Foto: LETA
Uzņēmējs Aigars Kesenfelds, kurš ir patiesais labuma guvējs jau teju 100 Latvijā reģistrētos uzņēmumos, nodibinājis vēl vienu kompāniju, ziņo "Lursoft" Klientu portfelis.

Jaunais uzņēmums SIA "AK Family Investments" ierakstīts komercreģistrā 21. augustā. Tā pamatkapitāls ir 50 000 eiro. Uzņēmuma vienīgais dalībnieks un vienlaikus arī valdes priekšsēdētājs ir pats Kesenfelds. Jaundibinātā uzņēmuma juridiskā adrese reģistrēta Liepājā.

"Lursoft" izziņa liecina, ka Kesenfelds ir reģistrēts kā patiesā labuma guvējs 98 uzņēmumiem, starp kuriem ir nebanku kreditētājs AS "Mogo", savstarpējo aizdevumu platforma AS "Mintos Marketplace" un ar to saistītie uzņēmumi, pašapkalpošanās automazgātavu tīkls SIA "Wash and Drive", viesnīca Liepājā SIA "Promenade Hotel" un citi. Viņš ir amatpersona tikai divos uzņēmumos – tikko reģistrētajā SIA "AK Family Investments", kā arī SIA "100x Ventures", kurā viņam pieder 99,9% kapitāldaļu.

"Delfi" jau ziņoja, ka Latvijā ir biznesmeņi, kuriem pieder daļas pat teju simts uzņēmumos, atklāj jaunākie "Lursoft" dati.

Starp tiem ir gan sabiedrībā labi zināmi, gan arī mazpazīstami cilvēki, kuru izveidotie desmitos mērāmie uzņēmumi pēdējos mēnešos jau nonākuši zem Valsts Ieņēmumu dienesta lupas. Vienlaikus valsts turpina pievilkt likumdošanas grožus un Uzņēmumu reģistrs (UR) jau nosūtījis brīdinājuma vēstules par likvidācijas uzsākšanu 660 augsta riska sabiedrībām ar ierobežotu atbildību (SIA), kā arī jau reģistrējis patiesos labuma guvējus (PLG) jeb īstos saimniekus ap 91 000 pašmāju uzņēmumu.

Nepieciešamība zināt uzņēmumu patiesos labuma guvējus nav atsevišķu sadarbības partneru iegriba, šādu nepieciešamību nosaka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums. Tas paredz, ka, veicot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējumu un veidojot iekšējās kontroles sistēmu, ņem vērā vairākus riskus ietekmējošus faktorus. Viens no tiem ir klienta risks, kas piemīt ne tikai klienta juridiskajai formai, īpašnieku struktūrai, bet arī patiesā labuma guvēja saimnieciskajai un personiskajai darbībai. Tāpat arī likums nosaka nepieciešamību izvērtēt valsts vai ģeogrāfisko risku, proti, vai klients vai tā patiesais labuma guvējs nav saistīts ar valsti vai teritoriju, kuras ekonomiskie, sociālie, tiesiskie vai politiskie apstākļi var liecināt par valstij piemītošu augstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas risku.

To, ka Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem nevedas tik labi ar patieso labumu guvēju atklāšanu, kā vajadzētu, rāda ne tikai statistikas dati, to pamanījuši arī ārpus mūsu valsts robežām. "Moneyval" ziņojumā Latvija saņēmusi pietiekami zemu novērtējumu attiecībā uz patieso labuma guvēju noskaidrošanu, atzīstot valsts rīcību patieso labuma guvēju noteikšanā par mazefektīvu. Lai risinātu problēmu, pērn no Uzņēmumu reģistra jau izslēgti 15 tūkstoši komercsabiedrību, bet šogad plānots izslēgt vēl septiņus tūkstošus, jo pastāv risks, ka šādas komercsabiedrības var izmantot noziedzībā, portālam "Delfi" apstiprina galvenā valsts notāre.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!