2020. gada jūnijā, salīdzinot ar 2019. gada jūniju, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 4,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās. Ekonomisti norāda, ka pēc trīs mēnešu pārtraukuma jūnijā mazumtirdzniecībā ir atgriezies pieaugums, tomēr šis kāpums vēl nespēj pilnībā kompensēt pandēmijas krīzes radītos zaudējumus nozarē.
"Lai gan Covid-19 pandēmija joprojām turpina ietekmēt lielāko daļu ekonomikas nozares, mazumtirdzniecības nozarē vērojamas pozitīvas tendences. Jūnijā mazumtirdzniecības apgrozījuma tempi bija par 5% lielāki nekā 2019. gada jūnijā. Tas bija pirmais kāpums pēc mazumtirdzniecības apgrozījuma krituma iepriekšējos trijos mēnešos," norāda Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vecākā eksperte Vita Skuja.
"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis lēš, ka, jūnijā, sekojot ierobežojumu atvieglojumiem, ļoti strauji atguvās iedzīvotāju mobilitāte, kas ļāva arī atdzīvināt tēriņus. Mazumtirdzniecība varētu būt viena no nozarēm, kur atgūšanās būs noritējusi visstraujāk.
"Visbūtiskākais uzlabojums bija vērojams nepārtikas preču (neieskaitot auto degvielu) tirdzniecības vietu pārdošanas apjomu dinamikā, ko vīrusa krīze ietekmēja vissmagāk. Pēc trīs mēnešu krituma šī mazumtirdzniecības joma atgriezās pie 3,3% pieauguma. Pārtikas veikali jūnijā pārdošanas apjomu pieauguma tempu spēja kāpināt līdz 5%. Arī auto degvielas mazumtirdzniecības apjomi jūnijā uzrādīja straujāku kāpumu (+7,2%)," atzīmē "Swedbank" vecākā ekonomiste Agnese Buceniece.
Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula teic, ka mazumtirdzniecības dinamiskums saglabājas ne vien tādā izpratnē, ka turpinās tirdzniecības vietu izbūve un ienāk jauni tirgus dalībnieki, bet izpaužas arī citās formās. Vietumis ar neapbruņotu aci redzams, ka atsevišķu mazumtirgotāju agrāk aizņemtās platības nu ir tukšas vai tajās saimnieko citi komersanti. Tāpat 2. ceturkšņa laikā piedzīvoti arī īslaicīgi fenomeni. Daļa minējumu par to, cik paliekošs būs attālinātais darbs un tiešsaistes tirdzniecība, sāk atrisināties. Proti, ne vien maija, bet nu jau arī jūnija datos var redzēt, ka interneta tirdzniecībā un tirdzniecībā ar pasta starpniecību tālāka uzplaukuma kopš aprīļa vairs nav: paplašinoties iespējām iepirkties klātienē, iedzīvotāji daļēji atgriezušies pie ierastajiem iepirkšanās paradumiem, lai gan attālinātās tirdzniecības apjoms vēl saglabājas augstāks nekā 1. ceturksnī.
Latvijas Bankas dati rāda, ka visa 2020. gada laikā ir samazinājies mājsaimniecībām izsniegto patēriņa kredītu apjoms, un jo īpaši dziļi kritumi reģistrēti tieši Covid-19 krīzes "pīķa" mēnešos. Tā, piemēram, aprīlī no jauna izsniegto patēriņa kredītu apjoms gada griezumā saruka par 62% un maijā – par 48,4%. Turklāt mājsaimniecību noguldījumi jūnijā turpināja pieaugt līdzīgā tempā kā iepriekšējos divos mēnešos – par 10%. Finanšu ministrijā norāda, ka šie dati liecina, ka apgrozībā esošo līdzekļu apjoms šobrīd varētu būt augstāks, taču Covid-19 radītās sekas ir ietekmējušas patērētāju paradumus un iedzīvotāju finansiālo situāciju, kā rezultātā patērētāji pašlaik ir piesardzīgi savos tēriņos.
FM: Jūnijā pieauga gan pārtikas, gan nepārtikas preču mazumtirdzniecība
Latvijas mazumtirdzniecības nozarē pēc apgrozījuma krituma šā gada martā, aprīlī un maijā, ko noteica Covid-19 krīze, jūnijā tika reģistrēta salīdzinoši spēcīga izaugsme. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, salīdzinot ar iepriekšējā gada jūniju, tirdzniecības apjomi salīdzināmās cenās palielinājās par 4,6%. Tā kā šā gada 10. jūnijā beidzās valstī noteiktā ārkārtējā situācija, tika atvieglota vai atcelta liela daļa ar Covid-19 izplatības samazināšanu noteikto ierobežojumu, tādējādi pozitīvi ietekmējot ekonomisko procesu norisi, tajā skaitā tirdzniecības nozares aktivitāti Latvijā.
Ņemot vērā svārstīgās apgrozījuma pārmaiņas, kas šā gada pirmajā pusē reģistrētas mazumtirdzniecībā, pusgadā kopumā nozare saglabājusi iepriekšējā gada līmeni, apgrozījumam palielinoties par 0,3%. Jāatzīmē, ka citās Eiropas Savienības (ES) valstīs mazumtirdzniecības rezultāti Covid-19 krīzes iespaidā bija ievērojami sliktāki. Piemēram, aprīlī, kad tirdzniecības apjomi Latvijā bija sarukuši par 8,9%, ES-27 šis kritums bija divreiz straujāks, savukārt maijā, mazumtirdzniecības apgrozījumam Latvijā samazinoties par 0,4%, ES-27 kritums veidoja 4,2%. Dati par tirdzniecības rezultātiem jūnijā ir pieejami tikai nelielam valstu skaitam, taču arī šie ierobežotie dati liecina par pakāpenisku tirdzniecības atgūšanos ES dalībvalstīs, piemēram, Lietuvā mazumtirdzniecības apgrozījums jūnijā bija palielinājies nedaudz straujāk nekā Latvijā – par 5,1%.
2020. gada jūnijā mazumtirdzniecības pieaugumu Latvijā noteica gan pārtikas, gan nepārtikas, tai skaitā autodegvielas, pārdošanas apjomu kāpums. Mazumtirdzniecības apjomi pārtikas veikalos šā gada jūnijā, salīdzinot ar pērnā gada jūniju, palielinājās par 5%, kā rezultātā pusgadā kopā tirdzniecība pārtikas veikalos gada griezumā bija palielinājusies par 2,9%.
Straujāku pieaugumu jūnijā uzrādīja auto degvielas mazumtirdzniecība – tās pārdošanas apjomi bija par 7,2% augstāki nekā pirms gada. Pēdējo mēnešu laikā degvielas tirdzniecības dinamiku no vienas puses pozitīvi ietekmēja krītošās naftas cenas pasaules tirgos, kas atspoguļojās zemākās degvielas cenās arī vietējā tirgū – jūnijā vidējā degvielas cena Latvijas degvielas uzpildes stacijās bija par 16% zemāka nekā pirms gada. Taču no otras puses degvielas patēriņu ierobežoja zemāks pieprasījums saistībā ar Covid-19 ierobežojumiem, kuru rezultātā tika ietekmēta iedzīvotāju pārvietošanās nepieciešamība. Līdz ar to 2020. gada sešos mēnešos kopā degvielas tirdzniecības apjomi palielinājās mēreni – par 1,3%.
Pārējo nepārtikas preču, atskaitot degvielu, mazumtirdzniecības apjomi jūnijā pieauga par 3,3%. Straujākos pārdošanas apjomu kāpumus nepārtikas preču grupā uzrādīja sporta preču un spēļu tirdzniecība (+38,4% gada griezumā), mājsaimniecības elektropreču tirdzniecība (+36%), kultūras preču un atpūtai paredzēto preču tirdzniecība (+27,7%). Apgrozījuma kāpums reģistrēts arī citās nepārtikas preču grupās, tai skaitā turpināja pieaugt e-tirdzniecības apjomi, pēc strauja krituma iepriekšējos trīs mēnešos jūnijā izaugsmi uzrādīja apģērbu un apavu mazumtirdzniecība. Spēcīgs pieaugums jūnijā reģistrēts farmaceitisko un medicīnisko piederumu mazumtirdzniecībā.
Toties apgrozījums turpināja sarukt ar būvniecību saistīto produktu tirdzniecībā, jūnijā metālizstrādājumu, krāsu un stikla mazumtirdzniecībai samazinoties par 2,9%. Kritums turpinājās arī informācijas un komunikācijas tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecībā, kā arī lietotu preču mazumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā stendos un tirgos. Jāatzīmē, ka tirdzniecības apjomu sarukums šajās produktu grupās jūnijā bija vājāks nekā iepriekšējos mēnešos, tādējādi ekonomiskajai un epidemioloģiskajai situācijai Latvijā turpinot uzlaboties, nākamajos mēnešos arī šajās preču grupās, iespējams, atjaunosies izaugsme. Tikmēr 2020. gada pirmajā pusgadā visu nepārtikas preču, izņemot degvielu, tirdzniecība bija par 2,3% zemāka nekā atbilstošā laika periodā pirms gada.
Latvijas Bankas dati rāda, ka visa 2020. gada laikā ir samazinājies mājsaimniecībām izsniegto patēriņa kredītu apjoms, un jo īpaši dziļi kritumi reģistrēti tieši Covid-19 krīzes "pīķa" mēnešos. Tā, piemēram, aprīlī no jauna izsniegto patēriņa kredītu apjoms gada griezumā saruka par 62% un maijā – par 48,4%. Turklāt mājsaimniecību noguldījumi jūnijā turpināja pieaugt līdzīgā tempā kā iepriekšējos divos mēnešos – par 10%. Šie dati liecina, ka apgrozībā esošo līdzekļu apjoms šobrīd varētu būt augstāks, taču Covid-19 radītās sekas ir ietekmējušas patērētāju paradumus un iedzīvotāju finansiālo situāciju, kā rezultātā patērētāji pašlaik ir piesardzīgi savos tēriņos.
Agnese Buceniece: Vai mazumtirdzniecība jau vesela?
Pēc trīs mēnešu pārtraukuma, kuru laikā ar vīrusa ierobežošanu saistītie pasākumi un piesardzība atturēja iedzīvotājos no iepirkšanās, kas mazumtirgotājiem nozīmēja zaudējumus, jūnijā mazumtirdzniecībā atgriezās pieaugums. Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās rāda, ka mazumtirgotāju pārdošanas apjomi jūnijā palielinājās par 4,6%, salīdzinot ar iepriekšējā gada jūniju. Tas ir divreiz straujāk nekā pērn kopumā, tomēr šis kāpums vēl nespēja pilnībā kompensēt pandēmijas krīzes radītos zaudējumus nozarē.
Visbūtiskākais uzlabojums bija vērojams nepārtikas preču (neieskaitot auto degvielu) tirdzniecības vietu pārdošanas apjomu dinamikā, ko vīrusa krīze ietekmēja vissmagāk. Pēc trīs mēnešu krituma šī mazumtirdzniecības joma atgriezās pie 3,3% pieauguma. Pārtikas veikali jūnijā pārdošanas apjomu pieauguma tempu spēja kāpināt līdz 5%. Arī auto degvielas mazumtirdzniecības apjomi jūnijā uzrādīja straujāku kāpumu (+7,2%).
Mazumtirdzniecības snieguma uzlabošanos jūnijā veicināja lielāka iedzīvotāju mobilitāte un noskaņojuma uzlabošanās līdz ar ierobežojošo mēru mīkstināšanu. Turklāt iedzīvotāji steidza veikt daļu ārkārtējās situācijas laikā atlikto pirkumu, piemēram, iegādājoties apģērbu un apavus. Šo preču tirgotāji, kas ārkārtējās situācijas mēnešos pieredzēja turpat 30-60% kritumu, salīdzinot ar to pašu periodu gadu iepriekš, jūnijā beidzot ieraudzīja mazu plusu. Savukārt tas, ka šogad iedzīvotāji biežāk, nekā ierasts, vasaras atvaļinājumu pavada Latvijā, sekmēja atpūtai paredzēto preču pārdošanu (+38%). Kāpums pārdošanas apjomos internetā un pa pastu gan kļuva ievērojami mērenāks, kas, iespējams, norāda uz to, ka iepirkšanās paradumi tik viegli nemainās.
Lai gan praktiski visos mazumtirdzniecības segmentos bija vērojams uzlabojums, tomēr no mīnusiem pret iepriekšējo gadu izlīst joprojām neizdevās vairāk nekā pusei mazumtirdzniecības segmentu, tai skaitā tirgotājiem stendos un tirgos, mājas tekstila un mēbeļu veikaliem, lietotu preču pārdevējiem, dārzkopības un zoopreču tirdzniecības vietām un specializētajiem pārtikas/dzērienu tirgotājiem.
Gaidāms, ka tuvākajos mēnešos mazumtirdzniecības nozarei kopumā izdosies noturēties pie plusiem. "Google" mobilitātes pētījums rāda, ka sabiedrības mobilitāte vēl nedaudz uzlabojās jūlijā un atsevišķos gadījumos tā jau bija pielīdzināma situācijai pirms krīzes. Iedzīvotāji biežāk apmeklēja veikalus, restorānus un muzejus un biežāk izmantoja sabiedrisko transportu. Arī "Swedbank" dati rāda, ka karšu pirkumu apgrozījums jūlija pirmajās trīs nedēļās uzrādīja vēl nedaudz labāku sniegumu nekā jūnijā. Tomēr ļoti ievērojamu snieguma uzlabošanos, visticamāk, nevaram gaidīt, jo ekonomikas atveseļošanās ir ļoti nevienmērīga pa nozarēm un atkarīga no epidemioloģiskas situācijas attīstības gan Latvijā, gan pasaulē. Daļa iedzīvotāju ir zaudējusi vai vēl zaudēs darbu un/vai pieredzēs ienākumu samazināšanos. Arī atlikto pirkumu efekts turpmākajos mēnešos mazināsies, ierobežojot pieprasījuma kāpumu. Tomēr ekonomikā kopumā mazumtirdzniecība ir viena no tām nozarēm, kas visātrāk atveseļojas no pandēmijas trieciena.
Dainis Gašpuitis: Pašreizējie apstākļi stimulē mazumtirdzniecības izaugsmi
Jūnijā mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 4,6%. Pārtikas preču mazumtirdzniecība pieauga par 5%, nepārtikas, neieskaitot autodegvielu, par 3,3%, autodegvielas par 7,2%. Būtisks apgrozījuma kāpums bija elektroierīču (+36%), kultūras preču un atpūtai paredzēto preču (+27,7%) un farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā (+16,3%). Vislielākais apgrozījuma kritums bija mazumtirdzniecībā stendos un tirgos (-25,5%).
Jūnijā, sekojot ierobežojumu atvieglojumiem, ļoti strauji atguvās iedzīvotāju mobilitāte, kas ļāva arī atdzīvināt tēriņus. Mazumtirdzniecība varētu būt viena no nozarēm, kur atgūšanās būs noritējusi visstraujāk. No vienas puses, tik strauja atgūšanās un jau iepriekšējā gada līmeņa pārsniegšana pārsteidz, jo notikusi par spīti augstajai nenoteiktībai, bezdarba pieaugumam un vājajam noskaņojumam. Pieauga uzkrājumu līmenis un izpalika arī daudzie tūristu pūļi. Tāpat daudzviet tirdzniecības vietās saglabājās dažādi ierobežojumi. No otras puses, skaidrojums ir, ka esošais kāpums ir noticis uz citu nozaru rēķina. Un līdzīgas tendences vērojamas arī citviet pasaulē. Respektīvi, daudzās patēriņa iespējas kā ceļošana, izklaide utt. nebija pieejamas vai bija ierobežotas, tādēļ tēriņi pārvirzījās mazumtirdzniecībā. Šajā laikā pastiprinājās e-vides izaugsme. Taču tas joprojām vel maz ietekmē kopējos apjomus, jo tās īpatsvars joprojām ir niecīgs. Kritiskākie punkti ir vāji attīstītā e-komercijas vide. Saglabājoties pašreizējiem apstākļiem, visticamāk, mazumtirdzniecības izaugsme turpināsies. Uz rudens pusi kāpums varētu nedaudz pierimt, jo par sevi atgādinās nenoteiktība un vājais noskaņojums, īpaši, ja nāksies atkal ierobežojumus pastiprināt.
Daina Paula: Mazumtirdzniecība piepūš vaigus un atgūst iekavēto
Mazumtirdzniecība ir viena no jomām, kas šā gada 2. ceturksnī attīstījās neviendabīgi, piedzīvojot gan minimālisma iezīmes, gan renesansi. Minimālismu šeit gribētos attiecināt uz laika periodu, kad tirdzniecības centros nedēļas nogalēs un svētku dienās bija atvērta vien pirmās nepieciešamības preču tirdzniecība, vienlaikus patērētāju noskaņojuma līmenis bija zems, bet nenoteiktība par tālāko epidēmijas attīstību un ar to saistītajām ekonomiskās aktivitātes iespējām – augsta. Savukārt noteiktu atdzimšanu jeb renesansi nozarē iezīmē Centrālās statistikas pārvaldes publicētie maija un nu jau arī jūnija mazumtirdzniecības dati, kuros redzams, ka mazumtirdzniecības apgrozījuma līmenis pamazām pietuvojas tam, kāds bija vērojams pirms Covid‑19 krīzes. Atjaunojoties aktivitātei nozarē, tā saglabājusi arī dinamiskumu.
Saskaņā ar CSP datiem jūnijā mazumtirdzniecības apgrozījums salīdzināmās cenās (izlīdzināti dati) auga par 4,6% gan salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, gan salīdzinājumā ar 2019. gada jūniju, tādējādi turpinot strauji tuvoties februāra apgrozījuma apjomam, kas bija augstākais līmenis kopš pērnā gada sākuma (skat. attēlu). Tomēr runāt par atgriešanos pie noturīgas kāpuma tendences vēl būtu nedaudz par agru. Nepieciešamība pēc paaugstinātas piesardzības Covid-19 dēļ saglabājas un var ietekmēt tēriņu paradumus. Noteiktu piesardzību jūnijā varam vērot, piemēram, ar mājokli saistītu preču mazumtirdzniecībā, kamēr sezona diktējusi nepieciešamību un šķietami nokavētais atgūts apģērbu tirdzniecībā. To, vai atvaļinājumu braucienos neiztērētie līdzekļi vēl tikai tiks pastiprināti ieguldīti mājokļa uzlabošanā un remontdarbos, iespējams, varēsim redzēt jūlija un augusta datos.
Mazumtirdzniecības dinamiskums saglabājas ne vien tādā izpratnē, ka turpinās tirdzniecības vietu izbūve un ienāk jauni tirgus dalībnieki, bet izpaužas arī citās formās. Vietumis ar neapbruņotu aci redzams, ka atsevišķu mazumtirgotāju agrāk aizņemtās platības nu ir tukšas vai tajās saimnieko citi komersanti. Tāpat 2. ceturkšņa laikā piedzīvoti arī īslaicīgi fenomeni. Daļa minējumu par to, cik paliekošs būs attālinātais darbs un tiešsaistes tirdzniecība, sāk atrisināties. Proti, ne vien maija, bet nu jau arī jūnija datos redzam, ka interneta tirdzniecībā un tirdzniecībā ar pasta starpniecību tālāka uzplaukuma kopš aprīļa vairs nav: paplašinoties iespējām iepirkties klātienē, iedzīvotāji daļēji atgriezušies pie ierastajiem iepirkšanās paradumiem, lai gan attālinātās tirdzniecības apjoms vēl saglabājas augstāks nekā 1. ceturksnī.
Vita Skuja: Jūnijā mazumtirdzniecības apgrozījums atsāka pieaugt
Lai gan Covid-19 pandēmija joprojām turpina ietekmēt lielāko daļu ekonomikas nozares, mazumtirdzniecības nozarē vērojamas pozitīvas tendences. Jūnijā mazumtirdzniecības apgrozījuma tempi bija par 5% lielāki nekā 2019. gada jūnijā (neizlīdzināti dati salīdzināmajās cenās). Tas bija pirmais kāpums pēc mazumtirdzniecības apgrozījuma krituma iepriekšējos trijos mēnešos.
Šī gada pirmajā pusgadā mazumtirdzniecības apgrozījums bija līdzīgs kā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā un tikai par 0,4% pārsniedza 2019. gada attiecīgā perioda rādītāju.
Jūnijs ir pirmais mēnesis pēc Covid-19 pandēmijas uzliesmojuma, kad atsāka pieaugt arī nepārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījums. Pozitīvās tendences lielā mērā ir saistītas ar dažādu ar pandēmiju saistītu ierobežojumu atcelšanu un tirdzniecības centru darbības atjaunošanu.
2020. gada jūnijā nepārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 5,3%, salīdzinot ar pagājušā gada jūniju. Visstraujāk pieauga sporta preču un spēļu mazumtirdzniecība, kā arī mājsaimniecības elektropreču tirdzniecība. Iedzīvotāji vairāk pirka arī farmaceitiskās un medicīnas preces.
Mīkstinot un/vai atceļot ierobežojumus rīkot dažādus kultūras pasākumus, pieauga arī kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecība. Pēc ievērojama sarukuma iepriekšējos trīs mēnešos (sarukums vairāk par pusi), jūnijā pieauga arī apģērbu un apavu mazumtirdzniecība. Saruka tekstilizstrādājumu un cita veida mājsaimniecības piederumu mazumtirdzniecība, kā arī grāmatu, avīžu, kancelejas piederumu, audio un video ierakstu mazumtirdzniecība. Saruka arī ziedu, augu, sēklu, mēslošanas līdzekļu, istabas dzīvnieku un to barības mazumtirdzniecība.
Sadalījumā pa tirdzniecības vietām, līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos, visstraujāk pieauga mazumtirdzniecība ārpus veikaliem, stendiem un tirgiem un tirdzniecība pa pastu vai Interneta veikalos. Visās pārējās kategorijās bija vērojams sarukums.
Pārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījums jūnijā bija par 3,6% lielāks nekā iepriekšējā gada jūnijā. Ierobežojumiem mazinoties, cilvēki ir atgriezušies pie iepriekšējiem iepirkšanās paradumiem un biežāk dodas iepirkties, kā arī mazāk veido pārtikas krājumus. Paredzams, ka arī turpmākajos mēnešos pārtikas mazumtirdzniecības apgrozījums pieaugs, tomēr domājams, ka ne tik straujos tempos kā pirms pandēmijas.
Degvielas mazumtirdzniecības apgrozījums joprojām raksturojams kā svārstīgs. Jūnijā degvielas mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga un bija par 7,3% augstāks nekā iepriekšējā gada jūnijā.
Turpmākā situācija mazumtirdzniecības nozarē joprojām būs atkarīga no tā, cik veiksmīgi arī turpmāk izdosies ierobežot Covid-19 izplatību un vai sagaidāms jauns vīrusa uzliesmojums. Lai gan iedzīvotāji palēnām atgriežas pie ierastajiem iepirkšanās paradumiem, tomēr lēmumi par lielākiem pirkumiem varētu tikt atlikti uz vēlāku laiku un pirkumu ziņā ievērota zināma piesardzība. Arī mazumtirdzniecības nozares uzņēmēju noskaņojumā vērojamas pozitīvas iezīmes un ievērojami uzlabojies vērtējums par uzņēmumu darbības aktivitāti un par preču pasūtījumu apjomu piegādātājiem turpmākajos trīs mēnešos. Arī sagaidāmās nodarbinātības tendences tiek vērtētas ne tik pesimistiski, cik iepriekšējos mēnešos.
