Pasliktinājies uzņēmēju noskaņojums būvniecībā, apstrādes rūpniecībā un pakalpojumu sektoros
Foto: Shutterstock

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2022. gada martā samazinājušies gan būvniecībā, gan apstrādes rūpniecībā un pakalpojumu sektorā. Vienīgi mazumtirgotāju noskaņojums joprojām saglabājās pozitīvs, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Strauji uzlabojas degvielas mazumtirgotāju noskaņojums

2022. gada martā konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem pieaudzis līdz 4,4. Salīdzinot ar februāri, šis rādītājs uzlabojies pavisam nedaudz – par 0,1 procentpunktu. Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, mazumtirgotāju noskaņojums uzlabojies pārtikas preču mazumtirdzniecībā, bet līdz ar pavasara iestāšanos un cenu būtisko pieaugumu īpaši optimistiski martā bijuši degvielas mazumtirgotāji. Šajā nozarē konfidences rādītājs pieaudzis par 22,3 procentpunktiem un sasniedzis 9,1. Savukārt nepārtikas preču, kā arī automobiļu un to detaļu tirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar februāri, pasliktinājies. Taču viszemākais konfidences rādītājs martā bijis automobiļu apkopes un remonta nozarē (- 9,5). Salīdzinot ar februāri, tas samazinājies par 16 procentpunktiem.

Martā 19% mazumtirgotāju atzīmējuši, ka neizjūt nekādus ierobežojošus faktorus savai saimnieciskajai darbībai, un tā ir augstākā šī rādītāja vērtība kopš pagājušā gada oktobra. Salīdzinot ar februāri, samazinājies to mazumtirgotāju īpatsvars, kuri kā ierobežojošu faktoru savai darbībai minējuši nepietiekamu pieprasījumu un darbaspēka trūkumu.

Martā tādu ir attiecīgi 29% un 16%. Toties būtiski pieaudzis mazumtirgotāju īpatsvars, kas izjūt finansiālas grūtības (14%). Kā jau ierasts, mazumtirgotājus ierobežo arī konkurence savā tirdzniecības sektorā (37%). Covid-19 ietekmi kā būtisku saimniecisko darbību ierobežojošo faktoru atzīmējuši vairs tikai 16% respondentu, taču tikpat daudz ir arī respondentu, kuri uzskata, ka to darbību tiešā vai netiešā veidā negatīvi ietekmē karadarbība Ukrainā un ar to saistītās sankcijas. 4% respondentu kā ierobežojošu faktoru minējuši cenu palielināšanos, kas daļēji arī ir saistīta ar karadarbību.

Vairākās pakalpojumu nozarēs būtiska noskaņojuma pasliktināšanās

Pakalpojumu sektorā 2022. gada martā pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem konfidences rādītājs ir negatīvs (- 2,1). Uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar februāri, ir pasliktinājies par 8,5 procentpunktiem. Kā ierasts, noskaņojuma rādītāji dažādās pakalpojumu nozarēs būtiski atšķiras un arī to izmaiņu tendences ir dažādas atkarībā no nozares specifikas, sezonas ietekmes un tā, cik lielā mērā Covid-19 ierobežojumi un karadarbība Ukrainā ietekmē nozari.

Vairākās nozarēs, kur februārī uzņēmēju noskaņojuma rādītāji bija pozitīvi, martā tie ir būtiski samazinājušies: apdrošināšanā – par 35,5, gaisa transportā – par 35, ceļojumu biroju un tūrisma rezervēšanas pakalpojumos – par 34,8, datorprogrammēšanā – par 16,7nprocentpunktiem. Taču ir arī pakalpojumu nozares, kur uzņēmēju noskaņojums turpina uzlaboties. Piemēram, izmitināšanā konfidences rādītājs uzlabojies par 16,7 procentpunktiem un pirmo reizi kopš pagājušā gada septembra sasniedzis pozitīvu vērtību (4,3). Analizējot konfidences rādītāja komponentes pakalpojumu sektorā, redzams, ka straujo noskaņojuma pasliktināšanos visvairāk ietekmē uzņēmēju viedoklis, ka turpmākajos trīs mēnešos sagaidāms pieprasījuma samazinājums pēc viņu sniegtajiem pakalpojumiem. Kopumā martā noskaņojums bija pozitīvs 12, bet negatīvs 18 pakalpojumu apakšnozarēs.

32% pakalpojumu sektora respondentu martā nav izjutuši nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus. To īpatsvars, salīdzinot ar februāri, samazinājies par 3 procentpunktiem. 27% pakalpojuma sektora uzņēmēju darbību būtiski ierobežo nepietiekams pieprasījums, bet 15% – darbaspēka trūkums. To respondentu īpatsvars, kuri norāda, ka Covid-19 izraisītās sekas ir būtisks ierobežojošs faktors veiksmīgai saimnieciskajai darbībai, samazinājies līdz 10%, toties 13% atzīmē, ka to darbību tieši vai netieši ierobežo karadarbība Ukrainā un ar to saistītās sankcijas. 4% respondentu atzīmē cenu pieaugumu, kas palielina uzņēmumu izmaksas.

Būvnieku noskaņojums ievērojami pasliktinās

Konfidences rādītājs būvniecībā martā pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem ir -15,5, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, samazinājies par 12,2 procentpunktiem. Salīdzinot ar februāri, martā pasliktinājies uzņēmēju novērtējums būvdarbu pasūtījumu līmenim, kā arī mazāk optimistiskas bijušas prognozes gaidāmajai nodarbinātības attīstībai nākamajos trīs mēnešos. Konfidences rādītājs samazinājies ēku būvniecībā, bet pieaudzis inženierbūvniecībā un specializētajos būvdarbos.

Martā būvniecības nozari visvairāk ietekmējuši slikti laika apstākļi (norādījuši 33% respondentu, kas ir par 15 procentpunktiem mazāk nekā pagājušā gada martā). Otrs visbiežāk norādītais uzņēmumu darbību ierobežojošais faktors joprojām ir nepietiekams pieprasījums (atzīmējuši 31% aptaujāto uzņēmēju), kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, palielinājies par 2 procentpunktiem. Uzņēmumu īpatsvars, kuru saimniecisko darbību ierobežo materiālu vai iekārtu trūkums, pieaudzis 2,1 reizi (26% respondentu).

Par 3 procentpunktiem palielinājusies finansiālu grūtību ietekme (16% uzņēmēju), savukārt par 9 procentpunktiem samazinājusies darbaspēka trūkuma ietekme (18 % uzņēmumu). Covid-19 negatīvo ietekmi martā atzīmējuši 5% uzņēmumu, kas ir par 4 procentpunktiem mazāk nekā februārī. Kā citi ražošanu ierobežojošie faktori minēti arī būvmateriālu, pakalpojumu, degvielas un energoresursu cenu kāpums (8% respondentu), kā arī karadarbība Ukrainā un ģeopolitiskā situācija pasaulē (4 % aptaujāto uzņēmēju). 15% apsekoto būvniecības uzņēmumu saimniecisko darbību martā nav ietekmējuši nekādi ierobežojošie faktori (salīdzinot ar pagājušā gada martu, pieaugums par 2 procentpunktiem).

Apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs ir negatīvs

Apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs martā salīdzinājumā ar februāri pasliktinājies par 3,2 procentpunktiem un ir -1,3. To ietekmēja uzņēmumu vadītāju mazāk optimistiskas prognozes sava uzņēmuma aktivitātei nākamajiem trim mēnešiem, kā arī negatīvāks novērtējums šī brīža pasūtījumu līmenim. Vislielākais konfidences rādītāja samazinājums, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir tādās apstrādes rūpniecības nozarēs kā farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošana, elektrisko iekārtu ražošana, iekārtu un ierīču remonts un uzstādīšana, poligrāfija un ierakstu reproducēšana, apģērbu ražošana, mēbeļu ražošana un citur neklasificētu iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošana. Savukārt pieaugums ir datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā, gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā, tekstilizstrādājumu ražošanā, kā arī automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā.

Salīdzinot ar februāri, sarucis respondentu skaits, kas kā ražošanas ierobežojošos faktorus norādījuši nepietiekamu pieprasījumu un darbaspēka trūkumu (atzīmējuši attiecīgi 26 % un 22 % aptaujāto uzņēmēju). Savukārt pieaugusi materiālu vai iekārtu trūkuma un finansiālu grūtību ietekme (norādījuši attiecīgi 24 % un 13 % respondentu). Covid-19 ietekmi martā atzīmējuši 5 % apsekoto uzņēmumu (salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, samazinājums par 4 procentpunktiem). Kā citi ražošanu ierobežojošie faktori minēti arī karadarbības Ukrainā, politiskās situācijas pasaulē un sankciju ietekme (7 % respondentu), ražošanas izmaksu (izejvielu un resursu cenu) kāpums (5 % uzņēmumu). 28 % apsekoto apstrādes rūpniecības uzņēmumu saimniecisko darbību martā nav ietekmējuši nekādi ierobežojošie faktori (saglabājies iepriekšējā mēneša līmenī).

2022. gada martā ekonomikas sentimenta rādītājs bija 96,73, (iepriekšējā mēnesī – 102,5). Ekonomikas sentimenta rādītājs raksturo kopējo sociāli ekonomisko situāciju valstī noteiktā periodā (mēnesī), un to visām ES valstīm pēc vienotas metodoloģijas aprēķina Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts, par pamatu ņemot 15 dažādas sezonāli izlīdzinātas rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru, kā arī patērētāju konfidences rādītājā ietvertās komponentes.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.