Būvējot valstij, neaizmirsti pateikt paldies politiķiem – šāda savstarpējo laipnību sakarība atklājas būvnieku un partiju attiecību pētījumā, ko veica Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs sadarbībā ar Atvērto datu kustības aktīvistiem Latvijā.
Pētījums rāda, ka maza, bet ietekmīga būvnieku saujiņa nosmeļ vairāk nekā trešdaļu no visiem valsts iepirkumiem. Par savām uzvarām būvnieki politiķiem pateicās, uz pēdējām Saeimas vēlēšanām noziedojot pusmiljonu latu.
Pētījumā aprakstīti vairāki šādi gadījumi, piemēram, viens no tirgus līderiem - smagsvars "Skonto būve", kuras pārstāvis Māris Kvite šogad augustā noziedoja Zaļo un Zemnieku savienībai (ZZS) 5000 latu. Īsi pirms un pēc ziedojuma firma uzvarēja 33 miljonu latu vērtos konkursos par ūdensapgādi un kanalizācijas sistēmu izbūvi. Iepirkumus izsludināja ZZS vadītā Vides ministrija.
Pērn vasarā firmas Arčers līdzīpašnieks Kaspars Garkanis "Par labu Latviju" (PLL) un "Jaunajam laikam" kopā noziedoja 28 000 latu. Īsi pirms tam viņa pārstāvētā firma uzvarēja konkursā par 28 miljonus latu vērtu policijas ēkas izbūvi Valmierā. Līgumu gan vēlāk lauza.
2010.gada martā Rīgas domes Satiksmes departamenta konkursā par kārtējā Austrumu maģistrāles posma izbūvi uzvarēja firma "ACB". Iepirkuma summa - 30 miljoni. Pusgadu vēlāk, pirms vēlēšanām, "ACB" īpašnieks Valdis Lejnieks ziedoja 17 000 latus partiju apvienībai PLL.
Ziedotāju un valsts lielajos iepirkumos dominē valsts lielāko būvfirmu "top pieci" – "Skonto Būve", "Arčers", "Binders", "ACB" un "RE&RE". Lielo firmu uzvaras parasti skaidro ar pieredzi un nepieciešamajiem sertifikātiem, taču nereti izskatās, ka tas ir tikai iegansts uzvarai, vēsta raidījums, jo firmas pašas būvdarbus nemaz neveic, jo likumdošana ļauj līdz pat 70% darbus nodot citiem.
Valsts kontroliere Inguna Sudraba uzskata, ka "70% atdodot apakšuzņēmējiem, ir pārāk liels darba izpildes apjoms. Tas nozīmē, ka pati kompānija procesā nepiedalās un līdz ar to ir spējīga daudzos uzvarēt, jo viņi savu resursu faktiski neiesaista."
Sudraba arī norāda, ka pastāvošā sistēma, kad lielie būvnieki diktē noteikumus, "savā veidā arī nodrošina ne tādu patiesu konkurenci starp apakšuzņēmējiem, jo ģenerāluzņēmējs šajā gadījumā kļūst par tādu kā noteicēju."
Pētījums arī apgāžot apgalvojumu, ka Latvijas tirgus ir pārāk mazs ārzemniekiem, jo pēdējos divos gados būvniecībai valsts un pašvaldības iestādes tērēja vairāk nekā miljardu latu. Tieši ārvalstu kompānijas visbiežāk skaļi runā par dīvainībām iepirkumos, kas ļauj uzvarēt iepriekš noskatītam būvniekam.
Skaļākais pēdējā laika skandāls ir Rīgas brīvostas konkurss Krievu salā par 89 miljoniem latu, atgādina raidījums. Konkursā uzvarēja būvniecības magnāta Gunta Rāvja pārstāvēta pilnsabiedrība "BMGS S", otrajā vietā atstājot Vācijas uzņēmumu "Mobius". Vāciešu piedāvājums bija par 12 miljoniem latu lētāks. Viņi konkursā izkrita slikti izstrādātās darba organizācijas dēļ, taču firma sūdzējās IUB, kas konkursu apturēja.
"Kopumā secinājums bija, ka pasūtītāja [Rīgas brīvostas] izvēlētā vērtēšanu sistēma tieši šajā kritērijā - darba organizācija - ir nesaprotama, neskaidra, necaurspīdīga," raidījumam stāsta "Mobius" advokāts Sandis Petrovičs.
Uz pēdējām Saeimas vēlēšanām būvnieki partijām noziedoja pusmiljonu latu, kas ir desmitā daļa no visiem ziedojumiem, taču tas ir tikai viens no veidiem, kā pateikties politiķiem, apgalvots pētījumā. Būvnieki atvēl naudu arī labdarībai: "Skonto būve" pērn "labiem mērķiem" ziedojusi 150 tūkstošus latu, taču, kam tieši, neatklāj, jo labdarība esot daļa no biznesa stratēģijas.Firmas mājas lapā gan redzams, kā Guntis Rāvis Rīgas Kristus piedzimšanas katedrālei dāvina zeltu kupola apzeltīšanai un spiež roku Rīgas mēram Nilam Ušakovam (SC), klāsta raidījums.
78 tūkstošus latu labdarībai ziedoja arī otrs būvnieku smagsvars – firma "Arčers". Lielākā nauda atdota sporta organizācijām, kas Latvijā cieši saistītas ar politiku, kamēr dzīves pabērniem ziedots mazākums, piemēram, Latvijas Bobsleja federācijai ziedoti 22 500 lati, Latvijas Basketbola savienībai 51 850 lati, kamēr Invalīdu tiesību aizsardzības centrs ticis pie 300 latiem.
"Nav šaubu, ka uzņēmējiem, lai viņi būtu sekmīgi, ir jādibina kontakti. Droši vien, ka pazīšanās ar partijām, tai skaitā ziedojumu veidā, ir viens no veidiem kā šādus kontaktus attīstīt. Cita lieta - kā šis kontakts izpaužas. Vai ziedojums partijai acīmredzami nozīmē labvēlību un uzvaru, iespējams, kādā no konkursiem," spriež advokāts Petrovičs.
Būvniecības pētījuma datus dažādos šķērsgriezumos var apskatīt portālā opendata.lv, kas ir jaunizveidotas kustības "Atvērtie dati" projekts, un "Re:Baltica.lv" mājas lapā, vēsta raidījums.