Foto: LETA
Patlaban pārvaldību no valsts puses nodrošina "universālie kareivji" - valsts sekretāri vai viņu palīgi, bet, ieviešot vienoto pārvaldības institūciju, iesaistīto kadru profesionalitāte var tikai uzlaboties, tā uz uzņēmumu pārstāvju paustajām bažām diskusijā par izmaiņām valsts aktīvu pārvaldībā norādīja ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Viņam šķiet, ka šādā veidā ir labākas izredzes veidot vienu kompetences centru. "Ir daudz lielākas izredzes atrast nosacīti piecus, desmit, ar laiku 20 profesionālus pārvaldītājus, kas vismaz pastarpināti realizē vienu pārvaldību valsts interešu jomā, nekā ļoti īsā laikā "pacelt" ministriju vadību līdz līmenim, kad spēj pārvaldīt valsts uzņēmumus kompetenti, vai atrisināt visas problēmas paša uzņēmuma vadībā," teica ministrs.

Viņaprāt, izveidot šādu "īpašo vienību" no labiem pārvaldītājiem un nodrošināt kvalitatīvu pārraudzību un vienotas pārvaldības praksi ir reālāk, nekā to darīt izkaisītā un decentralizētā veidā, kā līdz šim.

Uz pašreizējo valsts kapitāldaļu turētāju pārstāvju nepietiekamo kapacitāti norādīja arī citi diskusijas dalībnieki.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš uzsvēra, ka Latvija ir ļoti maza valsts un arī pārvaldības resursi nav bezizmēra. No efektivitātes, valstij pieejamo resursu viedokļa, viņaprāt, ir saprātīgi zināšanas koncentrēt.

Viņš minēja Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra teikto, ka ir grūti starp visām sanāksmēm paspēt vēl aizskriet uz sapulci kā valsts kapitāldaļu turētāja pārstāvim. "Vai Labklājības ministrija var tikt galā ar akcionāru konfliktiem AS "Latvijas Kuģniecība"? Tā ir neiespējamā misija, tur vajag sava veida zināšanas. Šķiet, ka zināšanas vajadzētu koncentrēt, lai visu efektivizētu," teica Endziņš.

VAS "Latvijas Loto" valdes priekšsēdētāja Maija Kubli arī atzina, ka jūt līdzi kolēģiem ministrijā, jo viņu kapacitāte ir ļoti samazināta un nākuši klāt daudzi jauni uzdevumi. Līdz ar to viņa saprotot, ka valsts sekretāram brīdī, kad jāpieņem valsts budžets, skatīties kapitālsabiedrības detalizēto budžetu, runāt par stratēģiju un daudzām citām lietām ir diezgan problemātiski.

Viņa pauda viedokli, ka Latvijā ir problēma ar pārvaldi, pārvaldes kadriem, un tas ir pieredzēts ne tikai valsts uzņēmumos, bet arī privātajos.

Runājot par uzņēmumu paustajām bažām, cik šāda pārvaldības centralizācija izmaksās, Pavļuts pauda pārliecību, ka, prasmīgi īstenojot reformu, ieguvumi būs lielāki par izdevumiem.

"Ja sniegums no profesionālās komandas ir labs, ja tiešām iekasējam kaut vai daļu no, manuprāt, konservatīvi novērtētā varbūtējā pieauguma no dividendēm, nemaz nerunājot par izraisītajiem efektiem, piemēram, efektīvāku uzņēmumu darbu, mazāk sakropļotu tirgu, tas vairāk nekā daudzkārt samaksās pārvaldītāju komandas rēķinu. Būtu ļoti, ļoti, ļoti slikti jāizpilda reforma, lai tā pati sevi neatmaksātu," vērtēja ministrs.

Viņš pauda pārliecību, ka, daudzmaz jēdzīgi virzoties uz priekšu, efektivitātes ieguvumi būs daudzkārt lielāki nekā izdevumi, ko reforma var radīt.

Diskusijā pārstāvētie uzņēmumi ir vienisprātis, ka valstij ir problēmas ar aktīvu pārvaldību un lielāka centralizācija ir nepieciešama, taču pārvaldībai jābūt profesionālai, politiski neitrālai un tā nedrīkst būt dārga.

EM izstrādājusi Publisko personu komercdarbības koncepciju un Valsts kapitāla daļu pārvaldības koncepciju, kas decembra vidū tika skatītas Ministru kabineta komitejā. Janvāra vidū dokumentus paredzēts apspriest Reformu vadības grupā, bet pēc tam atkal virzīt uz valdību.

Patlaban Latvijā valsts uzņēmumu pārvalde tiek īstenota ar kapitāla daļu turētāja - nozares ministrijas vai kādas citas institūcijas - starpniecību. Latvijā šādas valsts kapitāla daļu turētājas ir 11. EM piedāvā sākotnēji ieviest daļēji centralizētu pārvaldību, kur valsts kapitāla daļas pārvaldīs viena pārvaldības iestāde vai nozares ministrija, nozares politiku izstrādās attiecīgā ministrija, bet finanšu pārskatu iesniegšana būs centralizēta. EM piedāvā valsts kapitāla daļu pārvaldītāju veidot uz Privatizācijas aģentūras bāzes. Ilgtermiņā iecerēts pāriet uz centralizētu pārvaldības modeli.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!