Viens no nozīmīgākajiem riskiem, kas varētu virzīt būvniecības nozari dziļāk pārkaršanas zonā, ir situācija, ja 2021. gada beigās nenotiek būvmateriālu izmaksu stabilizēšanās vai kritums, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotais informatīvais ziņojums “Par prognozētām izmaiņām darbaspēka un būvmateriālu izmaksās būvniecības nozarē un to ietekmi uz tautsaimniecību 2021.- 2025, ko otrdien izskatīs Ministru kabinets.
EM uzsver, ka aktuāls jautājums ir būvniecības nozares pārkaršanas iespējamība aplūkotajā laika periodā.
Pētījuma ietvaros, veicot retrospekciju par būvniecības produkcijas apjomu izmaiņām un būvniecības izmaksu izmaiņām, tika aplūkotas tendences būvniecības nozares burbulī un tirgus pārkaršanā 2007.-2008. gadā, pēc kuras sekoja ekonomiskā lejupslīde un krīze ne tikai būvniecības nozarē, bet visā Latvijas tautsaimniecībā. Atšķirībā no iepriekšējās lejupslīdes, šoreiz tautsaimniecību negatīvi ietekmēja globālā pandēmija un ar tās apkarošanu saistīto pasākumu izraisītās sekas. Arī tuvojoties pandēmijas noslēgumam parādās jauni riski, kas izpaužas kā pārlieku intensīvi ekonomikas atveseļošanas pasākumi, kas var izraisīt pārāk augstu inflāciju. Līdz ar to ir svarīgi novērot, vai nepastāv līdzīgas tendences.
Pētījuma autori, vadoties pēc būvniecības jomas ekspertu vidējām prognozēm 2020. un 2021.gadā būvniecības nozarē novēro neraksturīgu izmaksu un produkcijas apjoma izmaiņu attiecību, kur izmaksu pieaugums ir lielāks nekā produkcijas apjoms, kas norāda uz tirgus nestabilitāti, ja ekspertu prognozes piepildīsies. Periodā no 2022. līdz 2024.gadam pēc ekspertu vidējām prognozēm var novērtēt, ka šis risks samazinās. Pētnieki iesaka iespēju robežās neļaut būvniecības izmaksu izmaiņām pārsniegt būvniecības produkcijas apjomu vairāk nekā par 30%. Būvniecības apjomam būtu vēlams augt ne straujāk kā 0,1 miljards eiro faktiskajās cenās gadā.
Pēc Pētījumā apkopotās informācijas un dinamikas novērtējumiem no 2020. uz 2021. gadu pieaug būvniecības nozares pārkaršanas riski, tomēr šie riski ir būtiski mazāki nekā 2006.-2008. gadā. Ja 2021. gada beigās samazināsies būtiskie īslaicīgie kokmateriālu un metālizstrādājumu izmaksu lēcieni, tad dinamikā uz 2022. gadu tiek prognozēts būvniecības pārkaršanas riska samazinājums un līdzīga tendence turpināsies līdz 2025. gadam, uzsver EM.
Balstoties uz iegūtajām prognozēm laika periodam no 2021. līdz 2025. gadam, tiek novērota tendence virzīties gar pārkāršanas riska robežu un tad attālināties no tās. Laika periodā no 2020. līdz 2021. gadam būvniecības nozarē tiek novērotas salīdzinoši augstas pārkaršanas pazīmes, kas izpaužas kā izmaksu pieaugums pret iepriekšējo gadu straujāk par būvniecības produkcijas apjoma pieaugumu pret iepriekšējo gadu, turpmākos gadus, līdz 2025. gadam, šim riskam ir tendence samazināties, balstoties uz aktuālajām prognozēm.
Viens no nozīmīgākajiem riskiem, kas varētu virzīt būvniecības nozari dziļāk pārkaršanas zonā, ir situācija, ja 2021. gada beigās nenotiek būvmateriālu izmaksu stabilizēšanās vai kritums un kopējais gada būvmateriālu izmaksu pieaugums būtiski pārsniedz kombinētajā prognozē paredzēto 6,6% būvniecības izmaksu pieaugumu un 7,1% būvmateriālu izmaksu pieaugumu, bet šo faktu iestāšanos būs iespējams identificēt tikai 2022. gada sākumā, kad būs pieejami faktiskie dati par būvniecības izdevumiem, norāda EM.
Vēl viens no indikatoriem, kas varētu liecināt par nozares pārkaršanu uz ko norāda pētnieki, ir nozares īpatsvars valsts IKP. Aplūkojot dinamiku no 2014. līdz 2020. gadam tā ir variējusi starp 5,3% un 7,0% no valsts IKP faktiskajās cenās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
