Starptautiskais konsorcijs, kuru vada arhitektūras, inženierzinātņu un konsultāciju uzņēmums "Ramboll" pēc Baltijas valstu kopuzņēmuma AS "RB Rail" deleģējuma noslēdzis pētījumus, sniedzot ieteikumus, kā paplašināt sociāli ekonomiskos ieguvumus un pozitīvi ietekmēt bruto pievienotās vērtības (GVA) pieaugumu no dzelzceļa projekta "Rail Baltica" starptautiskajām stacijām, un attīstīt reģionālās dzelzceļa satiksmes pakalpojumus, informēja "RB Rail" pārstāvji.
Pētījumu rezultāti tiks integrēti " Rail Baltica " turpmākā attīstībā un veicinās ciešāku sadarbību ar projekta partneriem - pašvaldībām, uzņēmēju asociācijām, transporta pakalpojumu sniedzējiem un nevalstiskajām organizācijām.
Pētījumos apkopotas plašākas rekomendācijas, lai vairotu īstermiņa un ilgtermiņa sociālekonomiskos ieguvumus un pozitīvi ietekmētu bruto pievienotās vērtības (GVA) pieaugumu visās septiņās " Rail Baltica " starptautiskajās stacijās - Ulemistes stacijā Tallinā, Pērnavā, Rīgas Centrālajā mezglā, Rīgas Starptautiskajā lidostā, Panevēžas, Kauņas un Viļņas stacijās. Pasažieru stacijas ir plānots veidot kā multimodālus transporta mezglus, lai veicinātu pilsētvides un apkārtesošo teritoriju ekonomisko attīstību.
Pētījumu galvenie secinājumi ietver ieteikumus, kā attīstīt stacijas, lai veidotu tās par satikšanās punktu cilvēkiem un uzņēmumiem, tostarp projektējot tā, lai tās būtu ērtas un pievilcīgas dažādām vajadzībām, un tādējādi mainot staciju vēsturisko transporta darbības funkciju. Praktiski tas nozīmē jaunu pakalpojumu ieviešanu, lai dzelzceļa stacijas kļūtu pievilcīgākas ne tikai ceļotājiem. Piemēram, veidojot mazumtirdzniecības zonas, izklaides un atpūtas iespējas.
Tāpat arī pētījumu secinājumos tiek norādīts uz iespējamām sinerģijām un nepieciešamību integrēties ar apkārtējo pilsētas ainavu, izmantojot modernu staciju plānojumu, lai nodrošinātu plašu pieejamību dažādām lietotāju grupām, koncentrējoties ap augstas kvalitātes dzelzceļa sistēmu.
Papildus tika pētīta " Rail Baltica " dzelzceļa starptautisko pasažieru staciju kā modernu pilsētas transporta mezglu attīstības nozīme, lai varētu garantēt dažādu mobilitātes pakalpojumu efektīvu un vienmērīgu integrāciju, apvienojot dzelzceļu ar sabiedrisko un privāto transportu, tai skaitā nemotorizētiem transporta veidiem un koplietošanas transportu.
Izpētē par " Rail Baltica " reģionālo ietekmi tiek apskatīta reģionālo pietura loma, lai veicinātu potenciālu iedzīvotāju un jaunu biznesu piesaisti, un nodrošinātu pakalpojumus, kas ir būtiski ārpus pilsētas reģioniem, bet nav tieši saistīti ar mobilitāti. Piemēri variē no e-komercijas paku piegādes stacijām līdz tūrisma vai citiem pakalpojumiem, kas saistīti ar iepirkšanos vai atpūtu.
Pētījumā arī uzsvērts, kā efektīvi attīstīti dzelzceļa reģionālie pasažieru pakalpojumi var veicināt reģionālo kohēziju, apskatot iespējas, ko sniedz uzlabota savienojamība un digitalizācija, kā arī paaugstināts perifēro un lauku apvidu pieejamības līmenis. Tāpat tiek sniegtas rekomendācijas nodrošināt reģionālo dzelzceļa pakalpojumu integrāciju plašākā reģionālā mobilitātes sistēmā.
"RB Rail " transporta ekonomists Stefano Monzo norāda, ka " Rail Baltica " ir unikāls dzelzceļa infrastruktūras projekts, tāpēc ir svarīgi mācīties no starptautiskās pieredzes, lai nodrošinātu, ka " Rail Baltica " infrastruktūras un ekonomiskā koridora potenciāls tiek izmantots pilnībā.
Viņš skaidro, ka pētījumu rezultāti tiks izmantoti, lai turpinātu dialogu ar projekta partneriem, lēmumu pieņēmējiem un palielinātu " Rail Baltica " infrastruktūru un pakalpojumu fokusu uz nākotnes gala lietotājiem - cilvēkiem un uzņēmumiem. Ņemot vērā, ka " Rail Baltica " reģionālo pieturvietu novietojums būs atšķirīgs gan iedzīvotāju skaita, saimnieciskās darbības un potenciālās ekonomiskās attīstības ziņā, cieša sadarbība ar pašvaldībām un vietējām kopienām reģionālo staciju plānošanas un projektēšanas posmā ir būtisks priekšnosacījums.
Jau ziņots, ka " Rail Baltica " projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Paredzēts, ka " Rail Baltica " izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Plānots, ka " Rail Baltica " dzelzceļa līnija būtu gatava satiksmei 2026.gadā.
