Vērtējot patērētāju pirktspēju, stiprā alkohola cenas Latvijā ir krietni lielākas nekā vidēji Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, liecina Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) docenta Māra Juruša pētījums.
Vērtējot pēc patērētāju ienākumiem un pirktspējas, par 100 litriem stiprā alkohola akcīzes nodokļa lielums būtu vairāk kā 4472 eiro, kas ir divas reizes vairāk kā vidēji ES.
Autors secinājis, ka stipro alkoholisko dzērienu kategorijā Latvijā un vidēji ES vērojama apmēram 2,5 reižu starpība starp darba laiku, kas jānostrādā, lai nopirktu vienu 0,5 litru tilpuma degvīna pudeli.
"Salīdzinot pirktspējas rādītājus alum un stiprajam alkoholam var secināt, ka šobrīd Latvijas patērētājs ir daudz sliktākā situācijā nekā, piemēram, Nīderlandes, Dānijas un pat Igaunijas pircējs, jo šī brīža stiprā alkohola cenas ir pietiekami augstas, lai izvērtētu akcīzes nodokļa celšanu tam," klāstīts pētījumā.
Vērtējot pēc pirktspējas, alkohola akcīzes nodoklis Latvijā ir nesamērīgi augsts, secina Jurušs. "Viens no faktoriem, kas būtu jāņem vērā efektīvas akcīzes nodokļa likmes noteikšanā, ir pirktspēja," viņš uzsver, minot, ka stiprā alkohola akcīzes nodoklis Latvijā ir krietni augstāks nekā citās ES dalībvalstīs.
"Piemēram, Latvijā no visām ES dalībvalstīm personai ar vidējo algu jāstrādā visilgāk (372 minūtes), lai nopelnītu pudeli stiprā alkoholiskā dzēriena, ES dalībvalstīs vidēji šis skaits sasniedz 143 minūtes," ziņo pētnieks.
Lai nopirktu vienu alus pudeli, vidēji ES nepieciešamas 12 minūtes darba, bet Latvijā – 22 minūtes, savukārt vienas vīna pudeles iegādei vidēji ES jāstrādā 111 minūtes, bet Latvijā tam tiek patērēts gandrīz četras reizes ilgāks darba posms – 417 minūtes.
Juruša ieskatā, palielinot akcīzes nodokli, pieaugs alkohola cenas, kas var negatīvi ietekmēt legālo tirgu: "Nelegālā stiprā alkohola apjoms šobrīd svārstās no 25% līdz 30%, kas ne tikai apdraud iedzīvotāju veselību, bet arī rada pamatīgu robu valsts budžetā. Problēma pārsvarā skar stiprā alkohola nozari. Likumsakarīgi, ka, ceļot akcīzes nodokli alkoholam, ceļas arī tā cena, kas noved pie legālā alkohola patēriņa samazināšanās, bet diemžēl nesamazina kopējo patēriņu, kā to politiķi parasti grib pamatot, ierosinot likmju palielināšanu".
Jurušs arī norāda, ka Latvijā nav vienlīdzīgas attieksmes pret dažādām alkohola grupām pie vienādas absolūtā alkohola devas – stiprā alkohola nodokļa līmenis vairākkārtīgi pārsniedz nodokli alum un vīnam. Proti, akcīzes nodokļa slogs alus cenas struktūrā ir aptuveni 30%, bet stiprajam alkoholam – aptuveni 70%.
"Latvijā ir definēts akcīzes nodokļa pieaugums alkoholiskiem dzērieniem līdz 2018.gadam, taču, ņemot vērā pētījuma rezultātus, akcīzes nodokļa politika alkoholiskajiem dzērieniem būtu jākoriģē," norādīja Jurušs, aicinot turpmākajos gados atcelt akcīzes nodokļa palielinājumu stiprajam alkoholam. Savukārt nodokli alum var palielināt arī 2018.- 2020. gadā.
Atsaucoties uz sabiedrības veselības pētījumiem un Valsts ieņēmumu dienesta informāciju, pētījumā teikts, ka pēdējos gados Latvijā dominē alus patēriņš, kas ir aptuveni četras reizes lielāks, nekā stiprais alkohols.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
