Ņemot vērā, ka Latvijā lobēšanas prakse tiek asociēta ar korupciju, lobētāji jeb interešu pārstāvība atturas no savas darbības atklāšanas, lai sargātu savu reputāciju no korupcijas ēnas, liecina "Sabiedrība par atklātību - Delna" pētījums par interešu pārstāvības praksi Latvijā - nacionālā līmenī un pašvaldībās.
Pētījumā noskaidrots, ka zema iesaiste politikā un augsta neuzticēšanās valsts institūcijām, kopā ar spēcīgu priekšstatu, ka lēmumu pieņemšana notiek par labu šaurām interesēm, šobrīd Latvijā ir norma. Tāpat Latvijā regulēšanas centienus sarežģī tas, ka jau daudzus gadus šī prakse tiek asociēta ar korupciju.
Tā rezultātā lobētāji atturas no savu darbību atklāšanas, jo nevēlas, lai tās ietekmētu viņu reputāciju, līdz ar to debates par regulējumu kļūst sarežģītākas.
Kā vēstīts pētījumā, galvenie lobētāji Latvijā ir uzņēmumi un nozaru asociācijas, sociālā dialoga partneri un nevalstiskās organizācijas. Lai gan dažas sabiedrisko attiecību aģentūras vai juridisku pakalpojumu sniedzēji arī piedāvā profesionālus lobēšanas pakalpojumus, šie pakalpojumi nav daļa no viņu galvenajām aktivitātēm.
"Delnas" pētījumā atklāts, ka galvenie lobēšanas centienu adresāti ir Ministru kabinets un Saeimas deputāti. Tiem seko izpildvaras padotības iestādes, pašvaldību vadītāji un viņu vietnieki, pašvaldību domju deputāti, izpildvaras padomnieki, valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrības un neatkarīgas valsts institūcijas.
Lēmumi un normatīvie akti, kas ir biežākie lobētāju mērķi, ir Saeimas likumprojekti un Ministru kabineta noteikumi, liecina pētījumā atklātais.
Kā skaidrots pētījumā, Latvijā visbiežāk lobēšana notiek ar pārliecinošu argumentu piedāvāšanu, izmantojot dažādus saziņas kanālus, kas arī ir galvenā ētiskas lobēšanas prakse Latvijā. Pētījumā secināts, ka lobēšana Latvijā notiek ar tiešu saziņu (telefona sarunas, vēstules, e-pasti, vēstkopas un sociālo tīklu ieraksti), kas ir galvenais iesaistes veids ar amatpersonām.
Savukārt kā galvenās neētiskās lobēšanas prakses Latvijā ir ēnu lobēšana un pseido-lobēšana. Tām seko dezinformācijas lobēšana un tā dēvētais astroturfings - sponsoru maskēšanas prakse, lai radītu iespaidu, ka atbalsts nāk no vietējo dalībnieku puses.
Tāpat pētījumā apkopots, ka intensīva saziņas un darba slodze valsts iestādēs, kā arī resursu trūkums un paļaušanās uz brīvprātīgo darbu vietējās sabiedriskajās organizācijās var novest pie nejaušām kļūdām. Pētījumā pausts, ka sankcijas varētu mazināt amatpersonu pieprasījumu pēc lobēšanas, jo tie bieži sazinās ar privāto sektoru, lai uzzinātu vairāk par konkrētu tematu vai darbības lauku.
"Delna" pētījumā secināja, ka nesenā administratīvā reforma nozīmē, ka mazākam skaitam pašvaldību politiķu būs lielāka lemtspēja pār lielāku iedzīvotāju skaitu, tāpēc viņi varētu izjust lielāku spiedienu no interešu pārstāvjiem. "Delnas" izpēte vedinot domāt, ka pašvaldības veic plašu saziņu ar iedzīvotājiem un interešu grupām. Līdz ar to secināts, ka proaktīva informācijas izpaušana par pašvaldību politiķu un izpildvaras amatpersonu kalendāriem un darba kārtību palīdzētu uzlabot atklātību.
Savukārt kā interešu pārstāvjiem vajadzētu ļaut reģistrēties arī reģionālajām un pašvaldību līmeņa nevalstiskajām organizācijām (NVO), lai tām ļautu panākt lielāku atpazīstamību un savstarpēji sadarboties, secināts pētījumā.
Pētījumu veidots kopš 2020.gada decembra, un tajā piedalījās nacionālā un reģionālā līmeņa dalībnieki - NVO, arodbiedrības, uzņēmēju asociācijas, profesionālie lobētāji, valsts pārvaldes un pašvaldību amatpersonas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
