Pētījums: katrā trešajā datorveikalā ir gatavi instalēt nelegālas programmas  (26)

Salīdzinot ar 2011.gada pavasari, ir audzis to datorveikalu skaits, kas piedāvā pirātiskas datorprogrammas, no 42 veikaliem 2011.gadā uz 43 veikaliem šogad, kas nozīmē, ka biežāk nekā katrā trešajā veikalā pārdevēji ir gatavi instalēt nelegālās programmatūras. Pētījumā arī konstatēts, ka ļoti liels datorveikalu skaits (40%, kas ir uz pusi vairāk nekā pērn) ir gatavi pārdot datoru bez operētājsistēmas.

Pētījums parāda, ka kopumā ir pieaudzis uzskats, ka nelegāla programmatūra ir negatīvi vērtējama un nelietojama. Šā gada pavasarī tā domāja 65% pētījuma dalībnieku, salīdzinot ar 2011.gada pavasari, kad šādu pārliecību pauda tikai 42% pētījuma dalībnieku.

Gada griezumā nav mainījies aptaujāto daudzums, kas domā, ka nelegālu programmatūru tirgot ir pieļaujams, bet paši to nepraktizē. Gan pērn, gan šogad šādi domā 23% aptaujāto. Šogad 73% datorveikalu pārdevēju Rīgā, 64% pārdevēju Kurzemē un 69% Vidzemē bija negatīva attieksme pret nelegālu programmatūru, un to nepiedāvā pircējiem. Visvairāk datorveikalu pārstāvju, kas šādu praksi uzskata par pieņemamu un arī lieto, ir Latgalē (14%) un Zemgalē (24%).

"Neskatoties uz dažu rādītāju uzlabošanos, ir grūti šos rezultātus raksturot kā optimistiskus un labus. Tie vēl aizvien liecina, ka intelektuālais īpašums netiek pienācīgi novērtēts un aizsargāts, jo veikalos arī tagad var saņemt informāciju par iespēju datorprogrammas iekopēt savā datorā nelegāli. Viena sabiedrības daļa šādas nelegālas darbības nenosoda, pat atbalsta, jo viss taču esot tik dārgs, un "kā var nepaņemt, ja to tik viegli tehniski izdarīt...". Šobrīd Latvijā vairāk nekā puse datorprogrammu tiek izmantotas bez samaksas, līdz ar to uz atlikušajiem godīgajiem pircējiem jāsadala summa, kas jānopelna ražotājiem, lai tie varētu atpelnīt savus ieguldījumus un investēt jaunu programmu ražošanā," saka BSA pilnvarotā pārstāve Latvijā Ingrīda Veikša.

Viņa norāda, ka Latvijā par autortiesību pārkāpumiem, tai skaitā – datorprogrammu nelicencētu lietošanu, ir paredzēta gan administratīvā, gan kriminālā atbildība. Administratīvā atbildība fiziskām personām ir naudas sods līdz 500 latu, bet juridiskām personām – līdz 5000 latu.

Salīdzinot ar 2011.gada pavasara Noslēpumainā pircēja datiem, ir dubultojies to pārdevēju skaits, kas sniedz argumentus pircējam, kādēļ būtu ieteicams izvēlēties licencētu programmatūru. 2011. gada pavasarī tādi bija 22% pārdevēju, bet 2012.gada pavasarī – 58%. Biežākie argumenti ir drošība, uzticamība, iespējas iegūt atjauninājumus, garantija un vienkāršāka lietošana. Mazāk tiek lietoti argumenti par finansiālajiem ieguvumiem ilgtermiņā, kā arī brīdinājumi par nelegālo programmatūru kā noziegumu.

Pētījuma mērķis bija apzināt legālās un nelegālās programmatūras piedāvājumu Latvijas datorveikalos, noskaidrot darbinieku attieksmi pret tām, kā arī noskaidrot, vai darbinieki brīdina klientus par nelegālās programmatūras izmantošanas riskiem. Pētījumā tika apsekoti 124 datorveikali visā Latvijā, ieskaitot tādas veikalu ķēdes kā "Euronics", "Capital", "Lattelecom", "Elkor", "Trodeks IT", "Tehnoland" un citi.

Noslēpumainais pircējs ir plaši izmantota tirgus izpētes metode, kuras laikā iepriekš atlasīti cilvēki, kas atbilst attiecīga uzņēmuma tipiska klienta raksturojumam, apmeklē uzņēmumus un pēc to apmeklējuma veic uzņēmuma novērtējumu pēc iepriekš izvirzītiem kritērijiem.