Pandēmijas trieciens tulkošanas nozarē ienesis tehnoloģisko progresu
Foto: Pixabay

Tulkošanas tirgus Latvijā ir piesātināts un konkurence – spēcīga, turklāt pandēmija ienesusi būtiskas pārmaiņas, īpaši – mutiskajā tulkošanā. Tehnoloģijas un, visticamāk, arī attālinātais darbs nozarē būs aktualitātes ilgtermiņā, portālam "Delfi" stāsta "Skrivanek Baltic" direktors Vasilijs Ragačevičs.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Jautāts, kā tulkošanas nozarē izjūt saistībā ar Covid-19 pandēmiju ieviesto ierobežojumu ietekmi, "Skrivanek Baltic" vadītājs atzīst, ka situācija kopumā ir ļoti dažāda: "Lielākajai daļai valodu nozarē nodarbināto, protams, ir attālinātais darbs no mājām, pielāgojoties mainīgajām ierobežojumu prasībām. Pandēmijas sākumā lielākajai daļai sinhrono tulku tie bija arī ievērojami zemāki ienākumi un bailes par nākotni, citiem valodu speciālistiem – darba apjoma vai produktivitātes kritums. Protams, arī tehnoloģiskie izaicinājumi mutiskajiem tulkiem pandēmijas laikā radīja papildu bažas."

Ragačevičs atsaucas uz Latvijas Tulku un tulkotāju biedrības sniegto informāciju, kas liecina, ka situācija un pieprasījums tulkošanas nozarē mainījušies ievērojami. 2020. gadā ievērojamajai daļai tulku un tulkotāju Latvijā darba apjoms ir samazinājies: "Darba apjoma samazināšanās tika novērota pavasarī un vasarā. Rudenī jau piedzīvojām pieprasījuma kāpumu, pieņemu, ka tas bija brīdis, kad sabiedrība kopumā jau bija pielāgojusies esošajai situācijai. Kolēģu vidū valdīja pamatotas bažas, ka nākotnē situācija var būt sliktāka, daudzi tulki un tulkotāji uzskatīja, ka nepelnīs vairāk par iztikai vajadzīgo vai ienākumi nebūs pietiekami iztikas nodrošināšanai. Daudzi tulki un tulkotāji atzīst, ka Covid-19 izraisītā ārkārtējā situācija ir mazinājusi iespējas strādāt. Tie, kam iespējas strādāt mazinājušās, par galvenajiem cēloņiem atzīst pasūtītāju darbības pārtraukšanu, pasākumu atcelšanu un to, ka ir jāpieskata bērni. Minēti arī tādi apgrūtinājumi kā tehniskas problēmas, mazāk laika tulkošanai, jo ikdienas gaitas ir sarežģījušās."

"Sākoties Covid-19 pandēmijai, ļoti novērtējām savas jau iepriekš iedibinātās tradīcijas, proti, regulāra kolektīva vakcinēšanās pret gripu uz vietas birojā, atteikšanās no stacionārajām darbstacijām, pielāgota IT infrastruktūra un ISO vadlīnijas attālinātajam darbam no mājām, ieviests e-paraksts un "Mēs esam videi draudzīgi!" politika. Tas viss ļāva mums burtiski dažu stundu laikā būt gataviem ārkārtas stāvoklim, izvēlēties piemērotākos risinājumus valodu mācībām un mutiskajai tulkošanai attālināti tiešsaistē un fokusēties uz pakalpojuma nepārtrauktības nodrošināšanu. Galvenais bija ātrs internets mājās," atceras uzņēmuma direktors.

Pandēmijas trieciens tulkošanas nozarē ienesis tehnoloģisko progresu
Foto: Privātais ahīvs

Runājot par to, kā pandēmijas ietekmē ir mainījusies tulku profesija, viņš atzīst, ka visdramatiskāk pieprasījums kritās sinhronajiem tulkiem. "Faktiski vienā dienā tika atcelti visi mēnešiem uz priekšu rūpīgi saplānotie klātienes pasākumi. Bija vajadzīgs zināms laiks, lai pārliecinātu klientus noticēt jaunajai pasākumu formai – tiešsaistes konferencēm, bet nu tā ir ikdiena. Mēs saprotam, ka nekas nespēj aizvietot ilgi gaidītu tikšanos klātienē, taču iegūtā pieredze pandēmijas laikā mums likusi izvērtēt, vai vienmēr biznesa tikšanās klātienē ir lietderīgas, īpaši, ja ir mērojams tāls ceļš uz tikšanās vietu. Domājam, ka tieši šīs pārmaiņas arī varētu būt uz palikšanu, proti, izvērtēt klātbūtnes vajadzību, protams, atkarībā no katras situācijas apstākļiem."

Daļa tulku atzīstot, ka viņiem šobrīd ir palielinājies darba apjoms – paildzinājies kopējais pakalpojuma sniegšanas laiks, jo nākusi klāt jauna komponente – tehniskā aprīkojuma sagatavošana, uzstādīšana, pārbaude un testēšana pirms darba uzsākšanas. Visbiežāk kvalitatīva pakalpojuma sniegšanā tulkiem talkā nāk divi vai pat trīs datori, nerunājot par terminoloģijas vārdnīcām un citiem "palīgiem". "Darbu esošajos apstākļos būtiski atvieglo arī savstarpējā komunikācija, atbalsts no kolēģiem un dalīšanās ar profesionālajiem "trikiem". Šī palīdzība var izpausties gan praktiski – palīdzēt piemeklēt precīzākos terminus, izplānot darba gaitu, gan arī psiholoģiski, neļaujot "nolaist rokas"," piebilst uzņēmuma vadītājs.

Bieži pamatīgu atbalstu tulkiem jaunajā profesionālajā realitātē sniedzot arī paši klienti. "Pasūtītāji aizvien biežāk pirms katra pasākuma veic tehnisko pārbaudi, vai saslēgšanās nerada kādus šķēršļus, attēls un skaņa ir labā kvalitātē, laikus sagatavo pārskatus par pasākumā, konferencē plānotajām tēmām, savlaicīgi nodrošinot tēzes, runātāju tēmu izklāstus, kam līdz šim pievērsts mazāk uzmanības, bet kas zīmīgi atvieglo mutiskās tulkošanas procesu. Arī nākotnē aizvien biežāk pie šīs prakses būtu jāpieturas," uzskata Ragačevičs.

Tēmu ziņā – gan globāli, gan vietējā kontekstā – palielinājies pieprasījums ar medicīnas nozari saistītu konferenču, pasākumu tulkošanā, kas nav pārsteigums. Tomēr neapstājas arī citu nozaru darbība, kur nepieciešama speciālistu iesaiste, piemēram, tehnoloģiju, vides pārvaldības nozaru pasākumos.

"Daudzus mūsu klientus un sadarbības partnerus no viesmīlības un tūrisma nozares pandēmija skāra īpaši smagi. No otras puses ļoti strauji auga pieprasījums pēc tulkojumiem e-komercijā, e-apmācībās, digitālajā mārketingā, faktiski viss bizness notika internetā. Tas nav pārsteigums, un pētījumi to apliecina, ka vairums interneta lietotāju biežāk iegādājas preci vai pakalpojumu, ja informācija par to ir pieejama viņa dzimtajā valodā. Savukārt pusei interneta lietotāju tīmekļa vietnes tikai angļu valodā rada neticību. Šie ir ļoti svarīgi faktori, ko ņemt vērā šodienas apstākļos," norāda "Skrivanek Baltic" direktors.

Ragačevičs stāsta, ka "Skrivanek Baltic", organizējot ikdienas darbu, ņem vērā arī tādu faktoru kā pandēmijas psiholoģiskais slogs: "Šobrīd esam identificējuši tā dēvēto "Zoom" izdegšanas sindromu arī savā kolektīvā, tādēļ mudinām kolēģus izvērtēt, vai iekšējā "Zoom" tikšanās tiešām ir nepieciešama, varbūt jautājums ir risināms ar dažiem tālruņa zvaniem vai ar e-pastu. Cenšamies izskaust "Reply all" funkciju e-pasta komunikācijā. Līdzīgi kā citās nozarēs, domājam, kā attālinātā darba apstākļos nezaudēt komandas garu un saikni kolēģu starpā, esam izveidojuši dažādas tematiskās tērzētavas un zvanu telpas, kur dalīties ar tā brīža pārdzīvojumiem, emocijām. Ik nedēļu komanda saslēdzas attālināti, kur video funkcija ir obligāta, tā ir iespēja katram kolēģim dalīties par svarīgāko. Cilvēki ir ļoti dažādi, un kādam darbs no mājām ir ilgi lolots sapnis, kamēr citam tas ir liels izaicinājums, tādēļ esam parūpējušies arī par šiem kolēģiem, pielāgojot "Skrivanek" valodu centra mācību klases darba kabinetiem. Nosacījums ir pavisam vienkāršs – vienā slēgtā telpā strādā viens cilvēks. Tikšanās tiešsaistē ar kolēģiem no blakus telpām nu ir mūsu ikdiena."

Runājot par tehnoloģisko progresu, kuru nesusi pandēmija, Ragačevičs saka: "Uzskatām, ka pandēmiju var un vajag izmantot kā katalizatoru attīstībai. "Skrivanek Baltic" šobrīd aktīvi strādā pie nozīmīga un liela projekta – jaunās informatīvās sistēmas ieviešanas darbā ar tulkošanas un satura lokalizācijas projektiem, kas būtiski atvieglos darbu uzņēmuma speciālistiem un klientiem. Ļoti svarīga papildu kompetence, ko esam apguvuši pandēmijas laikā, ir profesionāla pasākumu moderēšana tiešsaistē, "Zoom" vietnē. Redzam, ka tehnoloģijas un, visticamāk, arī attālināts darbs ir mūsu nākotne ilgtermiņa perspektīvā, tādēļ ejam uz priekšu, cenšamies būt inovatīvi un atvieglojam dzīvi kā pakalpojuma sniedzēja, tā saņēmēja pusei. Kopumā galvenās tendences tulkošanas nozarē ir joprojām nemainīgā angļu valodas dominance, aug pieprasījums pēc pakalpojuma sniegšanas ātruma, kas likumsakarīgi liek meklēt jaunas darba metodes, kombinēt tehnoloģiju sniegtās priekšrocības ar cilvēka valodu zināšanu ieguldījumu. Nozare daudz strādā pie neironu mašīntulkošanas tehnoloģijas, arī "Skrivanek" ir izstrādājis un strādā ar savu "Skrivanek NMT" tehnoloģiju."

Viņš gan atzīst, ka nozīmīgs faktors attālinātā darba kontekstā ir tas, ka līdzīgi kā pedagoģijā arī tulkošanas nozarē nozīmīga daļa strādājošo jeb 20% speciālistu tuvojas pensionēšanās vecumam, liecina Eiropas valodu nozares aptaujas (ELIS) dati. Ar šo faktu varētu būt skaidrojams, kādēļ tulkotāji saskaras ar grūtībām darba izpildes tehniskajā pusē.

Stāstot par šā gada tulkošanas nozares uzņēmumu lielākajiem izaicinājumiem, Ragačevičs kā lielāko izaicinājumu vēl joprojām min prasmi adaptēties mainīgajiem apstākļiem: "Apritot teju gadam jauna veida profesionālajā ikdienā, mūsu speciālistiem arvien grūtāk ir samierināties ar attālināto darbu, kas, protams, novērojams teju visās nozarēs – gribas satikties ar kolēģiem klātienē. Ikdiena ir izmainījusies pilnībā. Tas, kas vēl joprojām ir svarīgi un kas ir izaicinājums arī šogad – parūpēties par labu interneta pieslēgumu un tā kvalitāti, jo no tā tiešā veidā ir atkarīga pakalpojuma kvalitāte. Tas ir lielākais izaicinājums arī starptautiski, jo, piemēram, sinhronās tulkošanas gadījumā ir jānodrošina informācijas nodošana nekavējoties."

Jautāts par pandēmijas ietekmi uz tulkošanas pakalpojumu cenām, Ragačevičs norāda: "Par mutiskajiem tulkojumiem – ja pasākums norit tiešsaistē, atkrīt laiks ceļošanai, samazinās izmaksas telpu nomai un arī sinhronās tulkošanas aparatūras izmaksas, kas savukārt ļauj ietaupīt. Protams, platformas licence un pasākuma koordinēšana rada izmaksas, taču tās noteikti ir mazākas par tām, kas bija iepriekš. Arī klientu vajadzības ir ļoti atšķirīgas. Jo īpaši valsts un pašvaldību iepirkumos var novērot to, ka konkurence ir palikusi vēl sīvāka un arvien biežāk cenu politika no atsevišķiem tirgus spēlētājiem raisa aizdomas, vai pakalpojums tiek nodrošināts atbilstoši iepirkuma specifikācijai. Šajos apstākļos, protams, ir daļa klientu, kuri vaicā par iespējām samazināt tulkošanas izmaksas."

Raugoties uz šo gadu, "Skrivanek Baltic" direktors saka: "Pagaidām, vismaz tuvākā pusgada perspektīvā, neredzam, ka kaut kas varētu būtiski mainīties. Arī šogad turpināsies pieprasījums pēc tīmekļvietņu tulkošanas, ko pandēmija piespiedu kārtā uzlikusi kā svarīgu nosacījumu veiksmīgas e-komercijas turpināšanai vai nodrošināšanai. Jebko prognozēt par nozares atgriešanos ierastajās "sliedēs" nevaram, jo tas ir tiešā veidā atkarīgs, pirmkārt, no epidemioloģiskās situācijas attīstības un politiskajiem lēmumiem ne tikai Latvijā."

Ragačevičs arī norāda, ka šis ir laiks rosināt Latvijas likumdevēju apsvērt jautājumu par tiešsaistes tulkošanas formas nostiprināšanu Latvijas normatīvajos aktos, piemēram, kriminālprocesa vai administratīva procesa likumā, kas joprojām nosaka obligātu tulka fizisku klātbūtni izmeklēšanas darbību laikā. "Neslēpšu, ka tulku nosūtīšana tulkot klātienē pandēmijas laikā radīja lielu emocionālu un psiholoģisku spriedzi. Turklāt tulka klātbūtne nekādi neietekmē viņa darba kvalitāti, tieši pretēji – var ietaupīt daudzas cilvēkstundas, gaidot tulku uz konkrēto notikuma vietu," viņš skaidro.

Ragačevičs uzsver, ka tulkošanas tirgus Latvijā ir piesātināts un konkurence ir spēcīga, nozare kopumā daudz strādā pie iekšējo procesu optimizācijas un tehnoloģiju integrēšanas savā ikdienas darbā. Šī tendence turpināsies arī šogad. Turpinās augt pieprasījums pēc satura tulkošanas reāllaikā, jo īpaši interneta vidē, jo digitālā mārketinga uzdevums ir aicināt lasītāju rīkoties tagad un tūlīt.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Eiropa Tikšanās
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form