Par AS "Pasažieru vilciens" (PV) jauno valdes priekšsēdi iecelts Satiksmes ministrijas (SM) Autosatiksmes departamenta direktors Andris Lubāns, otrdien žurnālistus brīfingā informēja valsts kapitāla daļu turētāja pārstāvis Dins Merirands.
Valdē vēl apstiprināti "Latvijas Dzelzceļa" (LDz) finanšu direktors Māris Bremze un LDz darbinieks Mikus Pērse.
Lubāns norādīja, ka valdei ir doti precīzi uzdevumi - rast veidu, kā mazināt uzņēmuma budžeta deficītu, tāpat jālemj par vilcienu nomas iepirkuma iespējamo turpināšanu. Šodien iepazīstoties ar operatīvo finanšu situāciju uzņēmumā, Lubāns sapratis, ka būs arī jāpielieto krīzes menedžmenta metodes. Risinājumu nomas iepirkumam valde piedāvāšot divu nedēļu laikā, bet budžeta deficīta risinājumus mēģināšot rast divu mēnešu laikā.
Lubāns skaidroja, ka vispirms jāizvērtē vilcienu nomas līdzšinējā konkursa procedūra, kā arī iespējamie riski, pieņemot vienu vai otru lēmumu. Patlaban tikšot izvērtēts, cik pamatotas ir uzvarētāja piedāvātās darījuma summas, un Lubāns neizslēdza iespēju, ka sagatavoto līgumu ar "Stadler" varētu arī neparakstīt. Taču vispirms esot jāizpēta iepirkuma juridiskais rāmis, tad arī valde sapratīšot, kādā situācijā uzņēmums ir un uz kurieni virzīties tālāk. Attiecībā uz otru pretendentu "Hyundai" Lubāns norādīja, ka patlaban viņam nav informācijas, kāpēc "Hyundai" piedāvājums ir noraidīts, un cik lieli riski būtu, ja pārskatītu iepirkuma komisijas lēmumus. Par to, cik plašas ir manevra iespējas, uzņēmuma valde SM ziņošot pēc divām nedēļām. Būtiska esot arī abu iepirkuma pretendentu nostāja un Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmumi. Pagaidām Lubānam nebija informācijas, ka "Hyundai" ir iesniedzis birojam sūdzību.
Attiecībā uz uzņēmuma budžeta deficītu, kas šogad ir 14 miljoni eiro, bet nākamgad - 16 miljoni eiro, Lubāns norādīja, ka risinājums ir meklējams ilgtermiņā. Kā varēja noprast no Lubāna un Meriranda teiktā, ātra risinājuma nevar būt. LDz nevarot "Pasažieru vilcienam" samazināt infrastruktūras maksājumus, jo tas negatīvi skartu kravu pārvadātājus, savukārt no valsts budžeta šādu summu piešķirt nevar, jo nav līdzekļu. Kopējie infrastruktūras maksājumi gadā ir ap 50 miljoniem eiro, savukārt budžetā tradicionāli PV tiek piešķirti nedaudz virs 30 miljoniem eiro. Līdz ar to kā iespējamie risinājumi tiek minēti infrastruktūras maksājumu atlikšana un pārdale, tiesa, gan šos pasākumus sasaistot ar reāliem plāniem samazināt izdevumus vai palielinot pasažieru plūsmu. Lubāns norāda, ka PV ir milzīgs potenciāls, kas netiekot pienācīgi izmantots. Piemēram, varot uzlabot pakalpojuma kvalitāti, kas savukārt nozīmētu, ka palielinās ieņēmumu sadaļa. Piemēram, vilcienu elektrificēto līniju zonā pasažierus galvenokārt vajadzētu pārvadāt ar vilcieniem, savukārt Rīgā to vēl vairāk varētu izmantot kā ātrgaitas tramvaja līniju.
Viens no iemesliem, kāpēc LDz infrastruktūras maksas jautājumos varētu nākt pretī PV, tika minēts Satiksmes ministrijas panāktais lēmums atstāt dividendes paša uzņēmuma pārziņā, kā arī fakts, ka PV valdē tagad darbosies divi LDz pārstāvji, kas amatus apvienos.
Lubāns norādīja, ka uzaicinājumu uzņemties PV valdes vadīšanu saņēmis vakar, kam arī piekritis, jo viņam esot atbilstoša pieredze, 20 gadus strādājot SM vai tas pārraudzītajās struktūrās. Merirands norādīja, ka Lubāns atstās visus iepriekšējos amatus, savukārt pārējie divi valdes locekļi izteikuši vēlmi amatus savienot.
Merirands neizslēdza, ka kāds no iepriekšējās valdes pārstāvjiem turpināšot sadarbību ar PV. Tāpat viņš norādīja, ka PV valdes sastāvs var tikt paplašināts, jo valdē var darboties kopumā pieci locekļi. Pagaidām gan neviens neesot uzrunāts, un par valdes paplašināšanu, iespējams, tikšot lemts pēc divām nedēļām, kad PV jaunā valde atskaitīsies par paveikto un tad varēs saprast, kuri segmenti vēl nav nosegti.
Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) otrdien pēc valdības sēdes sacīja, ka pilnībā atbalsta jaunas PV valdes izveidi, jo tai ir ātri jānoskaidro, vai šis vilcienu iepirkums un tā rezultāts ir leģitīmi, jāizvērtē rezultāts un, ja iespējams, tas jāpārskata.
"Protams, jaunā PV valde netapa vienas nakts laikā. Jau pagājušajā nedēļā kļuva skaidrs, ka satiksmes ministrs nevarēs atbalstīt iepriekšējās PV valdes lēmumu par iepirkuma rezultātu, jo PV valde neinformēja akcionāra pārstāvi par iespējām finansēt šo vilcienu nomu. Tāpēc ministrs mani informēja, ka būs nepieciešama jauna valde, kas izvērtē šo iepirkumu. Visi valdes cilvēki ir profesionāļi, un nav nekādas informācijas, ka viņiem būtu kādas problēmas ar reputāciju," sacīja Straujuma.
Satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V) skaidroja, ka uzrunāti esot vēl citi kandidāti, bet valdi apstiprināja trīs cilvēku sastāvā.
Lubānu Matīss raksturoja kā cilvēku, kas zina, kā tiek plānoti pasažieru pārvadājumi. Bremze esot sekmīgi kārtojis LDz finanšu lietas, savukārt Pērse bijis atbildīgais par iepirkumiem LDz koncernā.
Divu nedēļu laikā jaunajai valdei būs jātiek galā ar vilcienu nomas iepirkumu, un Matīss pauda pārliecību, ka šis uzdevums profesionāļu valdei nebūs par grūtu un tiks atrasts normāls risinājums, lai šī vilcienu iepirkumu sāga vienreiz beigtos.
Lubāns iepriekš ilgstoši bijis Autotransporta direkcijas vadītājs - no 2003. līdz 2010.gadam. Pēc pāriešanas darbā Satiksmes ministrijā viņu asi kritizēja pasažieru pārvadātāji. Latvijas Autoostu un reģionālo pārvadātāju asociācijas (LARPA) pārstāvis Uldis Kolužs "Nozare.lv" norādīja, ka vajadzētu nomainīt Lubānu, jo viņš netiekot galā ar Autotransporta direkciju, par kuras darbu tieši ir atbildīga Satiksmes ministrija. Pirms ceļu nodevas ieviešanas Lubāns aktīvi iestājās par eirovinjetes ieviešanu, argumentējot, ka Latvija ir viena no pēdējām Eiropas Savienības valstīm, kas gatavojas ieviest autoceļu nodevu. Viņš darbojas arī Sabiedriskā transporta padomes sastāvā, kas lemj par pasažieru pārvadājumu sistēmas sakārtošanu.
Kā ziņots, Merirands uzskata, ka jaunajai valdei nebūs "nepieciešams laiks, lai ieskrietos", jo tie ir pieredzējuši cilvēki, "tehnisks sastāvs", "cilvēki no malas," kuru uzdevums būs bezkaislīgi izvērtēt aprēķinus pašreizējā iepirkuma ietvaros, nevis pārvilkt strīpu pašreizējam iepirkumu procesam. Jaunajai valdei būs jānovērš šaubu un aizdomu ēna pār iepirkumu procedūru un ar parakstu jāuzņemas atbildība par savu lēmumu, skaidroja Merirands.
Bijušās valdes atkāpšanos kapitāldaļu turētājs raksturoja kā vīrišķīgu soli, kas sperts ar pārliecību, ka iepirkumu rezultāts ir labākais, kāds iespējams.
Kā ziņots, iepriekšējā PV valde Merirandam iesniedza atlūgumus.
Premjerministre Laimdota Straujuma (V), komentējot PV rīcību saistībā ar vilcienu nomu, atgādināja - aprēķinos, ko iesniedzis PV, bija nepieciešams papildu finansējums no valsts budžeta, lai realizētu projektu. Tas neesot pieņemami.
Jau vēstīts, ka PV izsludinātajā jaunu elektrovilcienu nomas iepirkumā uzvarēja Šveices uzņēmums "Stadler Bussnang AG". Konkursa mērķis ir nodrošināt jaunus, modernus vilcienus Latvijas iedzīvotājiem, lai garantētu drošu un ekonomisku pārvietošanos atbilstoši pasažieru vajadzībām.
Pēc pretendentu iesniegto dokumentu atvēršanas tika konstatēts, ka Polijas kompānija "Pojazdy Szynowe PESA Bydgoszcz SA" nav iesniegusi savu piedāvājumu. Savukārt Dienvidkorejas uzņēmuma "Hyundai Rotem Company" iesniegto piedāvājumu iepirkumu komisija bija spiesta noraidīt, jo tas neatbilda iepirkumu nosacījumos definētajām kvalifikācijas prasībām.
Atbildot uz konkurentu pārmetumiem, ka nekorekti minēta nomas maksa 150 miljonu eiro apmērā 15 gadu garumā, PV norāda, ka finanšu plāns ir balstīts uz to, ka vēlāk tiks piesaistīts lētāks finansējums, nekā to patlaban piedāvā ražotājs, tāpat tikšot pagarināts finansējuma amortizācijas periods līdz 30 gadiem. Atbilstoši vilcienu derīgajam kalpošanas laikam tādējādi būtiski samazināšoties ikgadējie maksājumi. "Sākotnējais maksājumu apjoms par vilcieniem 15 gadu laikā ar summāro vērtību 224 miljoni eiro būs samazināts uz 150 miljoniem eiro," apgalvo uzņēmumā, norādot, ka kopējā līguma vērtība ir 274 miljoni eiro, kas ietver iekārtu nomu, iekārtu atlikušo vērtību, rezerves daļas un rezerves daļu fondu. Aprēķini arī parādot, ka salīdzinājumā ar pašreizējo situāciju, kad ik gadu tiek tērētas arvien lielākas summas novecojušo vilcienu remontam, 15 gadu nomas līguma perioda laikā būs iespējams ieekonomēt vismaz 46 miljonus eiro no uzņēmuma līdzekļiem.
