Pandēmijas kontrastu laiks: algu kāpumam izdevies 'uzrāviens'
Foto: Pixabay

Algu statistiku, iespējams, varētu saukt par pandēmijas laika visdīvainākajiem datiem. Ekonomikā it kā ir krīze, IKP samazinās, bet algas pieaug. 2020. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 3. ceturksni, vidējā mēneša bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu pieauga par 5,9% jeb 64 eiro, sasniedzot 1147 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Bruto darba samaksas mediāna 2020. gada 3. ceturksnī bija 908 eiro. Salīdzinot ar 2019. gada 3. ceturksni (848 eiro), tā pieauga straujāk nekā vidējā darba samaksa (7,1%). Ir jāpaskatās zem datu "virskārtas", jo skaitļus ietekmē divu pretēji vērstu procesu bultas, norāda ekonomisti.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"5,9% vidējās algas kāpums, visticamāk, ir daļēji šķietams, jo tiek rēķināts par pilnas slodzes darbu. Faktiskie iedzīvotāju ienākumi tik strauji nav auguši. Piemēram, darba samaksas fonds šī gada 3. ceturksnī pieauga tikai par 2,4%, savukārt pilna laika nodarbināto skaits samazinājās par 3,3%. Samazināto darba stundu ietekme uz darba samaksu visvairāk ir redzama izklaides un citu pakalpojumu nozarēs, kur vidējā pilnas slodzes darba samaksa ir augusi par 10-15%, taču nodarbinātība sarukusi par vairāk nekā 10% un kopējie ieņēmumi krituši salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu," skaidro bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

"Lielākās darba samaksas svārstības šogad piemeklējušas sektorus, kuros darba samaksa jau pirms Covid-19 satricinājuma bija starp zemākajām. Darbības ierobežojumu rezultātā pavasarī atalgojums samazinājās gan izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu, gan mākslas un izklaides, kā arī transporta nozarē. Vidējā darba samaksa mākslas un izklaides nozarē 3. ceturksnī atguvusies pēc krituma, iedzīvotājiem realizējot pavasarī atlikto vai neiespējamo patēriņu. Tomēr gada griezumā mērenāks kritums turpinājies izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu, kā arī transporta nozarē. Tāpat jāpiebilst, ka ēdināšanas nozarē "uz rokas" saņemtais atalgojums varētu būt samazinājies vēl vairāk, iedzīvotājiem piesardzības un pašu ienākumu krituma dēļ esot mazāk dāsniem ar dzeramnaudām," uzskata Latvijas Bankas ekonomiste Anete Migale.

"Gada nogalē algu kāpums līdzīgi kā pavasara vīrusa uzliesmojuma laikā varētu nedaudz sabremzēties, bet kopumā saglabāties pozitīvs. Ierobežojumu smagāk skartajās nozarēs, kas galvenokārt ir tiešie pakalpojumu sniedzēji mājsaimniecībām un ar tām saistītās nozares, gan atkal gaidāms kritums. Ekonomikas aktivitātei sarūkot, darba devēji šajās nozarēs aktīvāk izskatīs iespējas mazināt dažādas piemaksas un, iespējams, mēģinās vienoties ar darbiniekiem par īslaicīgu algas samazināšanu, lai varētu pārlaist stingrāku ierobežojumu laiku. Darba samaksas fondā, ļoti iespējams, atkal ieraudzīsim mīnusus, jo, lai pārziemotu, daļai uzņēmumu atkal nāksies mazināt darba slodzes vai pat atlaist darbiniekus," vērtē "Swedbank" vecākā ekonomiste Agnese Buceniece.

"Pandēmijas dēļ nav cietusi visa ekonomika, tikai atsevišķas nozares. Sabiedrībai ir jāspēj solidarizēties ar tiem, kuri nonākuši grūtībās ne savas vainas dēļ. Turklāt valsts budžets to bez grūtībām var atļauties. Daļai uzņēmumu un darbinieku šobrīd ir sajūta, ka viņi ir pamesti nelaimē, un tas ir nopietns pārmetums lēmumu pieņēmējiem," secina bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

algas Luminor Koronavīruss Covid-19 Centrālās statistikas pārvalde Citadele Darba samaksa Iekšzemes kopprodukts (IKP) Latvijas Banka Swedbank
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form