Dati par pagājušo gadu rāda, ka jauni nodrošinājumi piemēroti 9,1 tūkstotim uzņēmumu. Kopumā pērn reģistrēti 10,7 tūkstoši dažāda veida liegumu, no tiem 1,3 tūkstoši nodrošinājumu pērn jau atcelti. Vairāk nekā pusi, t.i., 57,0% no uzņēmumiem pērn uzliktajiem liegumiem piemērojis Valsts ieņēmumu dienests, bet vēl 42,6% – zvērināti tiesu izpildītāji. Nodrošinājumu piemērotāju vidū ir arī valsts policija, tiesa u.c., taču to piemēroto nodrošinājumu skaits veido vien 0,4% no kopējā apjoma.
Visvairāk nodrošinājumu – būvniekiem
Gada laikā nav reģistrētas būtiskas izmaiņas to nozaru vidū, kuru uzņēmumiem piemērots lielākais skaits nodrošinājumu. Tāpat kā gadu iepriekš, arī pērn visvairāk nodrošinājumi reģistrēti dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecības sektorā, savukārt otrajā vietā ierindojušies restorānu un mobilo ēdināšanas vietu pakalpojumi, kas 2019. gadā atradās trešajā pozīcijā. Jau vairākus gadus starp uzņēmumiem, kuriem visbiežāk tiek piemēroti dažādi liegumi, atrodas arī kravu pārvadājumi pa autoceļiem, automobiļu apkope un remonts, kā arī nekustamā īpašuma izīrēšanas un pārvaldīšanas joma.
Top 5 nozares, kurās 2020. gadā visbiežāk piemēroti nodrošinājumi:
- Dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecība;
- Restorānu un mobilo ēdināšanas vietu pakalpojumi;
- Kravu pārvadājumi pa autoceļiem;
- Sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana;
- Automobiļu apkope un remonts.
Nodrošinājuma piemērošana – signāls, kuru nedrīkst atstāt bez ievērības
Nodrošinājuma piemērošana ir kā signāls, kas liek pievērst pastiprinātu uzmanību un izvērtēt turpmākos sadarbības nosacījumus ar attiecīgo uzņēmumu. Tam par apliecinājumu ir Lursoft konstatētais fakts, ka 355 uzņēmumiem pēc tam, kad tiem pērn reģistrēts liegums, pēc laika arī apturēta saimnieciskā darbība.
Tiesa, ir dažādi fakti, kuri vēl pirms nodrošinājuma piemērošanas var liecināt par uzņēmuma darbības turpmākajām problēmām. Analizējot datus, "Lursoft" secinājis, ka uzņēmumiem, kuriem piemērots nodrošinājums, ir kopīgas pazīmes, kam jau iepriekš vajadzētu pievērst uzmanību, uzraugot un izvērtējot savu klientu darbību. To vidū, piemēram, ir nodokļu parādi. 55,2% no visiem uzņēmumiem pērn nodrošinājuma piemērošanas brīdī bija reģistrēts nodokļu parāds, savukārt pagājušā gada decembrī šo uzņēmumu kopējais nodokļu parāds sasniedza jau 93,6 miljonus eiro. Tāpat arī daļai uzņēmumu 2019. gadā apgrozījums bijis nulle eiro, tie nav nodarbinājuši nevienu darbinieku vai arī tie gada pārskatus nemaz nav iesnieguši.
Vairākums – vietējā kapitāla uzņēmumi
Analizējot uzņēmumiem reģistrētos nodrošinājumus, jāsecina, ka visaugstākais īpatsvars ar uzņēmumiem, kuriem piemēroti dažādi liegumi, 2020. gada beigās bija reģistrēts Rīgā. Galvaspilsētā no visiem uzņēmumiem nodrošinājumi piemēroti 11,4% uzņēmumu, savukārt Pierīgā – 8,1% no visiem uzņēmumiem. Pārējos reģionos šo uzņēmumu īpatsvars ir līdzīgs, svārstoties no 6,2% – 6,5%, taču izņēmums ir Latgale, kur pagājušā gada beigās ar nodrošinājumiem bija 7,22% no visiem uzņēmumiem. Jānorāda, ka Latgalē nodrošinājumi reģistrēti 1,1 tūkstotim uzņēmumu, 507 uzņēmumiem kopskaitā 588 liegumi piemēroti 2020. gada laikā.
Neskatoties uz augstāku uzņēmumu ar nodrošinājumiem proporciju pret kopējo reģionā reģistrēto uzņēmumu skaitu, salīdzinot ar citiem reģioniem, Latgalē 2020. gadā reģistrēts vismazākais jaunu liegumu skaits. Vairāk nekā puse no visiem nodrošinājumiem pērn reģistrēti Rīgā, vēl 17,6% Pierīgā, bet reģionu vidū vislielākais skaits fiksēts Zemgalē. Pagājušā gada beigās Zemgalē nodrošinājumi bija piemēroti 6,2% no visiem reģionā reģistrētajiem uzņēmumiem.
83,48% no visiem uzņēmumiem, kuriem 2020. gada laikā piemērots nodrošinājums, ir vietējā kapitāla uzņēmumi, bet vēl 13,16% – ārvalstu kapitāla. Pārējiem uzņēmumiem ar piemērotiem liegumiem kapitāldaļu turētāju vidū vienlaikus reģistrēti gan ārvalstnieki, gan personas no Latvijas.
