Pērn teju divas reizes pieauguši ieņēmumi no interaktīvajām azartspēlēm, sasniedzot 109 miljonus eiro
Foto: Reuters/Scanpix

Pērn Latvijā ieņēmumi no azartspēlēm bija 128,044 miljoni eiro jeb 83% no 2020. gada rezultāta. Pērn teju divas reizes pieauguši ieņēmumi no interaktīvajām azartspēlēm, sasniedzot 109,054 miljonus eiro, liecina Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas pēc kapitālsabiedrību operatīvajiem pārskatiem sagatavotais azartspēļu tirgus 2021. gada pārskats.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Šobrīd Latvijā azartspēles organizē 17 komersanti, no tiem deviņi organizē klātienes azartspēles spēļu zālēs un kazino, bet 13 komersanti – interaktīvās azartspēles. Nozarē ir nodarbināti 2511 strādājošie.

"Pērn būtiski samazinājies ieņēmumu apjoms un mainījusies azartspēļu veidu proporcija kopējā nozares apgrozījumā. Covid-19 noteikto ierobežojumu dēļ 2021. gadā spēļu zāles bija atvērtas aptuveni četrus mēnešus, bet tiešsaistes azartspēļu darbība netika pārtraukta. Līdz ar to azartspēļu automātu darbības ieņēmumi 2021. gadā ir 17,178 miljoni eiro, kas ir tikai 18% no 2020. gada ieņēmumiem. Savukārt ieņēmumi no interaktīvajām azartspēlēm ir 109,054 miljoni eiro, gandrīz divas reizes pārsniedzot 2020. gada rezultātus," teic Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas priekšniece Signe Birne.

2020. gada janvārī Latvijā 305 azartspēļu zālēs ekspluatēja 8595 azartspēļu automātus, savukārt 2021. gada oktobrī, pirms spēļu vietu slēgšanas, bija 208 spēļu zāles ar 4851 azartspēļu automātu, kas ir samazinājums par 43%. Kopējos azartspēļu ieņēmumos azartspēļu automātu apgrozījums veido 13%.

Speciālo azartspēļu un izložu nodokļu un nodevu veidā valsts budžetā 2021. gadā ieskaitīti 24,449 miljoni eiro jeb 44,4% no plānotā apmēra, tostarp azartspēļu nodokļa veidā ieskaitīti 16,657 miljoni eiro – 34% no plānotā. Izložu nodokļa ieņēmumi ir 3,654 miljoni eiro, kas par 18% pārsniedz plānoto, jo izložu tirdzniecība nekādā veidā netika ierobežota, arī valsts nodevas maksājumi par izložu un azartspēļu licencēm par 13% pārsniedza plānoto, sasniedzot 4,138 miljonus eiro. Pārējo nodokļu veidā nozares komersanti budžetā ieskaitījuši līdzīgu summu kā 2020. gadā – 26,447 miljonus eiro. Pašvaldību budžetos plānots ieskaitīt 2,117 miljonus eiro.

Inspekcijas amatpersonas iniciējušas un ieviesušas jaunas – attālinātās – kontroles pasākumu metodes, lai tiešsaistē nodrošinātu interaktīvo azartspēļu organizēšanas kontroles pasākumus dažādās jomās (spēlētāju aizsardzība, spēļu noteikumu sertifikātu pārbaude, NILLTFPN likuma normu ievērošana). Vienlaikus veikti pasākumi, lai ierobežotu nelegālo interaktīvo azartspēļu piedāvājumu, – pieņemot lēmumus par nelegālo vietņu bloķēšanu un tos nosūtot elektronisko sakaru komersantiem, maksājumu un kredītiestādēm, lai nepieļautu naudas pārvedumus uz nelicencētu operatoru norēķinu kontiem. 2021. gadā pieņemti 737 lēmumi par nelegālo vietņu bloķēšanu un tie attiecas uz 735 domēniem, kas ir par 34% vairāk lēmumu nekā 2020. gadā. Papildus veikti gan klātienes, gan attālinātie kontroles pasākumi, lai pārliecinātos, ka elektronisko sakaru komersanti pilnībā izpilda nelegālo vietņu bloķēšanas prasības.

2021. gadā veiktas 47 elektronisko sakaru komersantu pārbaudes, lielākos komersantus pārbaudot vairākkārt, – pārbaudes laikā inspektori pārliecinās ne tikai par pēdējā pieprasījumā norādīto vietņu nepieejamību, bet pārbauda visu Inspekcijas tīmekļvietnē publicēto bloķēto vietņu pieejamību. Rezultātā 95% no kopējā Latvijas mājsaimniecību apjoma nelegālo azartspēļu vietnes nav pieejamas.

2021. gadā izsniegta 521 preču un pakalpojumu loteriju atļauja – ierobežojumu ietekmē loterijas organizētāji rūpīgāk izvērtēja loterijas organizēšanas nepieciešamību, kā arī tika organizētas loterijas ar garākiem loterijas norises termiņiem un attiecīgi lielākiem laimestu fondiem, tādējādi piesaistot vairāk loterijas dalībnieku. To apliecina arī 2021. gadā kopējais laimestu fonds preču loterijās, kas sasniedza 1,534 miljonus eiro, un valsts nodevā tika saņemti 0,373 miljoni eiro, par 31% pārsniedzot 2020. gada rezultātus.

Inspekcijas uzturētajā Pašatteikušos personu reģistrā 2021. gada beigās iekļautas 24 623 personas, 31. decembrī aktīvs aizliegums bija 17 178 personām. Pagājušajā gadā inspekcijā sniegtas 237 sertificēta psihologa bezmaksas konsultācijas azartspēļu spēlētājiem un viņu tuviniekiem. "Pašatteikušos personu reģistrs dod iespēju brīvprātīgi atturēt sevi no azartspēļu un interaktīvo izložu spēlēšanas, ja tā no izklaides kļūst par problēmu. Minimālais reģistra lieguma termiņš ir 12 mēneši, bet maksimālais termiņš nav noteikts – tas var būt līdz daudziem gadiem. Papildu reģistra liegumam ir būtiski, ka spēlētājs un viņa tuvinieki saņem speciālistu atbalstu, vēršoties pie ārsta psihoterapeita, psihologa, piedaloties atbalsta grupās un izmantojot citus pieejamos atbalsta mehānismus," norāda Birne.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.