Foto: LETA

2023. gada vasarā biedrība "Zaļo un viedo tehnoloģiju klasteris" kopā ar vēl 43 partneriem no Somijas, Igaunijas, Lietuvas, Latvijas, Polijas, Vācijas, Dānijas, Zviedrijas, Francijas un Norvēģijas sāks piecu gadu ilga projekta "BalticSeaH2" jeb "Baltijas jūras pārrobežu ūdeņraža ieleja" īstenošanu.

Tā mērķis ir radīt pirmo un reģionā lielāko starpvalstu ūdeņraža ekosistēmu, veicināt ātrāku pāreju uz atjaunojamo enerģijas ieguvi, uzkrāšanu un izmantošanu Eiropā. Projektu līdzfinansē Eiropas Savienības "Horizon Europe" programma. Projekts Latvijā tiek īstenots ar tās finansējumu 138 tūkst. eiro apmērā. Projektu koordinē Somijas uzņēmumi "CLIC Innovation" un "Gasgrid Finland". Kopējais projekta ieviešanai paredzētais finansējums ir 33 miljoni eiro.

"BalticSeaH2" ir pirmais projekts, kas sniegs ieguldījumu ūdeņraža ekosistēmas jeb t.s. ūdeņraža ielejas attīstībā Baltijas jūras reģionā, stāsta klastera valdes loceklis Imants Martinsons.

"Latvijai ir dota vienreizēja iespēja būt kopā ar Ziemeļvalstīm un Baltiju ūdeņraža ražošanas un pielietojuma, kā arī eksporta infrastruktūras attīstībā. Dalība projektā ļaus iezīmēt sevi Eiropas enerģētikas kartē ne vien kā valsti, kurā tiek ražota un pašpatērēta zaļā enerģija, bet arī kā nozīmīgs punkts, kas nodrošina tās eksportu uz citām Eiropas valstīm. Tostarp projekta laikā vietējie uzņēmumi varēs iesaistīties kopējā ekosistēmas attīstībā un sniegt savu pienesumu tā īstenošanā," skaidro SIA "H2Latvia" valdes priekšsēdētājs Kaspars Liepiņš.

Starp pirmajiem "BalticSeaH2" veicamajiem uzdevumiem izvirzīti dažādu ūdeņraža tehnoloģiju risinājumu izmēģinājumi, ražošanas potenciāla pētniecība un praktiskā realizācija, tehnoloģiju un to pielietojumu prototipēšana, bāzes infrastruktūras izveide un sistemātiskas starpsektoru sadarbības veicināšana, kas ļautu iegūtos rezultātus replicēt arī citviet.

Projekta partneri pārstāv gan pilsētu pašvaldības, gan inovāciju, tehnoloģiju, ražošanas un enerģētikas uzņēmumus, gan zinātniskās laboratorijas un vairāku citu industriju pārstāvjus. Latviju projektu pārstāv biedrība "Zaļo un viedo tehnoloģiju klasteris" un Rīgas brīvosta. Projektu atbalstam asociētā partnera statusā ir pieteikušies arī Rīgas enerģētikas aģentūra, Rīgas Tehniskā universitāte, Ogres novada pašvaldība, Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācija, Vēja enerģijas asociācija, AS "Virši-A", SIA "VK Tranzīts", SIA "Electrify", SIA "Naco Technologies".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!