Pēc pieciem - septiņiem gadiem Getliņu atkritumu poligons būs pilns
Foto: LETA

Pēc pieciem septiņiem gadiem Getliņu atkritumu poligons būs pilns, tāpēc jāsāk domāt, kā turpmāk notiks atkritumu savākšana Rīgas reģionā, intervijā aģentūrai LETA sacīja poligona apsaimniekotāja "Getliņi EKO" valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns.

"Tālāk ir trīs varianti. Viens ir esošā poligona paplašināšana, kam es īsti neredzu iespējas, jo mums apkārt ir vai nu iedzīvotāji, vai ceļi, vai saimniecības. Arī blakus esošais purvs pieder privātam īpašniekam. Otrs variants ir meklēt citu vietu Pierīgā. Taču mēs jau visi skaidri iedomājamies, ka diezin vai kaut kur iedzīvotāji būs laimīgi par tādu kaimiņu kā atkritumu poligons. Turklāt tad tam ir jābūt pietiekami tuvu pilsētai, lai milzīgas izmaksas neveidotu atkritumu transportēšana. Trešais un, pēc manām domām, optimālākais variants ir atkritumu dedzināšana," pauda Stirāns.

Viņš norādīja, ka šajā variantā poligons paliktu kā vieta, kurā deponē pelnus, kuri veido vien 10% no atkritumu apmēra. Vienlaikus tiktu saražots siltums, kuru var pārdot tālāk iedzīvotājiem.

"Tā ir ilgtermiņa attīstība, un pasaule iet šo ceļu. Kopumā Latvijā būtu vajadzīgas trīs atkritumu dedzināšanas rūpnīcas - Latgalē, Kurzemē un Rīgā, kur būtu vajadzīga liela rūpnīca. Tad Getliņu poligonā vietas pietiks arī mūsu bērnu atkritumiem. Jau pašlaik mums nav vietas un mēs pārrokam veco atkritumu kalnu, lai atbrīvotu vietu jauniem atkritumiem. Vairāk brīvas vietas nav," uzsvēra Stirāns.

Viņš arī noraidīja argumentu, ka tad rastos ļoti liels izmešu apmērs, jo modernās atkritumu dedzināšanas rūpnīcās 30% veido gaisa filtri.

"Šajā ziņā ļoti pareiza ir valsts politika attiecībā uz dabas resursu nodokli. Ja kādreiz tas bija septiņi eiro, tad nākamgad tas sasniegs jau 50 eiro par tonnu sadzīves atkritumu, kuri tiek noglabāti poligonos. Es domāju, ka tas augs arī turpmāk. Ar šādu nodokļa apjomu jau ir ekonomiski izdevīgi atkritumus dedzināt, jo siltums un elektrība, ko var saražot, dedzinot atkritumus, sedz labi ja pusi no izmaksām. Taču, ja es tonnu atkritumu noglabāju poligonā, tad es nodoklī samaksāju 50 eiro. Ja es tonnu atkritumu atvedu sadedzināšanai, tad poligonā tiek noglabāti tikai 10% no šī apjoma, un nodoklī par poligonu pienākas pieci eiro, bet 45 eiro paliek sistēmas uzturēšanai. Tādēļ dabas resursa nodokļa likme 50 eiro ir tā robeža, kad atkritumus dedzināt kļūst ekonomiski izdevīgi. Līdz šim tas tā nebija," stāstīja Stirāns.

Tāpat viņš pauda cerību, ka augustā tiks apstiprināts bioloģisko atkritumu pārstrādes rūpnīcas projekts, lai pusotra gada laikā tā tiktu uzcelta un sāktu darboties. Tas ir arī ļoti svarīgi, lai Latvija spētu izpildīt Eiropas Savienības prasības par atkritumu pārstrādes limitiem. "Latvijai līdz 2020. gadam ir jāpārstrādā 65% no 1995. gada atkritumu apmēra. Ja līdz 2020. gadam rūpnīca nesāks darboties, valsts dienā maksās vairāk nekā 400 000 eiro sodu," brīdināja Stirāns.

Pašlaik plānots, ka rūpnīcā gadā tiks pārstrādāti 130 000 tonnu bioloģisko atkritumu, no kuriem radīsies 100 000 tonnu tehniskā komposta. Taču, pēc Stirāna teiktā, tādēļ ir jāmaina arī likumdošana un, piemēram, tāpat kā Vācijā jānosaka, ka autoceļu apmaļu apzaļumošanai drīkst rīkot tikai "zaļos" iepirkumus un izmantot tehnisko kompostu, kurš rodas pēc atkritumu pārstrādes.

"Kartupeļus šajā kompostā audzēt īsti nevajag, jo tāpat tur būs atrodamas kaut kādas stikla, plēves vai metāla daļiņas, tomēr zāle tajā aug. Tādēļ mums ir ne tikai jāuzbūvē šī rūpnīca, bet jāsakārto arī likumi, jo pašlaik nekur nemaz nav paredzēts, kas tas tehniskais komposts tāds vispār ir, kā arī jāveido nosacījumi, lai šis produkts kādam būtu arī vajadzīgs. Galu galā Latvija nav klinšainā Zviedrija, un mēs ļoti viegli varam tikt arī pie labas melnzemes. Tādēļ jārada nosacījumi, lai šī otrreizējā izejviela būtu pieprasīta, būtu, kur to likt," pauda "Getliņi EKO" vadītājs.

"Getliņi EKO" nodarbojas ar Baltijas lielākā atkritumu poligona "Getliņi" apsaimniekošanu Stopiņu novadā un īsteno lielāko vides aizsardzības projektu Baltijas valstīs. Kompānija "Getliņi EKO" reģistrēta 1997. gadā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 5,995 miljoni eiro. Uzņēmums pieder Stopiņu novada domei (2,08%) un Rīgas domei (97,92%).

Source

LETA
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form