banku kredītpolitika pēdējo gadu laikā ir kļuvusi striktāka un piesardzīgāka, aizvien ir bankas, kas šādus uzņēmumus nenovērtē kā pietiekami riskantus un piešķir tiem papildu finansējumu, tāpat daļa uzņēmumu šo finansējumu saņēmuši pirms krīzes, taču tagad to darbība ir pasliktinājusies.
Ilgstošās pasaules centrālo banku politikas rezultātā aizņemšanās procentu likmes jau kādu laiku turas zemas, kas ir laba ziņa daudziem uzņēmumiem, jo tas ļauj lētāk aizņemties finansējumu investīciju projektu īstenošanai. Tomēr šai situācijai ir arī savi negatīvie blakusefekti, jo labvēlīgo likmju periodu izmanto arī uzņēmumi, kas knapi velk dzīvību un normālos konkurences apstākļos nespētu izdzīvot, tādēļ, augot aizdevumu likmēm vai beidzoties periodam, kurā bankās piešķirtas kredītbrīvdienas vai zemāku maksājumu periods, visdrīzāk savus aizdevumu maksājumus nespēs veikt.
Pagaidām no bankrotiem tos attur gan zemie maksājumi, gan dažāda veida valdību atbalsta programmas, kas ieviestas pandēmijas seku mazināšanai. Tāpat "zombiju" kompāniju darbība apdraud labo uzņēmumu darbību, jo tie pasliktina banku kredītu kvalitāti, ierobežojot aizdevumu pieejamību.
Vērojams, ka pandēmijas ietekmē "zombiju" uzņēmumu skaits pieaug. Eiropas valstu dati par šādām kompānijām atšķiras, taču vidēji to īpatsvars tiek lēsts 16-36% no kopējā uzņēmumu skaita. Kompānijas "Atradius" dati liecina, ka Beļģijā varētu bankrotēt aptuveni 80% no uzņēmumiem, kas saņēmuši valsts atbalstu, Francijā un ASV – 40%, Spānijā – 30%, Lielbritānijā – 25% un Vācijā – aptuveni 20%.
