Par energoefektivitātes prasību neievērošanu lielajiem uzņēmumiem varētu piemērot 20 000 eiro sodu, paredz saskaņošanai nodotie Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātie grozījumi Energoefektivitātes likumā.
EM rosina likumā noteikt naudas sodu 20 000 eiro apmērā lielajiem uzņēmumiem par likumā paredzēto obligātā energoaudita neveikšanu vai sertificētas energopārvaldības sistēmas neieviešanu, vai vides pārvaldības sistēmas nepapildināšanu ar enerģētikas datiem likumā noteiktā termiņā.
"Noteiktā naudas soda mērķis ir būt preventīvam līdzeklim, lai motivētu lielos uzņēmumus likumā noteiktajos termiņos veikt obligātos, regulāros uzņēmuma energoauditus," uzsvēra EM.
Lai sekmētu energoefektivitātes pieaugumu un kāpinātu uzņēmumu konkurētspēju, Energoefektivitātes likums paredz pienākumu komersantiem ieviest energopārvaldības sistēmu, veikt energoauditu vai papildināt esošo vides pārvaldības sistēmu ar energoefektivitātes pasākumiem un par paveikto informēt EM.
Komersantiem, kas atbilst lielā elektroenerģijas patērētāja statusam ar gada elektroenerģijas patēriņu virs 500 megavatstundām (MWh), likumā noteiktie pienākumi bija jāizpilda līdz 2018.gada 1.aprīlim.
2016.gadā lielo uzņēmumu sarakstā bija 228 komersanti, un par obligātā energoaudita veikšanu līdz 2018.gada 20.novembrim ziņoja 199 lielie uzņēmumi.
Uzņēmumi, kas jau 2016.gadā paspējuši īstenot atsevišķus energoefektivitāti paaugstinošus pasākumus, ziņojuši par enerģijas ietaupījumiem 80 gigavatstundas (GWh) apmērā, savukārt, apkopojot uzņēmumu sniegto informāciju par pasākumiem, kurus uzņēmumi plāno veikt laika periodā līdz 2022.gadam, enerģijas ietaupījums plānots 255 GWh, līdz ar to kopumā izmaksās par enerģiju tiks ietaupīti vairāk nekā 24 miljoni eiro.
