Covid-19 krīze ekonomikā būtiski mainījusi darba tirgus apstākļus. Neskatoties uz to, ka kopumā gan Latvijā, gan mūsu eksporta tirgos ekonomikas sāk samazināties, triecienu visi neizjūt vienādi. Protams, pirmajās līnijās atrodas un vissmagāk cieš uzņēmumi, kuru darbība praktiski ir apstājusies – tūrismā, viesmīlības nozarē utt. Vienlaikus pēc ilgtermiņa algu kāpuma un bezdarba samazinājuma Latvijā pozīcijas ir mainījušās darba devēju un darba ņēmēju starpā, vismaz īstermiņā noteikti. Darba tirgus ir kļuvis labvēlīgāks darba devējiem. Tāpat notiek "cīņa" starp uzņēmumiem un patērētājiem par nesaņemtajiem pakalpojumiem un precēm iemaksāto naudu atgūšanu un iespējamiem ekvivalentiem. Turklāt ekonomistu aplēses liecina, ka sabiedriskā sektora darbinieki, atšķirībā no privātā, finanšu ziņā pagaidām būtiski nejutīs krīzes atbalsi.

Latvijā izsludinātā ārkārtējā stāvokļa laikā DELFI publikācijas par jaunā koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19 pieejamas bez maksas.
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Darba tirgus darba ņēmējiem zīmējas drūmās krāsās. Ekonomisti prognozē, ka bezdarbs vēl turpinās kāpt. Uzņēmēju aptaujas liecina, ka darbaspēka trūkums vairs nav būtiska problēma, un tā ir pozitīva ziņa tiem uzņēmējiem, kas krīzē atraduši jaunas attīstības iespējas. Līdz ar to darba tirgus kļūst labvēlīgāks darba devējiem.

Ne visi var izmantot situāciju

Reģistrētais bezdarbs maijā Latvijā jau ir pārsniedzis 8%, savukārt faktiskais pat 9% un, skaitot klāt dīkstāves pabalstu saņēmējus, bezdarbs Latvijā ir sasniedzis 13%. "Swedbank" vecākā ekonomiste Agnese Buceniece norāda, ka bezdarbnieku skaits un nepilnu darba laiku strādājošo skaits ir palielinājies. Tomēr atšķirībā no iepriekšējās krīzes ir pieejams valsts atbalsts – citiem lielāks, citiem mazāks, tas ierobežo bezdarba kāpumu. Algas pirmajā ceturksnī vēl noturēja diezgan labu pieaugumu, proti, vidējā bruto alga palielinājās par 6,6%, salīdzinot ar atbilstošo periodu gadu iepriekš. Tomēr bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš skaidro, ka šīs krīzes ietekme uz strādājošajiem ir ļoti nevienlīdzīga, un šobrīd bez darba vairāk ir palikuši relatīvi zemāk atalgotie strādājošie, piemēram, viesnīcu un restorānu nozarēs.

Pārmaiņas Covid-19 pandēmijas laikā darba tirgū ir novērojuši visi uzņēmēji. "Latvijas Pasta" valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns atklāj, ka iepriekš atbilstošus kurjerus un sūtījumu apstrādes darbiniekus atrast bija problemātiski, bet šobrīd var izvēlēties labākos. "Labi speciālisti šobrīd ir vēl svarīgāki nekā iepriekš, bet to trūkumu izjūtam joprojām. Savukārt pozitīvas izmaiņas novērojam plaši pārstāvēto profesiju darba tirgū," teic Vilcāns. Runājot par kopējo "Latvijas Pasta" darbinieku skaita tendenci, arī līdz ārkārtējai situācijai to skaits dabīgi samazinājās, jo tiek pārskatīti visi uzņēmuma darba procesi un funkcijas – tas attiecas ne tikai uz sūtījumu piegādes nodrošināšanas darbiniekiem, bet arī administrācijas. Līdz ar to tiek prognozēts, ka līdz ar šo funkciju pārskatu dabīgais darbinieku skaita samazinājums turpināsies.

Tomēr bezdarba pieaugums Latvijā nevar pozitīvi ietekmēt jaunu darbinieku piesaisti noteiktās nozarēs, piemēram, farmācijas uzņēmumam "Grindeks" ir nepieciešami darbinieki ar specifiskām zināšanām ķīmijas un farmācijas jomā. Līdz ar to tūrisma nozares speciālisti nevar uzsākt darbu farmācijas industrijā bez atbilstošas izglītības un speciālas sagatavošanas.

"Nav šaubu, ka šogad daudziem darbiniekiem ienākumi samazināsies. Pamatalgu samazināšana nekļūs par normu, pandēmijas ietekme nozarēs ir ļoti nevienmērīga, vairākām nozarēm ļaunākais jau ir pāri. Tas ir papildu arguments izvairīties no šī gan darbiniekiem, gan darba devējiem psiholoģiski nepatīkamā soļa un krīzi "izsēdēt". Taču algu mainīgās daļas samazināšana vai atcelšana skars daudzus," uzskata bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka viņiem būtu nepieciešams papildināt savas digitālās prasmes, lai spētu efektīvāk strādāt ar pieejamajām jaunākajām tehnoloģijām.

Spiediens uz digitalizāciju

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis uzskata, ka pirms tiks veiktas korekcijas algās, notiks papildu izmaksu optimizācija un pārskatīts darbinieku skaits. Šādās ārkārtējās situācijās primārais fokuss tiek vērsts to darbinieku virzienā, kas veic atbalstošās funkcijas un bieži vien ir mazāk apmaksāti. Jāsecina, ka tuvākā gada laikā uzņēmēji būs ļoti piesardzīgi un ar algu celšanu nesteigsies, tāpat arī nesteigsies iespēju robežās algas mazināt. Pastiprināts spiediens būs no tām nozarēm un profesijām, kas saistītas ar digitalizācijas un tehnoloģiskajiem procesiem, kur iespējams tālāks algu kāpiens.

Tā "Accenture' vadītājs Latvijā Maksims Jegorovs atzīmē, ka lielākā daļa jeb 72% Latvijas iedzīvotāju (vecumā no 18 līdz 75 gadiem) uzskata, ka viņiem būtu nepieciešams papildināt savas digitālās prasmes, lai spētu efektīvāk strādāt ar pieejamajām jaunākajām tehnoloģijām, apliecina aprīlī veiktā SKDS aptauja. Interesanti, ka vairāk nekā puse jeb 62% no visiem respondentiem pēdējā gada laikā ir patstāvīgi risinājuši kādu problēmu, pašmācības ceļā centušies kaut ko labāk saprast vai apgūt. Tomēr tikai salīdzinoši neliela daļa jeb 17% cilvēku aptaujā norādīja, ka apmācību iespējas nodrošina darba vieta. Tas ir signāls Latvijas uzņēmumiem pievērst lielāku uzmanību apmācībām un izglītībai kopumā. Tas ir svarīgi, it īpaši esošajos apstākļos.

Cenšas saglabāt "status quo"

"Cēsu alus" darītavā ārkārtējās situācijas laikā darbinieku skaits nav mainījies, arī darbinieku mainība šajā periodā faktiski nav notikusi. Ir darbinieki, kuriem iestājās dīkstāve savu tiešo pienākumu dēļ, bet lielākā daļā no tiem tika nodarbināta citos darbos un projektos. Uzņēmums arī nav izmantojis iespēju no valsts saņemt dīkstāves pabalstus darbiniekiem.

Arī "Merks" valdes loceklis Andris Bišmeistars teic, ka, salīdzinot ar iepriekšējo periodu, kritiskas izmaiņas darbaspēkā nav. "Ārkārtējās situācijas laikā mēs nevaram izslēgt, ka būvlaukumos var būt ierobežojumi vai dīkstāves, kā arī objekta pabeigšanas termiņus var ietekmēt darbinieku slimības un dažādas ar piegādi saistītas grūtības. Uzņēmumā esam identificējuši galvenos riskus un izanalizējuši alternatīvus risinājumus; radušās problēmas tiks atrisinātas, pamatojoties uz konkrētās situācijas specifiku. Darbu veikšanas pamatā ir princips, kas samazina kaitējumu dažādām iesaistītām pusēm, un ir svarīgi, lai visas iesaistītās puses rīkotos atbildīgi," norāda Bišmeistars.

Darba devēji var brīvāk samazināt algas, daudz mazāk raizējoties par to, ka darbinieks varētu aiziet prom. Tomēr jārēķinās ar to, ka tas var ietekmēt darbinieka motivāciju un mazināt lojalitāti uzņēmumam ilgtermiņā. Agnese Buceniece

Izmanto dīkstāves pabalstus

"Latvijas balzams" darbinieku skaits nav būtiski mainījies un svārstības darbinieku skaitā ir 5% robežās. Tomēr, ņemot vērā eksporta pasūtījumu kritumu, daļai no ražošanas un ražošanas atbalsta darbiniekiem noteikta dīkstāve. "Dīkstāvē esošajiem darbiniekiem nodrošinām atbilstošu atalgojumu, izmantojot valsts sniegtās dīkstāves pabalsta piešķiršanas iespējas. Ja situācija būtiski neuzlabosies, līdzīgas dīkstāves nav izslēgtas arī turpmākajos periodos," teic AS "Latvijas balzams" valdes priekšsēdētājs Intars Geidāns. Ražotnes darbinieki turpina darbu, savukārt aptuveni 80% biroju darbinieku strādā attālināti.

Arī "Orkla Latvija" ir Covid-19 darbinieku dīkstāves pabalsta saņēmēja. Uzņēmums pārstāv tādus zīmolus Latvijā kā "Laima", "Selga", "Staburadze", "Ādažu čipsi", "Taffel the Original Snacks", "Pedro", "Spilva", "Gutta", "Everest", "Latplanta" un citus. "Orkla Latvija" valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons piekrīt, ka, bezdarbam pieaugot, situācija ar darbaspēka pieejamību mainās, tomēr vērtē, ka šis ir vidēja termiņa faktors un, ekonomikai atkopjoties, darbaspēka jautājums atkal kļūs arvien aktuālāks. Joprojām ir nepieciešami sezonas darbinieki. Lai gan bezdarbs ir pieaudzis, sezonas darbinieku pieejamības problēma pēc būtības Latvijā netiek risināta.

"Darbaspēka trūkums, kādreiz tik augstu uzņēmējdarbību ierobežojošo faktoru sarakstā, ir uz krīzes brīdi, augot bažām par pieprasījumu, nozudis no uzņēmumu dienaskārtības. Savukārt iedzīvotāju vidū ir audzis satraukums par darba zaudēšanu. Tas nozīmē, ka darba devēji var brīvāk samazināt algas, daudz mazāk raizējoties par to, ka darbinieks varētu aiziet prom. Tomēr jārēķinās ar to, ka tas var ietekmēt darbinieka motivāciju un mazināt lojalitāti uzņēmumam ilgtermiņā," rezumē Buceniece.

Tev jau ir aktīvs abonements!

Šis ir maksas raksts.

Lai turpinātu to lasīt, lūdzu, lejupielādē jaunāko DELFI aplikāciju vai turpini lasīt rakstu, izmantojot pārlūkprogrammu.

Lasīt rakstu.
Lai turpinātu lasīt rakstu, iegādājies abonementu. Ja jau esi abonents,
Kāpēc abonēt?

Tags

Accenture Koronavīruss Covid-19 Luminor Ādažu čipsi Bezdarbs Citadele Darba samaksa DELFI plus Grindeks Laima Latvijas Pasts Merks SEB SKDS Spilva Staburadze Swedbank
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.