Apmēram 270 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju strādā nepilnu darba laiku, saņemot autoratlīdzību vai atalgojumu par nostrādātajām stundām vai strādājot mikrouzņēmumā. Visus šos cilvēkus ietekmējusi nodokļu reforma, kas stājās spēkā jūlijā. To kritizējuši gan darbinieki, gan uzņēmēji, tādēļ skaidrosim, kas ar sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu sistēmu īsti nav kārtībā un kas notiks tālāk. "Delfi Bizness" jautāja sešiem uzņēmumu pārstāvjiem – kas ir mainījies?

Likums "Par valsts sociālo apdrošināšanu" stājās spēkā 2021. gada 1. jūlijā, un tas nosaka, ka darba devējam par katru darbinieku obligāti jāmaksā sociālais nodoklis no minimālās mēnešalgas, kas ir 500 eiro mēnesi. Jā, pat tad, ja darbinieks strādā uz pusslodzi vai ir nodarbināts tikai dažas stundas dienā.

Jauno nosacījumu dēļ uzņēmējiem vairs nav izdevīgi pieņemt darbā cilvēkus uz pusslodzi, jo sociālo maksājumu apmērs ir tikpat liels kā par tiem darbiniekiem, kas strādā pilnu slodzi. Kopš likuma pieņemšanas pagājuši četri mēneši, tādēļ lūkosim, kā uzņēmēji pielāgojušies.

Nostrādināt līdz spēku izsīkumam?


Baibai Circenei pieder neliels uzņēmums – "Sabiles sidrs". Savā saimniecībā viņa vada ābolu sidra ražošanu, kā arī organizē koncertus, kultūras pasākumus un dažādas ekskursijas. Darba ir daudz, bet tas ir sezonāls, attiecīgi arī nestabils un neprognozējams.

"Darbinieku noslodze atkarīga no dažādiem faktoriem – sezonas, gadalaika, pat laikapstākļiem! Kad ir pasūtījumi, tad arī nepieciešams darbaspēks, standarta darba laiks no astoņiem līdz pieciem mums neder," viņa stāsta. "Līdz 1. jūlijam tā arī strādājām. Kad bija darbs, zvanījām cilvēkiem, viņi atbrauca, nostrādāja noteiktās stundas un devās savās darīšanās. Pēc 1. jūlija es nevaru atļauties algot darbiniekus uz pāris stundām, jo nodokļos man jāsamaksā daudz vairāk, nekā viņi faktiski nopelna. Var gadīties arī tā, ka sociālās iemaksas par šādu darbinieku pārsniedz viņa algu. Tas taču ir absurds!"

Baiba cer, ka šo likumu mainīs: "Esmu naiva, vai ne? Viens variants ir trīs darbinieku vietā paturēt tikai vienu un kārtīgi nostrādināt. Otrs variants – visus atlaist un strādāt pašai bez brīvdienām un miega līdz pilnīgam spēku izsīkumam un izdegšanai. Kā man rīkoties? Kuram valdības pārstāvim man šis jautājums jāuzdod?"

"Kā ar mietu pa galvu!"


Tādas pašas izvēles priekšā bija tūrisma uzņēmuma "Prima Tour" īpašnieks Aleksejs Lukjančikovs. Viņš savu uzņēmumu pirms trim gadiem reģistrēja kā mikrouzņēmumu, lai varētu nostāties uz kājām un atsperties tālākai attīstībai. "Bet tad sākās īsts murgs – mikrouzņēmumiem no apgrozījuma jāmaksā 40% nodoklis, jāmaksā arī pilns nodokļu komplekts par katru darbinieku. Izdzīvot nav iespējams, rēķini, kā gribi. Nespēju iztēloties, cik tad jānopelna, lai varētu nomaksāt visus nodokļus, un ar ko jānodarbojas, lai tādu naudas plūsmu mikrorežīmā varētu nodrošināt. Likās, ka 1. jūlijā mums iesit ar mietu pa pieri... Par ekonomisko krīzi tūrisma nozarē arī, lūdzu, neaizmirstiet," saka Aleksejs un atklāj, ka visus oficiāli darbā pieņemtos cilvēkus nācies nekavējoties atlaist.

"Man nebija citas izejas. Uzņēmumā uz nepilnu slodzi pārsvarā strādāja studenti, kas palīdzēja organizēt ekskursijas pa Latviju. Kuram ir labāka dzīve pēc šīm atlaišanām?" sašutis ir Aleksejs. "Tagad visu daru pats, bet viens netieku galā, tāpēc nesen izsludināju vakanci. Meklēju tikai pilnas slodzes darbinieku, citi varianti man nav izdevīgi. Tagad studenti, kam pilna darba diena neder, pie manis vairs nenāks. Kur lai viņi atrod nepilnu slodzi, ko varētu ērti apvienot ar lekcijām?"

Līdzīgā situācijā nonācis arī uzņēmums "Pasta House", un tā īpašnieks Arno Polītis atzīst, ka trīs nepilnas slodzes darbinieku vietā var algot tikai vienu: "Es nespēju šo situāciju ekonomiski pareizi izskaidrot, man ir tikai vidējā izglītība, bet ir pāris acīmredzamu lietu, kas, manuprāt, nav jāskaidro. Kāpēc es nevaru pieņemt darbā cilvēku, kuram maksāju nevis 500, bet 400 eiro, ja mēs abi par to vienojamies? Un kāpēc man par šādu darbinieku jāmaksā nodokļi no 500, nevis 400 eiro? Šī sistēma būtu jāpadara vienkāršāka – mazais bizness, kas nav sasniedzis noteiktu apgrozījumu, ir jāliek mierā! Nosakiet kādu saprātīgu ikmēneša maksājumu, lai viņi varētu izdzīvot. Kad uzņēmums nostājies uz kājām, nodokļus varat paaugstināt."

Atrast papildu darbiņus?


Mazajos uzņēmumos situācija rādās trauksmaina, bet ko iesāks lielāki uzņēmumi? "Kas gan cits mums atliek? Atlaidīsim darbiniekus!" godīgi saka zivju pārstrādes uzņēmuma "Brīvais vilnis" izpilddirektors Māris Trankalis. "Šādu darbinieku nav daudz, pārsvarā tie ir apkopēji un cilvēki, ko piesaistām sezonas darbiem – nopļaut zāli, notīrīt sniegu. Tas taču nav pat pusslodzes darbs, bet gan stundu darbs – pāris stundu dienā, varbūt pat mazāk. Viens ir skaidrs – šādā režīmā strādāt nevarēsim. Ja cilvēka vienīgais darbs ir divas stundas dienā mūsu uzņēmumā, tad mums par viņu jāmaksā tā, it kā viņš te pavadītu astoņas stundas. Kur ir taisnīgums? Loģiski, ka šie darbinieki ir sarūgtināti, ka darba attiecības nāksies pārtraukt. Varbūt vienam pusslodzes darbiniekam varēsim piedāvāt strādāt uz pilnu slodzi, bet visus paturēt nevarēsim."

Uzņēmuma "Saldus maiznieks" valdes loceklis Raivo Blumbergs ironizē: "Kā var nodarbināt ar papildu darbiem, piemēram, apkopēju? Vai arī cilvēku, kurš nodarbojas ar pasūtījumu apstrādi? Jā, arī viņi mūsu uzņēmumā strādā nepilnu slodzi. Varbūt man iet pie augsti kvalificētā speciālista, kurš strādā ar dokumentiem, un teikt: "Zini, tev vēl tualetes jāizmazgā, jo tu taču negribi, ka mēs tevi atlaižam?" Varbūt man jāpierunā apkopēja apgūt dažādas datorprogrammas un pēc uzkopšanas darbiem likt pāris stundu pastrādāt ar papīriem? Godīgi sakot, nezinu, kā par to runāt ar saviem darbiniekiem. Varbūt valdība zina? Tāpēc man nāksies atlaist cilvēkus vai arī meklēt viņiem papildu darāmo."

"Tas nācis nelaikā!"


Blumbergs uzskata, ka valdība atjēgsies un sapratīs, ka likums jāmaina: "Jebkuram saprātīgam cilvēkam, vēl jo vairāk ministram, jāsaprot viena vienkārša lieta – par darbinieku jāmaksā tik daudz nodokļu, cik viņš nopelnījis. Ja darbinieks strādā pusslodzi, kāpēc nodokļi jāmaksā par pilnu slodzi? Kur te ir kaut minimāla loģika? Ja kāds uzskata, ka viss ir godīgi, tad uz sekundi iztēlojieties situāciju – es darbiniekam maksāju bruto algu pilnā apmērā, bet nodokļi jāmaksā viņam pašam. Vai viņš būs ar mieru maksāt nodokļus par astoņām stundām, ja patiesībā strādājis tikai četras? Lūk, arī darba devējiem tas nešķiet godīgi."

"Mums jau tā ir grūti konkurēt Rietumu tirgū," saka Māris Trankalis. "Šāda reforma tikai pasliktina mūsu pozīcijas un konkurētspēju. Izmaksas dramatiski palielinās – gāze, elektrība, benzīns, kokmateriāli, arī nodokļi... Tas viss sadārdzina ražošanas izmaksas, un mēs savu preci nevaram pārdot lētāk par konkurentiem. Es saprotu valsts vadītāju loģiku, kas vēlas iekasēt vairāk nodokļu, bet jāsaprot arī uzņēmēji. Diemžēl ekonomika Latvijā veidota tā, ka cilvēki legālā veidā piepelnīties nevar. Zinu, ka daudzi, kas bija dīkstāvē, strādā citās nozarēs. Pazīstu dziedātāju, kas krīzes laikā sāka cept cepumus, bet cik cepumu viņai jāpārdod, lai varētu samaksāt nodokļus? Viņa nekad nevarēs tik daudz sacept!"

Papildu ienākumu avots reģionos


Uzņēmuma "Brasa" īpašnieks Guntis Āboltiņš-Āboliņš, kas nodarbojas ar pasākumu organizēšanu, atklāj, ka pēc 1. jūlija bija spiests domāt par darbinieku, kas strādāja nepilnu darba dienu, atlaišanu. "Darbs ir dažas stundas nedēļā, kad ir pieteikts pasākums. Tagad nāksies četru darbinieku vietā atstāt tikai vienu. Situācija ir absurda, esmu gatavs saderēt, ka Latvijā netrūkst cilvēku, kuri dažādu iemeslu dēļ nevar vai negrib strādāt pilnu darba dienu. Paskatieties apkārt – ir taču 21. gadsimts un cilvēki paši var izlemt, kad un cik daudz viņi drīkst strādāt. Tāpēc taču visā pasaulē ir ieviesta stundas likme, arī Latvijā, lai varētu samaksāt tiem, kas strādā nepilnu slodzi. Īpaši aktuāla šī tēma ir reģionos."

Baiba Circene apstiprina, ka reģionos nepilnas slodzes darbs ir izplatīta prakse: "Sabilē daudzi tā strādā – uz pusslodzi vai vispār tikai dažas stundas nedēļā, kad ir kāds konkrēts darbiņš. Gadās arī tā, ka mamma pēc bērniņa piedzimšanas strādā pāris dienu nedēļā, bet pārējās pavada mājās ar bērnu. Daudziem ir sava saimniecība ar lopiem, bet brīvdienās parādās iespēja kaut kur piestrādāt. Un kur lai šādi cilvēki tagad liekas? Viņus taču nekur neņems! Dīvaini, ka par šādiem cilvēkiem reģionos neviens nav padomājis. Es labprāt uzaicinātu pie sevis ciemos finanšu ministru – izrādīšu ražotni un izstāstīšu, no kurienes nāk tie nodokļi, ko mēs maksājam."

Kāds ir secinājums?


Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) attiecībā uz jūlija nodokļu reformu nesen izsludināja kampaņu "Kļūdu labojums", aicinot iedzīvotājus iesaistīties un pieprasīt veikt minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu sistēmas kļūdu labojumu. Kā galvenie vaininieki pasludināti finanšu ministrs Jānis Reirs un visi deputāti, kas šo likumprojektu atbalstīja. Kā liecina LTRK aptaujas dati, 94,25% respondentu uzskata, ka likums ir nepārdomāts un tas jāmaina.

LTRK pārstāve Agnese Paegle uzsver, ka nākotnes perspektīvā šai reformai būs dažādas negatīvas sekas. Pirmkārt, ēnu ekonomikas pieaugums – algojot darbinieku uz trim stundām nedēļā, vieglāk būs algu samaksāt aploksnē. Otrkārt, pastāv uzņēmumu bankrota risks, jo izdevumu palielināšanās novedīs pie konkurētspējas samazināšanās eksporta tirgos. Treškārt, var pieaugt bezdarba līmenis.
Kopš reformas pagājuši četri mēneši, un darba tirgū nav manāms bezdarba pieaugums. Acīmredzot pagaidām darba devēji šo paaugstināto nodokļu slogu cenšas risināt cilvēciski, piemeklējot variantus, kas apmierinātu abas puses. Tomēr, ja situācija pasliktināsies, attiecībās starp darba devēju un darba ņēmēju virsroku ņems pragmatisks aprēķins.

Jau iepriekš rakstījām, ka, atbildot uz žurnālistu jautājumu par kārtējām nozaru pārstāvju paustajām bažām par izmaiņām sociālo iemaksu kārtībā, Kariņš atgādināja, ka "šīs nodokļu izmaiņas ir nepieciešamas, un tajā skaitā, lai nodrošinātu, ka visi Latvijā strādājošie ir sociāli apdrošināti".

Lasi vēl
 
Lūdzu, novērtē nupat lasīto rakstu!
Neesmu apmierināts/-a Esmu ļoti apmierināts/-a

Raksti, kas tevi varētu interesēt:

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form