Pēc pārsteidzošā rekordjūlija ražošanā atkal ieskanas piesardzīgas notis
Foto: LETA

2020. gada jūlijā, salīdzinot ar 2019. gada jūliju, apstrādes rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 1,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Līdz ar to apstrādes rūpniecība jūlijā sasniegusi šī gada labāko rezultātu. Vienlaikus ekonomisti norāda uz nenoteiktību, kas sāk straujāk pieaugt, tā var ietekmēt gan pieprasījumu pēc rūpnieciskās produkcijas, gan pašu ražošanu ar dīkstāvēm, karantīnām, piegāžu pārrāvumiem un citiem apgrūtinājumiem. Tomēr ir pamats domāt, ka šoreiz velns nebūs tik melns, kā to mālējām pavasarī. Šoreiz pasaule tam ir vairāk gatava.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Šis ir galējību gads Latvijas ekonomikā. Apstrādes rūpniecība ir salīdzinoši stabila nozare, taču arī tā "ražo" skaitļus, kas liek plati ieplesties acīm. Tās pieaugums jūlijā pret jūniju par 4,1% ir viens no visu laiku straujākajiem kāpumiem mēneša griezumā. Tas palīdzēja nozarei izkāpt no mīnusu zonas. Ražošana gada griezumā jūlijā pieauga par 1,8%. Augustā gaidāma tālāka nozares rādītāju uzlabošanās, arī septembra prognoze vēl ir laba. Taču pār gada atlikušajiem mēnešiem jau klājas šaubu ēna, rūpniecības gadījumā tā gan nav ļoti drūma, lielākas bažas ir par dažām pakalpojumu nozarēm," uzskata bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

"Virkne ražošanas nozaru spēja atgriezties pie izaugsmes pret iepriekšējo gadu. Tomēr nozīmīgākais devums kopējā sniegumā, par galvastiesu lielāks nekā citās nozarēs, bija apstrādes rūpniecības lielākajam spēlētājam – koksnes produktu ražošanai (neskaitot mēbeles) –, kur izlaides apjomi palielinājās sen neredzētā tempā, proti, par 12,5% pret iepriekšējo gadu. Straujo kāpumu var daļēji skaidrot ar zemāku līmeni pērn, tomēr arī kopumā jūlijā saražotās produkcijas apjoms, ņemot vērā sezonalitāti, bija augstākais kopš 2019. gada sākuma. Kopējo sniegumu augšup cēla arī mēbeļu ražotāji (izlaide +10,5%). Pavasara mēnešos slēgto "dari pats" veikalu atvēršana tirdzniecības partnervalstīs, kā arī Eiropā augošais mēbeļu pieprasījums sekmēja šo nozaru sniegumu. Iedzīvotājiem vairāk laika pavadot mājās un pieaugot pieprasījumam pēc digitālajiem risinājumiem, palielinājās arī datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana," teic "Swedbank" vecākā ekonomiste Agnese Buceniece.

"Joprojām stabili pieaug arī ķīmiskās rūpniecības apjomi (+13,7%), ko ietekmē dezinfekcijas līdzekļu pieprasījuma pieaugums. Pieauga arī iekārtu un mehānismu (+11,9%), mēbeļu (+10,5%) un elektrisko iekārtu (+6,6%) apakšnozaru ražošanas apjomi. Savukārt negatīvi apstrādes rūpniecības attīstību jūlijā gada griezumā ietekmēja gatavo metālizstrādājumu (-15,5%) un – saistībā ar situāciju Eiropas autobūvē – automobiļu un piekabju ražošanas apjomu kritums (-16,6%). Covid-19 izraisītās krīzes dēļ šajās nozarēs ražošanas apjomi sarūk jau no aprīļa. Nelieli samazinājumi bija arī tekstilizstrādājumu un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā," norāda Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta analītiķis Edmunds Gergelevičs. Kopumā gada septiņos mēnešos apstrādes rūpniecības produkcijas apjomi bija par 3,4% mazāki nekā pirms gada (pēc neizlīdzinātiem datiem).

Lūkojoties uz tuvāko mēnešu iespējamo rūpniecības sniegumu, Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska teic, ka rūpnieku noskaņojumā iezīmējas tāda kā saminstināšanās. Pēc iepriekšējo mēnešu optimisma uzplaukuma – augustā niecīgi, bet tomēr tas ir pasliktinājies. Un nav jau arī brīnums, visticamāk, tas ir tikai pirmais aizmetnis jauniem izaicinājumiem.

"Arī Eiropā virkne dažādu uzņēmumu noskaņojuma rādītāju augustā ir nedaudz pasliktinājusies. Tas viss liek domāt, ka straujš izaugsmes turpinājums rūpniecībā tuvākajos mēnešos ir maz ticams, un tālāka izaugsme būs atkarīga gan no panākumiem cīņā ar Covid-19, gan no valstu ekonomikas atbalstu programmu efektivitātes," rezumē bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Luminor Apstrādes rūpniecība Centrālās statistikas pārvalde Citadele Eiropas Komisija Ekonomikas ministrija Iekšzemes kopprodukts (IKP) Latvijas Banka Swedbank
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form