Salīdzinājumam, Lietuvā pagājušajā gadā uzsākts 41 jauns tiešo ārvalstu investīciju projekts, kas ir par 23% mazāk nekā 2020. gadā (53), bet Igaunijā pērn piesaistīti 9 jauni ārvalstu investīciju projekti, pretēji 11 gadu iepriekš. Lietuvā pagājušajā gadā ārvalstu investīciju projekti radījuši 3374 jaunas darba vietas, bet Igaunijā – 2500.
"Latvija pagājušajā gadā parādījusi atzinīgu sniegumu ārvalstu investīciju piesaistē, turpinot iepriekšējā gadā uzsākto pozitīvo kursu. Taču mūsu reģiona ģeopolitiskās situācijas iespaidā tuvākā nākotnē Latvijai visdrīzāk gaidāmi papildu izaicinājumi, lai piesaistītu ārvalstu investīcijas. Karš Ukrainā rada jūtīgu vidi, kas investoriem liek pārvērtēt savus attīstības lēmumus, taču tā nav tikai Latvijas problēma – ar to saskaras visas mūsu reģiona un Centrāleiropas valstis," teic "EY" partneris Baltijas valstīs. Guntars Krols.
Latvija pēc pagājušā gada datiem ierindojas piektajā vietā Eiropā pēc ārvalstu investīciju radītu jaunu darba vietu skaita uz miljons iedzīvotājiem, kamēr Igaunija ir ceturtā, bet Lietuva – sestā. Pirmā šajā salīdzinājumā ir Īrija, kurai seko Portugāle un Serbija.
"Pēdējos gados Latvijas prioritāte bijusi augstas pievienotās vērtības investīciju piesaiste. To apliecina arī dati. 2021. gadā no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) piesaistītajiem 32 projektiem lielākā daļa ir saistīti ar tādām nozarēm kā IKT, viedā enerģētika, zināšanu ietilpīga bioekonomika, fotonika un viedie materiāli kā arī biomedicīna. Lai gan atsevišķi investori, ģeopolitiskās situācijas dēļ ar savām aktivitātēm piebremzē, interese par Latviju nav apsīkusi. Aktīvi strādājam ar vairākiem Rietumu kapitāla uzņēmumiem, kuri šobrīd vēlas pārcelt savu darbību no Krievijas un Baltkrievijas. Aktuāli ir projekti enerģētikā, viedajā mobilitātē, biomedicīnā un citās nozarēs," uzsver LIAA direktors Kaspars Rožkalns.
Pēc jaunu projektu skaita uz miljons iedzīvotājiem Latvija pērn ierindojas desmitajā vietā Eiropā, kamēr Lietuva ir vienpadsmitā, bet Igaunija ir 24. vietā. Šajā griezumā vadošās valstis pērn ir Luksemburga, Īrija un Lihtenšteina.
Eiropā pērn novērojama mērena jaunu investīciju izaugsme, kas iezīmē atgūšanos pēc Covid-19 pandēmijas. Kopumā Eiropas valstīs 2021. gadā reģistrēti 5 877 jauni ārvalstu investīciju projekti, kas ir par 5% vairāk nekā 2020. gadā. Investoru noskaņojums ilgtermiņā par investīcijām Eiropā ir pozitīvs, neskatoties uz Ukrainas kara un tekošo ekonomiskās situācijas sarežģījumu kontekstu, proti, 64% investoru uzskata, ka investīciju vide Eiropā tuvāko 3 gadu laikā uzlabosies.
Visvairāk jaunu ārvalstu investīciju projektu Eiropā pagājušajā gadā piesaistīja Francija (1222), kurai seko Lielbritānija (993), Vācija (841), Spānija (361) un Turcija (264). Salīdzinājumam, citās Eiropas Ziemeļvalstīs jaunu investīciju projektu skaits apsteidz Baltijas valstu rādītājus, taču šī starpība nav sevišķi liela, proti, Zviedrijā pērn uzsākti 48 jauni ārvalstu investīciju projekti, Dānijā – 54, bet Somijā gan būtiski vairāk – 124.
"EY Attractiveness Survey Europe" pētījums tiek veikts ik gadu, apkopojot gan investīciju projektu kvantitatīvos datus, monitorējot vairāk kā 10 000 ziņu avotus, gan aptaujājot 501 starptautisku investīciju lēmumu pieņēmēju.
