Būvnieku noskaņojuma rādītāji ir noslīdējuši zemu, tomēr šis gads nozarei izskatās gana cerīgs, "Delfi Bizness" saka Ekonomikas ministrijas (EM) Būvniecības politikas departamenta direktore Olga Feldmane. Vienlaikus gan viņa atzīst, ka tieši privātmāju būvniecībā, remontdarbu segmentā aktivitāte varētu sabremzēties, savukārt lielie infrastruktūras projekti tiks turpināti.
Pēdējos gados nozare piedzīvo turbulenci – jau Covid-19 pandēmijas laikā, saskaroties ar piegādes ķēžu pārrāvumiem, ar pieprasījuma kāpumu pēc būvmateriāliem it visur pasaulē, būvniecības izmaksas sāka strauji kāpt. Krievijas Ukrainā sāktā kara dēļ industrija zaudēja tradicionālos piegādātājus, materiālu deficīts vēl vairāk pastiprinājās, laiku prasīja jaunu partneru piesaistīšana. Jau pavasarī būvnieki piesauca krīzi nozarē, izmaksām kā raķetēm šaujoties augšup. Tiesa, vēlāk situācija nozarē sāka normalizēties, tirgū tiek runāts par zināmu stabilizāciju būvmateriālu pieejamības un cenu jomā, taču ir spiediens paaugstināt darbaspēka atalgojumu. Lielākās domstarpības saistītas ar to, kurš un cik lielā mērā segs projektu sadārdzinājumu.
Cik liels ir publiskā sektora projektu sadārdzinājums, kas ir sagaidāms 2023. gadā, "Delfi Bizness" iztaujā Olgu Feldmani, kā arī apkopo pašlaik virzītos lielos būvniecības projektus valstī, kuriem ir piesaistīts publiskais finansējums.
