LPUF vadītājs Uldis Ronis norāda, ka pārtikas industrija pēdējo divu gadu laikā ir "sista" nepārdomāti un regulāri – gan ieviešot jaunus nodokļus, gan paaugstinot esošos. Federācija norāda - ja iepriekš valdības rīcības pamatojums bija nepārprotams - rast līdzekļus budžeta konsolidācijai, tad šī brīža valdības nostāja - uz ražotāju rēķina veicināt sabiedrības veselību - nozares pārstāvjiem nav izprotama.
Ronis norāda, ka pēdējās Veselības ministrijas izstrādātās pamatnostādnes pārtikas ražotājiem radīja pamatotas bažas par kārtējo triecienu industrijai, īpaši publiski apspriestais jautājums par atsevišķu produktu kategoriju "veselīgumu un neveselīgumu". "Tamdēļ, ar mērķi aicināt valdību nepieļaut vēl vienu aplamu soli, esam nākuši klajā ar saviem ierosinājumiem. [..] Tikšanās mērķis ir izprast situācijas statusu – vai šajā reizē ražotāji ir uzklausīti un to ierosinājumi ir ņemti vērā. Atkarībā no tikšanās rezultāta iespējami divi tālākie scenāriji: abpusēji produktīva ilgtermiņa sadarbība starp valsts un privāto sektoru vai arī kopīga ražošanas industrijas pārstāvju rīcība ar mērķi nepieļaut absurdu valdības rīcību un neprognozējamu seku iestāšanos," norāda uzņēmējs.
Ronis uzsver, ka vienam no Latvijas ekonomikas svarīgākajiem balstiem – pārtikas industrijai - jau šobrīd ir jārēķinās ar ievērojamām papildus izmaksām, tajā skaitā gaidāmo elektroenerģijas tarifu kāpumu, degvielas cenu kāpumu, ražošanas izejvielu un citu resursu pieaugumu. "Tamdēļ kārtējais nodokļu paaugstinājums ar mērķi "izglītot sabiedrību par veselīgumu un neveselīgumu" vērtējams kā absurds, vēl jo vairāk ņemot vērā statistiku, kas pierāda, ka iepriekš veiktās korekcijas nodokļu sistēmā nav veicinājušas budžeta pildīšanu. Drīzāk ir radīts tieši pretējais efekts – atsevišķās industrijās ir palielinājies ēnu ekonomikas īpatsvars," uzskata Ronis.
LPUF vadītājs arī norāda, ka pārtikas industrija valstī šobrīd nodrošina ap 30 000 darba vietas. Savukārt kopējais Latvijas pārtikas industrijas gada apgrozījums ir vairāk nekā 870 miljoni latu.
Jau vēstīts, ka šogad jau palielināts akcīzes nodoklis saldinātajiem dzērieniem, tā papildinot valsts budžeta ieņēmumus par vienu miljonu latu. Savukārt Bārzdiņš pērnā gada nogalē rosināja diskusiju par akcīzes nodokļa palielināšanu produktiem ar augstu sāls, cukura un tauku saturu, kā arī produktiem, kuru patēriņš ikdienā nav ieteicams.