Foto: Pixabay
Covid-19 pandēmija ir radījusi ne tikai visaptverošu veselības aprūpes nozares kapacitātes pārbaudi, ekonomikas lejupslīdi pasaules valstīs, bet arī izraisījusi kibernoziedznieku aktivizēšanos. Lai arī ne visās jomās un ne visi iedzīvotāji un uzņēmumi ar kibernoziegumiem saskaras līdzīgā apmērā, ir būtiski iemesli kļūt modrākiem visiem. Krāpnieki izmanto cilvēku bailes, nedrošību un nestabilitāti. Vienlaikus tiek novērots arī agresijas pieaugums šajos sarežģītajos apstākļos.

Covid-19 pandēmija ir radījusi jaunas iespējas un motivāciju kibernoziedzniekiem, kas savukārt ir veicinājis ievērojamu kibernoziedznieku aktivitāšu pieaugumu, gan izmantojot jau zināmās ievainojamības un krāpšanās metodes, gan izveidojot jaunas, komplicētas kaitniecības metodes, secinājusi "Accenture" kiberdraudu izlūkošanas un incidentu novēršanas komanda savā jaunākajā ziņojumā "2020 Cyber Threatscape Report".

Līdzīgus secinājumus var izdarīt arī, iepazīstoties ar ASV Federālā izmeklēšanas biroja (FBI) ziņojumu, kurā norādīts, ka saņemto ziņojumu skaits par kiberuzbrukumiem pieaudzis līdz 4000 sūdzībām dienā, kas ir par 400% vairāk nekā pirms pandēmijas. Savukārt Eiropas Savienības Tīklu un informācijas drošības aģentūra (ENISA) šā gada 20. oktobrī publicētajā ziņojumā norāda, ka Covid-19 pandēmijas pirmajā mēnesī pikšķerēšanas (phishing) aktivitātes ir pieaugušas par 667%. "Šie skaitļi nepārprotami norāda uz kibernoziegumu pieaugšanas tendenci pasaules mērogā, un mums nav nekāda pamata domāt, ka Latvijas kibertelpa šajā ziņā būtu izņēmums," uzskata "Accenture" drošības speciālisti Alise Silde un Sarmis Šenbergs.

Savukārt "SEB bankas" IT drošības eksperts Oskars Blumbergs norāda, ka krāpnieku aktivitāte vienmēr bijusi viļņveidīga, tāpēc tiešu saikni ar pandēmiju ir grūti novērtēt. 

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!