Patlaban ir pāragri runāt par atbalsta izbeigšanu krīzē skartajiem uzņēmumiem, uzskata LB ekonomists  (1)

Viņš stāstīja, ka, raugoties uz norisēm ekonomikā, līdz ar ierobežojumu daļēju mīkstināšanu virkne uzņēmumu atsāk darbu un apritē atgriežas arī darbinieki. Tomēr viņš uzsvēra, ka Covid-19 pandēmija nav beigusies, saslimstības rādītāji ir augsti un spēkā joprojām ir virkne ierobežojumu, tādējādi daudzi uzņēmumi un darba ņēmēji joprojām ir smagas krīzes skarti.

Ņemot to vērā, Vilerts secināja, ka šis nav īstais brīdis, lai atceltu valsts atbalsta pasākumus. "Par atbalsta pasākumu izbeigšanu jādomā brīdī, kad vīrusa izplatība būs apturēta un vairs nebūs epidemioloģiskie ierobežojumi. Kamēr ir pandēmija, tikmēr atbalsta pasākumi ir jāsaglabā," uzsvēra Latvijas Bankas eksperts.

Tāpat viņš atzina, ka patlaban valsts atbalsta pasākumi - dīkstāves atbalsts, algu subsīdijas un līdzekļi apgrozāmajiem līdzekļiem - "stutē" ekonomisko aktivitāti, tādējādi palīdzot uzņēmumiem un iedzīvotājiem pārvarēt krīzi. Vilerta ieskatā, strauja atteikšanās no atbalsta programmām radīs riskus ekonomikai.

Vienlaikus centrālās bankas eksperts piebilda, ka dīkstāves atbalsts, algu subsīdijas un līdzekļi apgrozāmajiem līdzekļiem ir tikai neliela daļa no valsts sniegtā atbalsta Covid-19 krīzē. Pēc viņa teiktā, finansējums šīm programmām pārsniedz 300 miljonus eiro, kas ir 10% no kopējā valsts atbalsta Covid-19 krīzē, proti, ap trijiem miljardiem eiro.

Latvijas Bankas eksperts pauda skepsi par iespējām pārskatīt atbalsta programmu kritērijus vai nozares, kurām atbalsts būtu vai nebūtu piešķirams. "Diez vai valsts var noteikt, kuras nozares ir krīzes skartas, kuras - nav, jo uzņēmumu darbības specifika atšķiras," pauda Vilerts.

Viņš arī kliedēja bažas par uzņēmumu iespējamu negodprātīgu rīcību, izmantojot valsts atbalsta programmas. Vilerta ieskatā, ja uzņēmuma darbība atgriežas normālos apstākļos, tad tam pieaugs apgrozījums un uzņēmums vairs nevarēs kvalificēties atbalsta instrumentiem. "Šajā situācijā ir labāk, ja kādam iedod vairāk, nekā kādam iedod par maz," pauda eksperts.

Vilerts rezumēja, ka patlaban nav pamata pārtraukt dīkstāves atbalstu, algu subsīdijas un atbalsta piešķiršanu uzņēmumu apgrozāmajiem līdzekļiem, jo katra no šīm atbalsta programmām pilda savu funkciju. "Dīkstāves atbalsts ļauj saglabāt darbavietas, algu subsīdijas ļauj uzņēmumiem turpināt darbu samazinātas slodzes apstākļos, bet ieguldījums uzņēmumu apgrozāmajos līdzekļos palīdz tiem segt fiksētās izmaksas," skaidroja Latvijas Bankas eksperts.

LETA jau vēstīja, ka Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) otrdien valdības sēdē rosināja domāt par valsts atbalsta izbeigšanu Covid-19 krīzē skartajiem uzņēmumiem.

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas priekšlikumu atbalsta pasākumiem Covid-19 krīzē novirzīt vēl papildu 126,5 miljonus eiro. Līdz šim tam bija novirzīti 320 miljoni eiro.

Premjers norādīja, ka patlaban tiek atcelta virkne ierobežojumu, tāpēc ir pienācis laiks izvērtēt, cik daudz un kam turpināt sniegt valsts atbalstu.

Kariņš norādīja uz "anekdotiskiem gadījumiem", kad uzņēmumi ar valsts atbalstu drīzāk palielina savus ieņēmumus.

"Viena lieta ir ieiet sistēmā, uzņēmumi sāk pierast pie šīs sistēmas un plāno savu darbību ap to. Tomēr ir jāsāk domāt, kā iziet no atbalsta - pakāpeniski vai pēkšņi. Valsts nespēs neierobežoti subsidēt mūsu uzņēmējdarbību," uzsvēra Ministru prezidents.

Kariņš aicināja finanšu ministru darba grupā uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam kopā ar uzņēmēju organizācijām diskutēt par ko, kā iziet no valsts atbalsta sistēmas.