Pašvaldības gatavas atplest rokas Baltkrievijas uzņēmumiem  (129)

Portāls "Delfi" jau ziņoja, ka Latvija steigusi izmantot nestabilo situāciju Baltkrievijā, vilinot kaimiņvalsts uzņēmumus pārcelt savu darbību. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvji Saeimas deputātus trešdien informēja, ka šobrīd noris sarunas ar 55 uzņēmumiem un 20 uzņēmumi ir pieņēmuši lēmumu par darbības pārcelšanu uz Latviju.

Vairākas pašvaldības ir izteikušas savus piedāvājumus Baltkrievijas uzņēmējiem, kurus LIAA apkopo un piedāvā saviem klientiem. LIAA direktors Kaspars Rožkalns iepriekš portālam "Delfi" atzina, ka vislielāko interesi par Baltkrievijas uzņēmumu piesaisti ar konkrētiem piedāvājumiem ir izrādījušas Rīgas, Ventspils un Liepājas pašvaldības. Taču interesi par sadarbību paudušas arī citas pašvaldības.

"Jāņem vērā, ka šobrīd lielākā daļa uzņēmumu, kuri izteikuši vēlmi pārcelt savu darbību uz Latviju, strādā IKT nozarē un plāno uz mūsu valsti pārcelt arī savus darbiniekus. Tas nozīmē, ka šiem uzņēmumiem būs nepieciešamas biroju platības un mājokļi darbiniekiem," pauda LIAA vadītājs.

Rožkalns atzina, ka daudzām Latvijas pašvaldībām tas ir liels izaicinājums, taču Rīgai šajā ziņā ir labs piedāvājums. Aptuveni 14% A un B kategorijas biroju telpu nav izīrēti un ir pieejami potenciālajiem nomniekiem. Salīdzinājumam: Viļņā un Tallinā nav izīrēti attiecīgi 5,9% un 8% no kopējām platībām, norāda LIAA.

Liepāja bija viena no pirmajām pašvaldībām, kas sazinājās ar jau esošajiem un potenciālajiem sadarbības partneriem Baltkrievijā. Jau augusta otrajā pusē Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Uldis Sesks (Liepājas partija) atklāja, ka vēju pilsēta sākusi pārrunas ar Baltkrievijā strādājošajiem IT uzņēmumiem par darbības pārcelšanu uz Liepāju.

Liepājas pilsētas pašvaldības pārstāve Zita Lazdāne portālam "Delfi" norāda, ka joprojām notiek sarunas sadarbībā ar LIAA, kā arī nepastarpināti norisinās komunikācija ar vairākiem IT uzņēmumiem no Baltkrievijas.

Liepāja ir iepazīstinājusi potenciāli ieinteresētos baltkrievu uzņēmumus ar pilsētā pieejamajām brīvajām uzņēmējdarbības teritorijām, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) statusa priekšrocībām un nodokļu politiku. "Savstarpējā komunikācija joprojām norisinās, un sarunas turpinās," stāsta pašvaldības pārstāve.

Arī Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā portālam "Delfi" norāda, ka dome šobrīd sadarbojas ar LIAA. Plānots, ka konkrētajam mērķa tirgum – Baltkrievijai – tiks izstrādātas atsevišķas atbalsta aktivitātes, ņemot vērā uzņēmumu pieprasījumu. Tās paredzēs darbības, pakalpojumus un jomas, kurās pašvaldība konsultēs, sniegs atbalstu un apkalpos Baltkrievijas uzņēmējus.

Apzinoties Rīgas kā investīciju galamērķa priekšrocības un potenciālu, īpaša uzmanība tiks pievērsta informācijas un komunikācijas tehnoloģiju uzņēmumu un talantu ieinteresēšanai, kā arī jaunuzņēmumu piesaistei, klāsta Rīgas attīstības departamentā. Vienlaikus galvaspilsēta ir gatava apkalpot arī citu jomu komersantus.

"Lursoft" statistika liecina, ka Daugavpils ir otra pašvaldība aiz Rīgas, kurā reģistrēts visvairāk uzņēmumu ar kapitālu no Baltkrievijas. Kopumā Daugavpilī ir 42 uzņēmumi ar baltkrievu pamatkapitālu.

Daugavpils pilsētas domes preses sekretāre Līga Korsaka portālam "Delfi" norāda, ka dome pēc Latgales speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes lūguma ir apkopojusi un sniegusi pārvaldei informāciju par pašvaldību teritorijā pieejamām platībām.

"Daugavpilī ir vairākas industriālās zonas, kuru infrastruktūru pašvaldība modernizē, piesaistot Eiropas Savienības finansējumu. Šīs teritorijas var izmantot jebkurš investors, kas vēlas savu biznesu attīstīt Daugavpilī. Ja arī kāds no Baltkrievijas uzņēmējiem vērsīsies pašvaldībā, tiks sniegta visa informācija par iespējām sākt savu biznesu Daugavpilī," klāsta Korsaka.

Ventspils pilsētas pašvaldībā portālam "Delfi" uzsver, ka tā aicina jebkuras nozares un izcelsmes valsts uzņēmumus uzsākt uzņēmējdarbību pilsētā, tai skaitā arī no Baltkrievijas. Kā atgādina domē, Ventspils brīvosta ir TEN-T transporta pamattīkla osta un ostā strādājošajiem komersantiem ir pieejams speciālās ekonomiskās zonas statuss.

Tāpat, kā norāda pašvaldībā, biroju telpas pilsētā ir pieejamas, piemēram, Ventspils Augsto tehnoloģiju parkā, bet no 2021. gada vasaras būs pieejamas telpas Ventspils Zinātnes un inovāciju centrā.

Ventspils pilsētas dome jaunajiem komersantiem dod iespēju palikt pašvaldības nodrošinātā ēkā. Tajā kopumā ir 160 vietas, tai skaitā labiekārtotas 80 divvietīgas istabas. Tāpat ir pieejamas telpas konferencēm ar aprīkojumu.

Ventspils pilsētas pašvaldība līdzfinansē Ventspils Biznesa atbalsta centra darbību. Pilsētā arī atrodas LIAA Biznesa inkubatora Ventspils filiāle.

Ventspili izvēlējušies tādi Latvijas un ārvalstu uzņēmumi kā "Bucher Municipal", "Malmar Sheet Metal", "Accenture", "TestDevLab", "Aspired", "Squalio", lepojas dome.

LIAA aicina arī tās pašvaldības, kuras līdz šim nav apsvērušas iespēju sagatavot savus piedāvājumus Baltkrievijas uzņēmējiem, to darīt, jo šāda veida piedāvājumu paketes būtiski atvieglo darbu ar potenciālajiem investoriem, uzsvēra Rožkalns. Tas noderēs arī, strādājot ar citiem investīciju projektiem.

Šī gada astoņos mēnešos LIAA ir realizējusi 31 investīciju piesaistes projektu, piesaistot vairāk nekā 100 miljonu eiro investīcijas ar 1700 darbvietām.

Kā liecina "Lursoft" apkopotā informācija, Baltkrievijas pārstāvji 871 Latvijā reģistrēta uzņēmuma pamatkapitālā ieguldījuši 10,57 miljonus eiro un kopskaitā šobrīd ieguldītāju sarakstā atrodamas 20 juridiskas personas un 989 fiziskas personas.

Tiesa, pēdējo sešu gadu laikā novērojama tendence uzkrāto ieguldījumu apjomam no Baltkrievijas Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos samazināties. Kopumā pēc ieguldījumu apjoma Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos Baltkrievija starp visām valstīm atrodas 29. pozīcijā līdzās Izraēlai un Kanādai.

Vairāk par Baltkrievijas uzņēmumiem Latvijā var lasīt šeit.