Dzērienu iepakojumu depozīta sistēmai (DS) Latvijā jāsāk darboties pēc mazāk nekā gada – 2022. gada 1. februārī. Neskatoties uz jauna paraduma ienākšanu iedzīvotāju ikdienā, lielākā daļa aptaujāto (81%) norādījusi, ka depozīta sistēmas ieviešana iepakoto dzērienu iegādes apjomus viņu mājsaimniecībā visdrīzāk neietekmēs, liecina SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” (DIO) un pētījumu centra SKDS veiktā pētījuma dati. Tā kā patērētāji arī turpmāk plāno iegādāties dzērienus līdzīgos apjomos, kā līdz šim, tirgotājiem, kas veido iepakojumu atgriešanas infrastruktūru, būs īpaši svarīga loma efektīvas depozīta sistēmas izveidē, uzskata pētījuma autori.
“Rūpēm par vidi jābūt visu dzērienu apritē iesaistīto pušu – ražotāju, tirgotāju un patērētāju – galvenajai motivācijai. Tirgotāji ir vitāli svarīga depozīta sistēmas daļa, jo viņu pienākums būs saņemt depozīta maksājumu no pircējiem, pieņemt atpakaļ izlietotos depozīta iepakojumus un attiecīgi atgriezt iepriekš veikto depozīta maksājumu," komentē SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis.
Uzņēmums skaidro, ka šobrīd kopā ar tirgotājiem norit darbs pie konkrētu taromātu modeļu izvēles jau konkrētām tirdzniecības vietām un to izvietojuma vietu plānošanas. "Pētījums liecina, ka depozīta taras atgriešana būs pieprasīts pakalpojums lielākajai daļai Latvijas sabiedrības, tādēļ tirgotāju iesaiste ērtas infrastruktūras izveidē ir ļoti būtiska," saka Stūrītis.
Kā galveno motivāciju nodot dzērienu iepakojumus depozīta sistēmā 88% respondentu minējuši rūpes par vidi un mazāk atkritumu dabā. Vēl 85% par motivāciju kalpos atgrieztais depozīta maksājums 10 centu apmērā par vienu iepakojuma vienību, savukārt 69% iesaistīties motivētu mūsdienīga dzīvesveida piekopšana un iekļaušanās sabiedrībai nozīmīgā iniciatīvā. “Gan mūsu kaimiņvalstu pieredze, gan arī pētījuma rezultāti apliecina, ka depozīta sistēma ne tikai veicinās rūpes par vidi, bet arī ļaus tirdzniecības vietām izcelties konkurentu vidū ar visērtākajiem iepakojumu atgriešanas punktiem, tādējādi iegūstot jaunus klientus, kā arī nepazaudējot jau esošos lojālos pircējus,” tā Stūrītis.
Pētījuma rezultāti tāpat skaidri iezīmē sabiedrības nostāju par tirgotāju iesaisti iedzīvotāju informēšanas posmā.
“Gadu gaitā tas, ko un kā veikalos dara un ko no tiem sagaida pircēji, ir jūtami mainījies. Tagad, dodoties iepirkties, mēs mājās varam pārnest ne vien maizi un pienu, bet dažkārt arī lielu informācijas un zināšanu daudzumu. Lai veidotu gudras iepirkšanās prasmes un iedzīvinātu sociāli atbildīgu paradumu veidošanos, piemēram, tukšā depozīta iepakojuma nodošanu veikalos ierīkotajos taras nodošanas punktos, roka jāpieliek arī tirgotājiem, jo arī viņi veido, uztur un ietekmē mūsu iepirkšanās paradumus. Kā liecina iegūtie dati, krietni vairāk nekā puse jeb 65% respondentu vislabprātāk informāciju par plānoto iepakojuma depozīta sistēmu saņemtu tieši veikalos, savukārt interneta portāli guvuši mazāku atsaucību un tajos informāciju par depozīta sistēmu vēlētos saņemt 62% aptaujāto,” komentē pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš.
2022. gada 1. februārī Latvijā uzsāks darboties vienota depozīta sistēma dzērienu iepakojumam. Depozīta sistēmā varēs nodot stikla, plastmasas (PET) un metāla (skārdenes) bezalkoholisko, visa veida alus un citu alkoholisko (zem 6%) dzērienu iepakojumus. Par katru nopirkto depozīta iepakojumu iedzīvotājam būs jāiemaksā depozīts 0.10 EUR apmērā, ko pēc iepakojuma nodošanas varēs saņemt atpakaļ, ja uz nododamā iepakojuma būs nolasāma speciālā atpazīstamības zīme un svītrkods, kā arī iepakojums būs iztukšots.
