Pandēmijas otrā viļņa ekonomiskā cena būs mazāka, veselības – diemžēl lielāka
Foto: Pixabay

Visdrīzāk ekonomikas atgūšanās gada nogalē apstāsies, un, visticamāk, aktivitāte pat saruks. Šoreiz gan Eiropā, gan Latvijā gaida mazāku kritumu nekā pavasarī, jo esam vīrusu labāk iepazinuši. Var sagaidīt, ka Baltijas valstīs epidēmijas otrā viļņa ekonomiskā cena būs mazāka, bet cena dzīvību un ilglaicīgu veselības problēmu izteiksmē – diemžēl lielāka, vērtē ekonomisti. Jāatgādina, ka šā gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 3. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem ir samazinājies par 3,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Trešais ceturksnis ekonomikā pagāja optimisma zīmē, sparīgi deldējot pirmajā pusgadā iegūtos zaudējumus. Kāpums trešā ceturkšņa laikā par 6,6% apstiprina ekonomikas elastīgumu. Gada izteiksmē kritumu izdevies samazināt līdz 3,1%. "Visai veiksmīgā atgūšanās ir devusi labākas izejas pozīcijas sagaidot otro vilni. Trešā ceturkšņa laikā pasaules ekonomika ir atguvusi aptuveni 60% no pirmajā pusgadā zaudētā, bet atveseļošanās lielākajā daļā jau ir palēninājusies. Valstu un reģionu perspektīvas izriet no panākumiem vīrusa kontrolē un politiskās reakcijas. Tieši tādēļ Eiropas perspektīvas ir kļuvušas sarežģītākas, jo otrie viļņi ir izraisījuši jaunus ierobežojumus," norāda "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

""Google" mobilitātes dati liecina par cilvēku plūsmas mazināšanos sabiedriskās vietās. "Swedbank" karšu dati rāda, ka norēķini restorānos, kas vasarā bija atguvušies, jau atkal noslīdējuši zem 2019. gada līmeņa. Savukārt norēķini par viesnīcām un lidojumiem ir attiecīgi aptuveni 70% un 83% zem pagājušā gada līmeņiem," teic "Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija. Viņa secina, ka vīrusa otro vilni gan patērētāju piesardzības, gan ierobežojumu dēļ uzreiz jūt tie sektori, kas jau pirmajā vilnī smagāk cieta, un vasaras laikā nav spējuši pilnībā atgūties.

"Atkārtota sociālās distancēšanās ierobežojumu stāšanās spēkā atsevišķu nozaru (piemēram, viesmīlības, kultūras, izklaides) uzņēmumiem šobrīd liek būt īpaši radošiem, lai saglabātu darbību, tomēr, pat pieliekot pūles, to izaugsme, visticamāk, pārcelsies tālākā nākotnē, nekā tas bija vērtējams pirms dažiem mēnešiem. Nelabvēlīgā epidemioloģisko datu ikdienas statistika, kā arī piesardzības pasākumi, kas var radīt neērtības, izmaksas vai bailes doties sabiedrībā, var netiešā veidā negatīvi ietekmēt attīstību jomās, kurās tiešie ierobežojumi nav līdzvērtīgi pavasarī noteiktajiem. Uzkrājumu veidošanās neīstenotā patēriņa dēļ varētu daļēji pārtapt piesardzības uzkrājumos un bremzēt patēriņa attīstību tuvākajos ceturkšņos," vērtē Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula.

Finanšu ministrijā norāda, ka Eiropas Komisijas veidotais ESI konfidences indekss Eiropas Savienības valstīm kopumā pēc piecu mēnešu kāpuma oktobrī vairs nav palielinājies, saglabājoties septembra līmenī un joprojām atpaliekot no ilgtermiņa vidējā rādītāja. Latvijā ESI indekss jau pat ir samazinājies, pasliktinoties gan rūpnieku, gan būvnieku, gan pakalpojumu sektora uzņēmēju noskaņojumam. Vēl viens apsteidzošais rādītājs – privātā sektora ražošanas un pakalpojumu aktivitāti raksturojošais PMI indekss – eirozonai oktobrī ir samazinājies zem 50 atzīmes, signalizējot ekonomikas lejupslīdi. Ja apstrādes rūpniecībā vēl saglabājies visai straujš pieaugums, pakalpojumu sektorā indekss jau otro mēnesi norāda uz kritumu. Nelabvēlīgā situācijas attīstība pēdējās dienās izraisījusi arī straujas svārstības pasaules izejvielu un fondu tirgos, vēl vairāk palielinot nenoteiktību un nestabilitāti, un skaidrs, ka gan Latvijas, gan pasaules ekonomikas tālākās perspektīvas būs atkarīgas no tā, cik ātri un ar cik iespējami maziem zaudējumiem izdosies ierobežot vīrusa izplatību, vienlaikus maksimāli atbalstot krīzes skartās nozares un iedzīvotājus.

"Nākotnes prognozēšana šobrīd ir īpaši riskanta, taču kādam tas ir jādara," teic bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš. Viņš sagaida, ka 4. ceturksnī IKP pret 3. ceturksni atkal samazināsies. Ceturkšņa ietvaros pa mēnešiem būs izteikta lejupslīde, bet tā būs aptuvens spoguļattēls 3. ceturksnim, kura ietvaros aktivitāte auga. Tātad otrā pusgada aktivitātes līkne kopumā varētu izskatīties pēc divslīpju jumta. Šogad IKP samazināsies apmēram par 5%, savukārt nākamgad pieaugums varētu būt ap 4%. Taču, ja līdz vakcīnas sniegtajam glābiņam Eiropā būs arī trešais pandēmijas vilnis, tad izaugsme nākamgad var būt krietni lēnāka.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Luminor Apstrādes rūpniecība Centrālās statistikas pārvalde Eiro (valūta) Eiropas Komisija Eiropas Savienība Eksports Google Iekšzemes kopprodukts (IKP) Latvijas Banka Mazumtirdzniecības apgrozījums Rail Baltica Swedbank Šengenas zona Vācija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form