Pēc šā gada 1. jūnija izsniegtās būvatļaujas, kuras saskaņā ar spēkā esošo likumu var sākt pildīt tikai mēnesi pēc izsniegšanas, tomēr plāno "atkausēt" un atļaut būvdarbus sākt no 1.jūlija, trešdien vienojās Saeimas Tautsaimniecības komisija.

Jūnijā stājās spēkā grozījumi Būvniecības likumā, kas paredz – būvdarbus drīkst uzsākt tikai mēnesi pēc būvatļaujas izsniegšanas jeb pēc likumā noteiktā apstrīdēšanas termiņa, pat ja būvatļauju neviens nav apstrīdējis. Tas izraisīja pašvaldību un būvnieku sašutumu, jo izmaiņas negaidīti kavētu vasarā paredzētos būvdarbus.

Komisija nākusi pašvaldībām, ceļu būvētājiem un "Sadales tīklam" pretī, nolemjot steidzamības kārtā virzīt izskatīšanai Saeimā Būvniecības likuma grozījumus, lai novērstu izveidojušos situāciju, ka pavasarī pieņemto Būvniecības likuma grozījumu dēļ šobrīd uz laiku ir "iesaldētas". Komisija ierosina noteikt, ka visas pēc 1. jūnija izsniegtās būvatļaujas drīkst sākt pildīt 1.jūlijā.

Saeimas Juridiskā biroja pārstāvis Edgars Pastars komisijas sēdē skaidroja: "Visas tās būvatļaujas, kas izsniegtas līdz likuma spēkā stāšanās brīdim - 1. jūlijam, būs spēkā no šī datuma."

Viņš prognozē, ka Valsts prezidents Būvniecības likuma grozījumus, kurus plānots pieņemt steidzamības kārtā, varētu izsludināt "apmēram uz Jāņiem".

Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš (RP) portālam "Delfi" skaidroja, ka pēc komisijas atbalstīto Būvniecības likuma grozījumu pieņemšanas īslaicīgi tiks atjaunota līdz 1. jūnijam pastāvējusī situācija un izsniegtās būvatļaujas varēs sākt izpildīt, ja vien tās darbība nebūs apstrīdēta vai pārsūdzēta.

Pēc tam kārtību, kādā realizējamas būvatļaujas, jau varētu regulēt jaunais Būvniecības likums, kura sagatavošanu Tautsaimniecības komisija plāno pabeigt vēl šajā Saeimas sesijā.

"Būvniecības sezona Latvijā ilgst tikai kādus piecus mēnešus, līdz ar to, ja izņemam ārā no šī laika mēnesi un vēl divas nedēļas, tā šogad saīsinātos par ceturtdaļu," komisijas pretimnākošo attieksmi pamato Ozoliņš.

Apzinot, kādu objektu būvniecību varētu apdraudēt būvatļauju "iesaldēšana", atklājies, ka tādēļ varētu iestrēgt vairāk nekā miljonu vērta maģistrālo siltumtrašu rekonstrukcija Jēkabpilī, ielu rekonstrukciju darbi 5 miljonu latu vērtībā, kā arī 23 miljonus latu vērtā daudzfunkcionālā centra "Lielais Dzintars" būvniecība Liepājā.

Ceļu būves nozares pārstāvji, kas piedalījās komisijas sēdē, uzskata, ka "iesaldēšanas" normu nevar attiecināt uz transportbūvēm, jo tā rada nopietnu kaitējumu nozarei, tāpēc mudināja Tautsaimniecības komisiju steidzamības kārtā pārskatīt šo Būvniecības likuma normu.

Pēc ceļu būves ekspertu vērtējuma, jūnijā spēkā stājušās normas dēļ var rasties aptuveni 30 - 45 miljonu latu zaudējumi valsts un pašvaldību budžetu programmu izpildei, palielināsies iespējamo soda sankciju daudzums nozares uzņēmumiem, par vairākiem desmitiem procentu punktu pazemināsies preču un pakalpojumu, kā arī darbaspēka mobilitātei nepieciešamo infrastruktūras pakalpojumu iespējas. Tādēļ ceļu būves nozare sagaida Saeimas deputātu atbalstu, aicina izprast nozares specifiku un pieņemt loģisku lēmumu par likuma piemērošanu transportbūvju celtniecībai.

"Delfi" jau vēstīja, ka pirms dažām dienām Latvijas Pašvaldību savienība un Latvijas Lielo pilsētu asociācija sāka skandināt trauksmes zvanus, jo atklājās, ka pavasarī pieņemto Būvniecības likuma grozījumu dēļ šovasar tieši visaktīvākajā būvniecības sezonā uz pusotru mēnesi tiek apstādināts būvniecības process.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!