Lai sekmētu noziedzīgu nodarījumu atklāšanu valsts ieņēmumu jomā, no 2017. gada 1. janvāra par aizdomīgiem darījumiem Valsts ieņēmumu dienestam (VID) būs jāziņo arī grāmatvežiem, advokātiem un nekustamā īpašuma aģentiem.
VID Sabiedrisko attiecību daļā portālam "Delfi" pavēstīja, ka atbilstoši likuma izmaiņām visiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma subjektiem būs jāsniedz VID informācija par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā, ja tos veic Latvijas iedzīvotāji.
Tas nozīmē, ka no 1. janvāra VID saņems informāciju par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā no nodokļu konsultantiem, ārpakalpojuma grāmatvežiem, zvērinātiem revidentiem, zvērinātu revidentu komercsabiedrībām, zvērinātiem notāriem un zvērinātiem advokātiem, kā arī citiem neatkarīgiem juridisko pakalpojumu sniedzējiem.
Tāpat VID par aizdomīgiem darījumiem būs jāziņo juridisko veidojumu dibināšanas un darbības nodrošināšanas pakalpojumu sniedzējiem, personām, kas darbojas kā aģenti vai starpnieki darījumos ar nekustamo īpašumu, izložu un azartspēļu organizētājiem, personām, kas sniedz inkasācijas pakalpojumus un citām juridiskām vai fiziskām personām, kas tirgo transportlīdzekļus, kultūras pieminekļus, dārgmetālus un dārgakmeņus.
Atbildīgo personu lokā arī minētas citas juridiskas vai fiziskas personas, kas nodarbojas ar cita veida preču tirdzniecību un cita veida pakalpojumu sniegšanu.
Savukārt zvērināti notāri no 2017. gada 1. janvāra VID informēs gadījumiem, kad mantinieks mantojis nereģistrējamu kustamu mantu (tostarp skaidru naudu), kuras novērtējums pārsniedz 15 tūkstošus eiro.
Izmaiņas sekmēs tādu likumpārkāpumu atklāšanu, kuru rezultātā var tikt ļaunprātīgi samazināts valsts budžetā maksājamā nodokļa apmērs vai palielināts no valsts budžeta atmaksājamā nodokļa apmērs, uzsver VID.
Informācija par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā jāiesniedz, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu.
Līdz šim informāciju par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā VID saņem no kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem. VID ziņojumos sniegto informāciju par banku un maksājumu pakalpojumu sniedzēju klientu veiktajiem aizdomīgajiem darījumiem vērtē kopsakarībā ar VID rīcībā jau esošo informāciju par attiecīgo personu vai uzņēmumu, veicot nodokļu maksātāju datu analīzi un plānojot atbilstošākos nodokļu kontroles pasākumus.
"Šādas informācijas pieejamība ļauj savlaicīgāk identificēt tādas personas vai komersantus, kuriem ir augsts nodokļu nenomaksas risks, kā arī tos, kas slēpj patiesi gūtos ienākumus, kas bieži vien tiek izmantoti, piemēram, "aplokšņu algu" izmaksai," skaidro VID. Tāpat šī informācija ļauj savlaicīgi novērst pievienotās vērtības nodokļa izkrāpšanas gadījumus un savstarpējo darījumu nelikumīgo shēmu veidošanu.
Laikā no 2016. gada 1. aprīļa līdz 20. decembrim VID no kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem ir saņēmis 262 ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā, kuros ir iekļauta informācija par 4473 darījumiem.
Šo informāciju VID izmanto, lai veiktu preventīvos pasākumus un plānotu efektīvākus nodokļu kontroles pasākumus. To rezultātā VID līdz šim ir pieņēmis lēmumus par uzņēmumu saimnieciskās darbības apturēšanu un izbeigšanu, izslēgšanu no VID pievienotās vērtības nodokļa reģistra, tematisko pārbaužu uzsākšanu, nodokļu revīzijas uzsākšanu, kā arī informējis Uzņēmumu reģistru par nodokļu maksātāju pārstāvības tiesībām.
Lai palīdzētu citu Eiropas Savienības dalībvalstu nodokļu administrācijām pēc iespējas ātrāk identificēt iespējamos starptautisko PVN krāpšanas darījumu shēmu dalībniekus, informāciju no šiem ziņojumiem VID sniedz arī citu ES dalībvalstu kompetentajām iestādēm.
Saskaņā ar likumu darījumu par aizdomīgu var uzskatīt tad, ja privātpersona deklarē ienākumus, ieņēmumus, uzkrājumus, īpašumus vai to vērtības maiņas ar aizdomīgu izcelsmi, darījuma apjoms klientam ir neraksturīgi liels vai šis darījums klientam ir netipisks, darījumā izmantots viltots dokuments, klientam ir pārmērīgi liels kontu skaits, nauda tiek debetēta no konta tūlīt pēc tā kreditēšanas, vai arī darījumam nav acīmredzama likumīga nolūka.
Tāpat par aizdomīgu tiek uzskatīta nekustamā īpašuma iegāde par acīmredzamu neatbilstošu cenu, tas, ja ir uzkrītošas izmaiņas konta bilancē vai konta apgrozījums pārsvarā sastāv no skaidras naudas operācijām, ir neskaidra darījumā izmantoto līdzekļu izcelsme u.c.
