Pētījums: noskaidroti pelnošākie uzņēmumi veselības aprūpes nozarē
Foto: LETA

Veselības aizsardzības jomā patlaban reģistrēti vairāk nekā 2100 uzņēmumi, no tiem pārskatus par 2018. gadu iesnieguši 79% uzņēmumu. Šie uzņēmumi pagājušajā gadā apgrozījuši 986,88 miljonus eiro, bet nopelnījuši – 39,49 miljonus eiro. No kopējā apgrozījuma 27,03% veidojis lielo universitāšu slimnīcu pērn apgrozītais, liecina "Lursoft" veiktais pētījums.

Raugoties, kuras no veselības iestādēm 2018. gadā sasniegušas augstāko apgrozījumu, secināms, ka top 10 sarakstā ir tikai divi ārpus Rīgas esoši uzņēmumi – SIA "Daugavpils reģionālā slimnīca" (28,95 miljoni eiro) un SIA "Liepājas reģionālā slimnīca" (23,34 miljoni eiro). Interesanti, ka Latgale, kura parasti pārējo reģionu konkurencē dažādos uzņēmumu topos pēc apgrozījuma, peļņas un darbinieku skaita rādītājiem paliek pēdējā vietā, veselības iestāžu topos pēc finanšu rādītājiem turas cieši blakus Pierīgai.

"Lursoft" izpētījis, ka Latgalē reģistrētās veselības iestādes 2018. gadā apgrozījušas 80,4 miljonus eiro, kas ir vien par 7,49 miljoniem eiro mazāk nekā apgrozījušas Pierīgā reģistrētās iestādes. Jānorāda, ka Latgalē reģistrētās slimnīcas, poliklīnikas un pārējās medicīnas iestādes pērn veidojušas 8,15% no nozares kopējā apgrozījuma, bet Kurzemes – 7,06%, Zemgales – 6,39%, Vidzemes – 5,37%. Latgale sarakstā izkārtojusies blakus Pierīgai, neskatoties uz to, ka šajā reģionā reģistrēto veselības aizsardzības uzņēmumu, salīdzinot ar pārējiem reģioniem, ir vismazāk – 126. Tajā pašā laikā vienpadsmit no šiem uzņēmumiem pagājušajā gadā katrs apgrozījuši vairāk nekā vienu miljonu eiro.

Lielākā medicīnas iestāde Latgales reģionā ir SIA "Daugavpils reģionālā slimnīca", kas pēc darbinieku skaita ir ceturtā lielākā Latvijā. Gada laikā tās apgrozījums palielinājies par 25,95%. Vienlaikus jau kopš 2011. gada slimnīca strādājusi ar zaudējumiem, to kopsummai šo gadu laikā pārsniedzot septiņus miljonus eiro.

Uzņēmumi ar lielāko apgrozījumu 2018. gadā:

  1. SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca": 118,52 milj. eiro;
  2. VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca": 104,98 milj. eiro;
  3. VSIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca": 43,27 milj. eiro;
  4. SIA "Daugavpils reģionālā slimnīca": 28,95 milj. eiro;
  5. AS "Veselības centru apvienība": 26,23 milj. eiro;
  6. SIA "Liepājas reģionālā slimnīca": 23,34 milj. eiro;
  7. SIA "E. Gulbja laboratorija": 21,71 milj. eiro;
  8. SIA "Veselības centrs 4": 21,29 milj. eiro;
  9. SIA "Rīgas 1. slimnīca": 17,20 milj. eiro;
  10. VSIA "Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca": 16,51 milj. eiro.


Privātajā sektorā darbinieku skaits audzis straujāk

Veselības aizsardzības jomā 2018. gadā bija nodarbināti 41,6 tūkstoši darbinieki, no tiem 63,63% – valstij un pašvaldībām piederošajos medicīnas uzņēmumos. Ja vērtējam darbinieku skaita dinamiku, tad redzams, ka privātajā sektorā ar jaunu darbinieku piesaisti pēdējos gados sekmējies labāk – ik gadu darbinieku skaits šajos uzņēmumos audzis. Tajā pašā laikā valstij un pašvaldībām piederošajos uzņēmumos tas audzis lēnāk – 2016. gadā šajos uzņēmumos strādājuši 26,25 tūkstoši darbinieku, bet pērn – 26,48 tūkstoši. Privātajā sektorā tas šajā pašā periodā palielinājies par 10,6%.

Būtiskas atšķirības vērojamas, aplūkojot vidējo darbinieku skaitu – privātajā sektorā tie ir trīs darbinieki vienā veselības aizsardzības nozares uzņēmumā, jo lielu daļu no šajā sektorā strādājošajiem uzņēmumiem veido individuālas ārstu prakses, valsts un pašvaldību sektorā tie pagājušajā gadā bijuši 129 darbinieki vidēji vienā uzņēmumā.

"Lursoft" aprēķinājis, ka veselības aizsardzības nozarē strādājošie uzņēmumi 2018. gadā nodokļos samaksājuši 238,07 miljonus eiro, tostarp 148,21 miljonus eiro valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās, bet vēl 75,83 miljonus eiro – iedzīvotāju ienākuma nodoklī. Ņemot vērā, ka valsts un pašvaldību uzņēmumos nodarbināts lielāks skaits darbinieku, lielākas ir arī šī sektora veiktās nodokļu iemaksas.

Lielākas nekā privātajā sektorā ir arī valstij un pašvaldībām piederošo medicīnas iestāžu iedzīvotāju ienākuma nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu maksājumi uz vienu darbinieku. "Lursoft" izpētījis, ka privātajā sektorā samaksātā IIN apjoms uz vienu darbinieku 2018. gadā bijis 1,61 tūkstotis eiro, bet valstij un pašvaldībām piederošajos uzņēmumos – 1,94 tūkstoši eiro. Vēl lielākas atšķirības ir samaksāto VSAOI apjomā – privātā kapitāla uzņēmumos tie pērn bijuši 2,82 tūkstošie eiro, bet valstij un pašvaldībām piederošajos – 3,98 tūkstoši eiro.

Lielākie darba devēji 2018. gadā:

  1. SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca": 4422 darbinieki;
  2. VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca": 2923 darbinieki;
  3. VSIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca": 1914 darbinieki;
  4. SIA "Daugavpils reģionālā slimnīca": 1507 darbinieki;
  5. AS "Veselības centru apvienība": 1377 darbinieki;
  6. VSIA "Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs": 947 darbinieki;
  7. SIA "Liepājas reģionālā slimnīca": 856 darbinieki;
  8. SIA "Rīgas 1. slimnīca": 775 darbinieki;
  9. SIA "Dziedniecība": 756 darbinieki;
  10. SIA "Vidzemes slimnīca": 686 darbinieki.

Trešdaļai zaudējumi

Būtiska atšķirība redzama, salīdzinot privātā kapitāla veselības aizsardzības nozares uzņēmumu finanšu rādītājus ar uzņēmumiem, kuru vairākuma kapitāldaļu turētāji ir pašvaldības vai valsts. No 986,88 miljoniem eiro, kurus 2018. gadā apgrozījuši nozarē strādājošie uzņēmumi, 62,37% veido tieši valstij un pašvaldībām piederošo medicīnas iestāžu apgrozījums. Atšķirība atspoguļojas arī datos par vidējiem rādītājiem. "Lursoft" aprēķinājis, ka privātā kapitāla veselības aizsardzības iestāde 2018. gadā katra apgrozījusi vidēji 52,13 tūkstošus eiro, kamēr valsts un pašvaldību kapitāla uzņēmumi – 2,35 miljonus eiro. Mazāka atšķirība vērojama, salīdzinot vidējo peļņu – valsts un pašvaldību uzņēmumiem tā pagājušajā gadā bijusi 4,26 tūkstošie eiro, kamēr privātajā sektorā – 2,52 tūkstoši eiro.

Plašsaziņas līdzekļos regulāri tiek vēstīts par nepietiekamu finansējumu medicīnas jomā, kas sekmē arī finanšu zaudējumus. Pēc "Lursoft" aprēķiniem, ar zaudējumiem strādājusi teju trešdaļa no visām veselības aizsardzībā reģistrētajām firmām, kuras iesniegušas pārskatus par 2018. gadu. Nedaudz atšķiras rādītājs, ja tiek analizētas valstij un pašvaldībām piederošas kapitālsabiedrības un privātās medicīnas iestādes. Pētījums atklāj, ka no valstij un pašvaldībām piederošajiem veselības aizsardzības uzņēmumiem zaudējumi 2018. gadā bijuši 36,25% uzņēmumu, bet privātajā sektorā – 30,4%.

2018. gadā bijuši trīs veselības aizsardzības uzņēmumi, kuru zaudējumi pārsnieguši vienu miljonu eiro – tās ir universitāšu slimnīcas – "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca", "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" un "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca". Šo slimnīcu zaudējumi pērn bijuši attiecīgi 5,91 miljonu eiro, 2,76 miljonus eiro, 1,35 miljonus eiro. Starp privātā kapitāla uzņēmumiem lielākais zaudētājs 2018. gadā bijis SIA "Stereotaktiskās radioķirurģijas centrs "Sigulda"". Stereotaktiskās radioķirurģijas centra "Sigulda" iekārtu iegādei un centra būvniecībai kopumā ieguldīti 5,6 miljoni eiro, un kopš reģistrācijas 2014. gadā centrs līdz šim strādājis ar zaudējumiem. Pērn tie bijuši augstākie uzņēmuma darbības laikā – 518,77 tūkstoši eiro. Vienlaikus uzņēmuma apgrozījums, salīdzinot ar 2017. gadu, sarucis par 9,4%. Uzņēmuma patiesais labuma guvējs ir Rinalds Krūklis, kurš ir dalībnieks vienlaikus sešu dažādu nozaru uzņēmumos. Tostarp gan ar nekustamā īpašuma pārvaldīšanu saistītajā SIA "AB servisa grupa", gan arī zobārstniecības uzņēmumā SIA "Propium" u.c.

Trešā daļa no visiem nozares uzņēmumiem strādājusi ar zaudējumiem, bet pārējie uzņēmumi guvuši peļņu. "Lursoft" pētījums parāda, ka lielāko pelnītāju sarakstā ir ne tikai privātā kapitāla veselības aizsardzības uzņēmumi, bet arī pašvaldībām piederošie.

Dati rāda, ka lielāko pelnītāju vidū ir uzņēmumi ar vairākiem desmitiem struktūrvienību. Piemēram, SIA "E. Gulbja laboratorija" reģistrētas kopumā 57 struktūrvienības visā Latvijā, tostarp 20 no tām – Rīgā. Teju tikpat struktūrvienību reģistrēts arī otrai lielākajai laboratorijai – SIA "Centrālā laboratorija" (53 struktūrvienības, no kurām 23 – Rīgā). Top 10 lielāko pelnītāju sarakstā atrodamas arī vispārējās ārstu prakses (piemēram, AS "Veselības centru apvienība", SIA "Veselības centrs 4"), kā arī reģionālās slimnīcas, kuru vidū līdere pēc peļņas 2018. gadā ir SIA "Rēzeknes slimnīca", kura ar peļņu strādājusi pēdējos četrus gadus. Pērn slimnīcas peļņa pēc nodokļu nomaksas sasniegusi 1,16 miljonus eiro un to paredzēts ieguldīt slimnīcas attīstībā.

Otra lielākā pelnītāja starp reģionālajām slimnīcām 2018. gadā bijusi SIA "Liepājas reģionālā slimnīca", kura pēdējo reizi ar zaudējumiem strādājusi 2014. gadā. Pagājušajā gadā slimnīcas peļņa palielinājusies par 67,9%, pieaugot līdz 986,09 tūkstošiem eiro.

Lielākie pelnītāji 2018. gadā:

  1. SIA "E. Gulbja laboratorija": 3,8 milj. eiro;
  2. AS "Veselības centru apvienība": 2,59 milj. eiro;
  3. SIA "Flebomedika": 2,21 milj. eiro;
  4. SIA "Veselības centrs 4": 2,09 milj. eiro;
  5. SIA "Centrālā laboratorija": 1,98 milj. eiro;
  6. SIA "Vizuālā diagnostika": 1,29 milj. eiro;
  7. SIA "Rēzeknes slimnīca": 1,16 milj. eiro;
  8. SIA "Orto klīnika": 1,08 milj. eiro;
  9. SIA "Liepājas reģionālā slimnīca": 0,99 milj. eiro;
  10. SIA "Rīgas 1.slimnīca": 0,93 milj. eiro.

Nolemj darbību neturpināt

Pēc "Lursoft" rīcībā esošajiem datiem, 58 veselības aizsardzības nozarē strādājošiem uzņēmumiem patlaban uzsākts likvidācijas process. To vidū ir arī atsevišķi uzņēmumi, kuri vēl pagājušajā gadā veikuši saimniecisko darbību. Tostarp AS "EZRA-SK Rīgas slimnīca "Bikur Holim"", kas reģistrēta tālajā 1992. gadā, bet šā gada augustā akcionāri pieņēmuši lēmumu par ebreju slimnīcas likvidāciju. Lai gan 2018. gadā apgrozīti 1,19 miljoni eiro, tā peļņa jau 2015. gadā sākusi strauji samazināties un gan 2017., gan 2018. gads aizvadīts ar zaudējumiem (pērn tie sasnieguši 384,39 tūkstošus eiro).

Uzņēmums saskāries ar grūtībām pakalpojumu sniegšanā, jo pacientu piesaistei, personāla noturēšanai, medicīniskajā aprīkojumā un telpu remontā bija jāiegulda ievērojamas investīcijas, kuras nav bijušas uzņēmuma rīcībā, tāpēc pagājušajā gadā pieņemts lēmums, ka no 2018. gada 1. decembra slimnīca tiek slēgta. Vēl 2017. gadā AS "EZRA-SK Rīgas slimnīca "Bikur Holim"" aprūpēja 1150 slimniekus stacionārā, 1010 – dienas stacionārā, bet ambulatorajā un diagnostikas nodaļā 2017. gadā reģistrēti 19 020 apmeklējumi.

Vēl viens piemērs ir SIA "Zobu higiēnists", kura apgrozījums 2018. gadā, salīdzinot ar gadu iepriekš, pat nedaudz pieaudzis, sasniedzot 47,09 tūkstošus eiro, un augusi gan uzņēmuma likviditāte, gan arī rentabilitāte. Šogad jūlijā uzņēmumam uzsākts likvidācijas process. Zobārstu praksei nav bijuši ne nodokļu parādi, ne arī maksātnespējas process. Pēc "Lursoft" rīcībā esošās informācijas, "Zobu higiēnists" īpašniecei un patiesajai labuma guvējai Initai Čeirei šis ir vienīgais piederošais uzņēmums un jaunu kapitālsabiedrību uzņēmēja nav reģistrējusi.

Jānorāda, ka starp nozares uzņēmumiem ir arī 30, kuriem patlaban apturēta saimnieciskā darbība. Pēc "Lursoft" rīcībā esošajiem datiem, lielākā daļa no tiem pēdējos gados nav iesnieguši gada pārskatus, kas mudina domāt, ka to saimnieciskā darbība nav bijusi aktīva, tāpēc, atsijājot šādus uzņēmumus no ekonomiski aktīvajiem, Valsts ieņēmumu dienests pieņēmis lēmumu par to saimnieciskās darbības apturēšanu.

Pētījumā analizēti uzņēmumi, kuri kā savu pamatdarbību norādījuši NACE 86 – Veselības aizsardzība.

Source

DELFI Bizness

Tags

Bērnu klīniskā universitātes slimnīca Rīgas 1. slimnīca Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca Slimnīca Valsts ieņēmumu dienests Veselības aprūpe Vidzemes slimnīca
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form