Pērn iedzīvotāju skaits pieaudzis tikai Pierīgā
Foto: Mārupes novada dome

2018. gadā iedzīvotāju skaits pieauga tikai Pierīgā – par 0,9% jeb 3,3 tūkstošiem. Savukārt vislielākais iedzīvotāju skaita samazinājuma īpatsvars bija Latgales reģionā – par 1,7% jeb 4,6 tūkstošiem, Vidzemē – par 1,3% (2,4 tūkstoši), Kurzemē par 1,2% (2,9 tūkstoši), Zemgalē – par 1% (2,4 tūkstoši). Rīgā iedzīvotāju skaits saruka par 0,8% jeb 5,4 tūkstošiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ikgadējais iedzīvotāju skaita novērtējums.

Rīgā un Pierīgā dzīvo vairāk nekā puse (52%) valsts iedzīvotāju. Galvaspilsētas iedzīvotāji bieži vien pārceļas uz Pierīgas reģionu.

Iedzīvotāju skaits saruka arī septiņās republikas pilsētās no deviņām, izņemot Jūrmalu, kur bija pieaugums par 252 cilvēkiem jeb 0,5% un Valmieru – par 62 cilvēkiem jeb 0,3%. Visvairāk iedzīvotāju skaits samazinājās Rīgā – par 5357 cilvēkiem (0,8%), Daugavpilī – par 646 (0,8%), Ventspilī – par 478 (1,4%), Jelgavā – par 441 (0,7%), Rēzeknē – par 336 (1,2%), bet vismazāk – Liepājā – par 0,3% (235). Visās republikas pilsētās mirušo skaits pārsniedza dzimušo skaitu. Pozitīva migrācijas plūsmu starpība bija Jūrmalā, Valmierā, Liepājā, Jēkabpilī un Daugavpilī.

Pērn 17 novados no 110 – Saulkrastu, Babītes, Stopiņu, Ķekavas, Mārupes, Garkalnes, Siguldas, Ādažu, Carnikavas, Inčukalna, Ozolnieku, Ikšķiles, Ropažu, Olaines, Salaspils, Brocēnu, Līgatnes – iedzīvotāju skaits pieauga, un, izņemot Ozolnieku, Brocēnu un Līgatnes novadu, tie ir Pierīgas reģiona novadi. Vislielākais iedzīvotāju skaita kāpums bija Saulkrastu novadā (par 13,6% jeb 781 cilvēku) un līdzīgi kā iepriekš Rīgā un Carnikavas novadā tas varētu būt skaidrojams ar nekustamā īpašuma nodokļa un tā atvieglojumu izmaiņām, kas veicināja iedzīvotāju deklarēšanos mājokļos, kuros līdz šim neviens nebija deklarēts.

Visblīvāk apdzīvoti ir Stopiņu, Mārupes un Salaspils novads – vidēji 200 cilvēki uz 1 km2, bet vismazāk iedzīvotāju ir Rucavas novadā (3 cilvēki uz 1 km2).

Lielākais bērnu īpatsvars Pierīgā, čempione – Mārupe

Bērnu un pusaudžu (0–14 gadi) skaits 2018. gadā pieauga tikai Rīgā un Pierīgā, taču šīs iedzīvotāju grupas īpatsvars reģionu iedzīvotāju kopskaitā gada laikā tikpat kā nemainījās. Lielākais bērnu īpatsvars ir Pierīgas reģionā – 18,3% no reģiona iedzīvotāju kopskaita, mazākais – Latgales reģionā – 13,7%. Republikas pilsētās bērnu un pusaudžu īpatsvars svārstās no 18,2% Jelgavā līdz 14,4% Jūrmalā. Visjaunākais ir Mārupes novads – 28 % no iedzīvotāju kopskaita ir vecumā līdz 14 gadiem, bet Aglonas, Zilupes, Neretas un Baltinavas novadā – tikai 10,5 – 10,9%.

Reģiona iedzīvotāju kopskaitā lielākais darbspējīgo iedzīvotāju īpatsvars ir Zemgalē (61,6%), mazāks – Kurzemē (60,4%). Darbspējīgo iedzīvotāju skaits pieauga tikai Pierīgā – par 1,1 tūkstoti, visvairāk samazinājās Rīgā – par 6 tūkstošiem. un Latgalē – par 4 tūkstošiem. Republikas pilsētās visvairāk iedzīvotāju darbspējas vecumā ir Rīgā un Jēkabpilī (61,5% no iedzīvotāju kopskaita), vismazāk – Valmierā (59,1%), novados – visvairāk Baltinavas (65,8%), vismazāk Strenču novadā (56,8%).

Pēc etniskās piederības lielākais latviešu īpatsvars ir Vidzemes (87%) un Kurzemes (77%) reģionā, zemākais – Latgalē (46%) un Rīgā (47%). No republikas pilsētām visvairāk pamattautības iedzīvotāju ir Valmierā (85%), bet vismazāk – Daugavpilī (20%). Vislatviskākie ir Alsungas un Lubānas novads (96% iedzīvotāju ir latvieši), bet Zilupes novadā tikai piektā daļa iedzīvotāju ir latvieši.

Kopš 2014. gada iedzīvotāju statistiku sadalījumā pa novadiem publicē gan pēc faktiskās, gan reģistrētās dzīvesvietas. Globalizācija, mobilitāte, straujš dzīves ritms – šie ir izaicinājumi, ar kuriem saskaramies mūsdienās. Rezultātā par ikdienu kļūst bieža dzīvesvietas maiņa, kas sarežģī vismaz piektdaļas Latvijas iedzīvotāju faktiskās dzīvesvietas noteikšanu. Likumsakarīgi, ka iedzīvotāju skaits pēc faktiskās un reģistrētās dzīvesvietas dažādās administratīvajās teritorijās atšķiras. Republikas pilsētās faktiski dzīvo vairāk iedzīvotāju nekā ir reģistrēts, piemēram, Rīgā par 6,5 tūkstošiem. Izņēmums ir Jūrmala, kur faktiski dzīvo par nepilniem 400 iedzīvotājiem mazāk nekā tur reģistrēts. Arī vairākos Pierīgas novados (Olaines, Babītes, Ķekavas u.c.) faktiski dzīvo vairāk iedzīvotāju nekā reģistrēts. Taču 96 novados no 110 faktiski dzīvo mazāk iedzīvotāju nekā ir reģistrēti.

Dabiskais pieaugums – starpība starp noteiktā laika periodā dzimušo un mirušo skaitu.

Migrācijas saldo – starpība starp valstī uz pastāvīgu dzīvi vai vismaz uz vienu gadu ieradušos iedzīvotāju skaitu un no tās uz pastāvīgu dzīvi vai vismaz uz vienu gadu izbraukušo iedzīvotāju skaitu.

Pastāvīgo iedzīvotāju skaits galvenajās vecuma grupās tiek aprēķināts pilnos gados atbilstoši Latvijas likumdošanā noteiktajam darbspējas un pensijas vecumam. 2019. gada sākumā darbspējas vecums ir 15–62 gadi un pensijas vecums – 63 un vairāk gadi.

Ar reģistrēto dzīvesvietu tiek saprasta dzīvesvieta Latvijā, kas noteikta, ņemot vērā personas deklarēto adresi, kā arī citos administratīvajos datos pieejamo informāciju par personām institucionālajās mājsaimniecībās un veicot deklarētās adreses korekcijas noteiktām iedzīvotāju grupām, piemēram, bērniem, kas deklarēti adresē bez vecākiem. Sākot no 2021. gada, CSP publicēs datus par iedzīvotāju skaitu reģionos un sīkākos dalījumos tikai pēc reģistrētās dzīvesvietas.

Source

DELFI Bizness

Tags

Centrālās statistikas pārvalde Emigrācija Imigrācija Migrācija Reemigrācija
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form