Baltijas valstu lauksaimnieku organizāciju kopīgo petīciju Briseles ierēdņiem ar aicinājumu mainīt diskriminējošo tiešo maksājumu sistēmu parakstījuši vairāk nekā 6000 Latvijas zemnieku, informēja Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāve Ginta Jēkabsone.
"Šai kampaņai nav noteikts konkrēts savācamo parakstu skaits. Jo vairāk, jo labāk", piebilda Jēkabsone.
Viņa norādīja, ka parakstu vākšanas kampaņa papīra formātā turpināsies līdz 18.jūnijam, savukārt elektroniskā parakstīšanās tiek pagarināta līdz 15.jūnijam. Parakstīties aicināti ne tikai lauksaimnieki, bet ikviens Latvijas iedzīvotājs.
Jēkabsone nevarēja sniegt datus par savākto parakstu skaitu Lietuvā un Igaunijā, taču atzīmēja, ka Igaunijā parakstu vākšanas kampaņa noritot veiksmīgāk nekā Lietuvā.
Kā ziņots, Baltijas valstu lauksaimnieku organizācijas 27.aprīlī sāka vienotu parakstu vākšanas kampaņu, aicinot iedzīvotājus parakstīties zem petīcijas Eiropas Parlamentam un Eiropas Komisijai, kurā pieprasīts ievērot Lisabonas līgumā noteiktos principus un noteikt taisnīgākus atbalsta maksājumus Baltijas zemniekiem.
"Vienlīdzīgi tiešie maksājumi tieši ietekmē vietējo ražotāju spēju piedāvāt patērētājiem garšīgu, veselīgu un pieejamu produktu. Tomēr Latvijas produkti zaudē cenu cīņā ar augsti subsidēto Eiropas valstu ražotajiem produktiem. Mēs, Baltijas lauksaimnieki, vēlamies vienlīdzīgu attieksmi pret zemniekiem un patērētājiem," teikts petīcijā.
Patlaban parakstīties iespējams LOSP, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas, biedrības "Zemnieku saeima" birojos Rīgā un reģionos.
Petīcijas teksts latviešu valodā un sīkāka informācija ir pieejama Latvijas lauksaimnieku organizāciju mājaslapās: "www.losp.lv", "www.zemniekusaeima.lv" un "www.llka.lv".
Papildus iedzīvotāji var interesēties arī savās pašvaldībās par iespējām parakstīties, jo Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome ir aicinājusi pašvaldības iesaistīties parakstu vākšanas kampaņā arī pašvaldības.
Pēc kampaņas noslēguma, Baltijas valstu lauksaimnieku organizāciju pārstāvjiem savstarpēji vienojoties, petīcija tiks nosūtīta Eiropas Savienības (ES) institūcijām.
Latvijas prasība Briselei ir objektīvi tiešie maksājumi visiem ES lauksaimniekiem, nosakot, ka minimālais maksājumu līmenis ir vismaz aptuveni 80% apmērā no ES vidējā maksājuma, kas ir jāsaņem ikvienai ES dalībvalstij, sākot jau ar 2014.gadu. Tikmēr tiešmaksājumi Latvijas zemniekiem patlaban ir viszemākajā līmenī ES, nepārsniedzot 63 latus par hektāru, kamēr vidējais ES rādītājs ir 266 eiro jeb 186 lati par hektāru.